Foto LETA

Gada sākumā lietus dēļ kokmateriālu izvešanai slēgti 16% lauku ceļu 0

Šā gada pirmajā nedēļā ilgstošā lietus dēļ 16% pašvaldību, valsts AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un citu īpašnieku ceļi bija slēgti kokmateriālu transportēšanai, informēja LVM komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Dārzs
FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes
Kokteilis
Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu
Lasīt citas ziņas

“Ilgstošais lietus ir atstājis būtisku ietekmi uz ceļu nestspēju. Gada pirmajā nedēļā ap 6000 kilometri (16%) pašvaldību, LVM un citu īpašnieku ceļi bija slēgti kokmateriālu transportēšanai,” sacīja Sedlenieks.

Lai mazinātu ietekmi uz paliekošajām mežaudzēm un būtiski nebojātu augsni ar traktortehniku pārmitros apstākļos, LVM patlaban izstrādā cirsmas, kas atrodas salīdzinoši sausākās vietās. Iestājoties salam, tiks izstrādātas arī slapjās cirsmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Sedlenieks norādīja, ka pozitīvu ieguvumu LVM saimnieciskajai darbībai dod iepriekšējo gadu investīcijas meža autoceļu un meliorācijas sistēmu attīstīšanā un uzturēšanā.

“Pateicoties kvalitatīvo ceļu tīklam, lai arī ar grūtībām un samazinātā apjomā uzņēmums varēja piegādāt kokmateriālus saviem klientiem. Šonedēļ, kad laukā mazliet piesalst, varam būtiski palielināt kokmateriālu transportēšanas apjomu,” pastāstīja LVM komunikācijas speciālists.

Viņš atzina, ka ilgstošās lietavas apgrūtina arī mežkopības darbus, piemēram, augsnes gatavošanu, jauno mežaudžu aizsardzību pret dzīvnieku bojājumiem, izmantojot repelentus, jo lietus mazina to iedarbību. Tāpat ir samazinājies arī darba ražīgums jaunaudžu kopšanā.

Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā 28.decembrī tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. Kā norādīja krīzes vadības padomē, lēmums bija nepieciešams, lai nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības (ES) finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes lēmums var tikt izmantots arī kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.