FT: Mazinās Krievijas pircēju interese par Latvijas luksusa mājokļu tirgu 0
Ievērojami sarukusi Krievijas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu tirgu Latvijā, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem, vēsta britu laikraksts “Financial Times”.
FT norāda, ka turīgo Krievijas iedzīvotāju vidū Latvija vērtēta kā ērta ārkārtas lidosta gadījumam, ja situācija Krievijā pasliktinātos.
“Jūrmala piesaistījusi Vladimira Putina Krievijas sabiedrības krējumu: oligarhus, politiķus, izklaides darbiniekus un bandītus”, kas piejūras kūrortam atnesis “Latvijas Rubļovkas” apzīmējumu, raksta avīze.
FT aptaujātās Krievijas nekustamo īpašumu aģentūras, kas nodarbojas ar mājokļu tirgošanu Latvijā, atzina, ka pieprasījums nokrities par 90%.
“Luksusa tirgus Latvijā jau ir nokrities par 20-30%. Krievijas klientu skaits ievērojami samazinājies. Īpašumu apskatīšana notiek, bet darījumu noslēgšana ir retums,” sacīja Maskavas nekustamo īpašumu darījumu aģentūras “Evans” pārstāve Jeļena Mariničeva.
Tikmēr Rīgas nekustamo īpašumu aģentūras “Mercury Group” vadītāja Irina Alazova skaidroja, ka ES sankciju sarakstā iekļautie Krievijas pilsoņi nesteidzas atbrīvoties no saviem īpašumiem, bet izvēlas tos izīrēt. “Jūrmala jau izjūt situācijas pasliktināšanos, bet visi gaida vasaru. Šis ir neskaidrību laiks, un neviens nezina, kas notiks,” sacīja Alazova.
Krievijas pilsoņu aktivitātes Latvijas nekustamo īpašumu tirgū mazinājusi arī ģeopolitiskā situācija reģionā un Krievijas rubļa vērtības krišanās. Krievijas rublis aizvadītā gada laikā zaudējis pusi savas vērtības pret eiro, līdz ar to pirkumi ārvalstīs Krievijas pilsoņiem ir krietni sadārdzinājušies.
Kā vēl viens faktors minēts Latvijas lēmums pagājušā gadā palielināt minimālo investīciju apjomu, kas nepieciešams uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Pirms likumu labojumu stāšanās spēkā ievērojami pieaudzis darījumu skaits, bet pēc tam strauji sarucis.
Nekustamā īpašuma konsultāciju aģentūra “Newsec” 2014.gada augustā reģistrējusi 350 Rīgā noslēgtus darījumus ar pircējiem no Krievijas un NVS, bet septembrī – vien trīs darījumus.
“Tas ir tieši saistīts ar uzturēšanās atļaujām, nevis Krievijas-Ukrainas karu,” skaidroja “Newsec” Baltijas tirgus speciāliste Neringa Rastenīte.
