Gaida pārmaiņas, bet uzticas zināmajiem. Kāda būs situācija dažādās pilsētās pēc vēlēšanām? 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību vēlēšanas daudzi gaida ar cerībām, ka tās atnesīs pārmaiņas viņu dzīvē. Taču vēlēšanu rezultāti liecina, ka lielākajā daļā novadu un pilsētu vēlētāji ir uzticējušies zināmajiem politiķiem. Tomēr ne tik droši var teikt, ka visiem izdosies saglabāt vadošās pozīcijas domes vadībā, jo vairākums ir trausls vai tāda vispār nav.
Ir dažas vietas, kur šīs vēlēšanas ienesīs pārmaiņas – viens no tiem ir Tukuma novads, kur domē valdošās Nacionālās apvienības saraksts ir palicis mazākumā. Līdzīgi noticis arī Limbažu novadā, kur Zaļo un zemnieku savienību ievērojami pārspējusi Latvijas Reģionu apvienība, kas vinnēja arī Tukumā. Abās vietās saraksta galvgalī ir pievienoto pašvaldību vadītāji. Tikpat negaidīti panākumi Balvu novadā ir Latgales partijai, kuras saraksts ir bāzējies Viļānos.
Tomēr arī šajās vēlēšanās vairākiem politiskajiem spēkiem ir izdevies iegūt vairāk nekā 50% balsu. Izredzes vadīt pašvaldību saglabā Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (VP/”LA”), Līvānu novada vadītājs Andris Vaivods (“LA”), Valmieras novada priekšsēdis Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), Olaines novada vadītājs Andris Bergs (LSDSP), Siguldas novada priekšsēdis Uģis Mitrevics (NA/LRA/LZP), Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”), Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS).
Vairākumu – astoņas no 15 vietām – ieguvis arī Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības saraksts. Arī Ogres novada domes līderim Egilam Helmanim (NA), visticamāk, izdosies saglabāt vadību ar 13 no 23 mandātiem. Līdzīgu pārsvaru – 11 no 19 vietām – Nacionālā apvienība ieguvusi arī Bauskas novadā, no kuras kā pirmais ievēlēts Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis. Visus pārējos konkurentus ar vienu mandātu pārspējis arī Salaspils mērs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”), Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“JV”) un Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”).
Ventspilī vara slīd laukā no rokām
Ventspils domes vēlēšanās par ilgstoši valdošo “Latvijai un Ventspilij” sarakstu arī nobalsoja 54,3% vēlētāju, partijai būs septiņi no 13 mandātiem. Tas ir ļoti trausls vairākums, kādu tā nekad iepriekš nav pieredzējusi. Pašreizējā domē opozīcijā bija tikai četri deputāti.
Vislielāko atbalstu vēlēšanās ir guvis Aivars Lembergs, kuram pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis (viņš atrodas cietumā), kas nozīmē, ka viņš nevar balsot.
Pagaidām nav skaidrs, kurā pusē nostāsies no Nacionālās apvienības ievēlētais Ventspils hokeja savienības valdes loceklis Kārlis Vočtavs, kurš bija sarakstā tikai ar 12. numuru. Vērojot LTV rīkotās debates Ventspilī, no cita NA pārstāvja teiktā nekļuva skaidra NA pēcvēlēšanu taktika. Taču skaidri bija redzams, ka pārējie trīs domē iekļuvušie politiskie spēki ir noskaņoti sadarboties un panākt pārmaiņas – to varēja secināt no Bruno Jurševica (JKP), Ģirta Valda Kristovska (“JV”/LRA) un Edgara Čeporjus (“LA”) teiktā.
Senāk B. Jurševics bija pieļāvis sadarbību arī ar “Latvijai un Ventspilij” deputātiem, ja vien viņi spētu norobežoties no A. Lemberga. Taču “melnā priekšvēlēšanu kampaņa”, kuras laikā tika izplatītas par konkurentiem nomelnojošas avīzes, partiju attiecības nebūs padarījušas vienkāršākas.
Liepājā uzvar Liepājas partija
Citās lielajās pilsētās nav gaidāmi tik dramatiski notikumi. Liepājā uzvarējusi Liepājas partija, no kuras kā pirmais ievēlēts priekšsēža vietnieks Gunārs Ansiņš, bet pašreizējā domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības sarakstam ir tikai par vienu mandātu mazāk. Abi ir solījuši sadarboties arī turpmāk. Jaunums ir tas, ka domē vēl būs ne tikai “Saskaņa”, kurai ir stabils atbalstītāju loks Liepājā, bet ar vienu deputātu – arī Nacionālā apvienība un “Kustības Par”/”Jaunās Vienotības”/”Progresīvo” saraksts.
Daugavpilī “Saskaņai” septiņas vietas
Līdzīgas pārmaiņas skārušas arī Daugavpili, kur tāpat bija trīs politiskie spēki. Taču tagad ietekme ir mainījusies – “Saskaņa” ar Andreju Elksniņu priekšgalā ir saņēmusi septiņus mandātus no 15, bet Jāņa Lāčplēša pārstāvētā Latgales partija pēc kopīgā starta ar “Latvijas attīstībai” – tikai divus. Trīs vietas ir mēra Igora Prelatova pārstāvētajai “Mūsu partijai”. Taču domē pēc četru gadu pārtraukuma ir atgriezies Pēteris Dzalbe, kura veidotajam Daugavpils novada partijas sarakstam ir divas vietas, bet vēl mandāts ir Latvijas Krievu savienībai.
Jelgavā Rāviņam nav vairākuma
Jelgavā mēram Andrim Rāviņam (ZZS) arī nav vairākuma – tikai seši no 15 mandātiem, taču domē ar divām vietām ir iekļuvusi arī Nacionālā apvienība, kas bija viņa tuvākā sabiedrotā. Viena vieta ir arī “Saskaņai”, kas iepriekš atbalstīja A. Rāviņu. Tiesa, spēcīgāks kļuvis uz pārmaiņām orientēto partiju spārns, kurā ir pieci deputāti no trīs partijām – “Jaunās Vienotības”, Latvijas Reģionu apvienības un “Kustības Par”.
Pievienotie novadi pārbalso pilsētu
Pirmās ziņas vēlēšanu naktī pienāca no Limbažu novada, kur Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) ar 44,5% balsu pārspējis Limbažu novadā valdošo Latvijas Zemnieku savienību, par kuru nobalsoja uz pusi mazāk vēlētāju. To pārstāv ne tikai Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers, bet arī Alojas novada vadītājs Valdis Bārda, kurš domē neiekļuva. Viņa balsis daļēji varēja paņemt tai pusē populārais Jānis Bakmanis, kas ir ievēlēts no Vidzemes partijas. Jāpasaka, ka LRA sarakstā bija arī Limbažu novada deputāti un kandidāti no Alojas.
Līdzīgus panākumus Tukuma novadā LRA ir guvusi Engures novada priekšsēža Gundara Važas vadībā. Savukārt Tukuma novada mēra Normunda Reča pārstāvētā Nacionālā apvienība saņēmusi tikai divas vietas, bet trīs viņa komandas cilvēki – Daiga Reča un priekšsēža vietnieki Agris Zvaigzneskalns (LZP), kurš bija sarakstā pirmais, un Jānis Eisaks (LZS) – domē nav ievēlēti. Taču no LZP tajā ar lielāko balsu skaitu ir iekļuvusi Kandavas novada vadītāja Inga Priede, no LZS kā pirmā – Jaunpils novada vadītāja Ligita Gintere. Var paredzēt, ka G. Važam ir izredzes vadīt Tukuma novadu, jo viņa sabiedroto vidū varētu būt arī “Tukuma pilsētai un novadam” un “Jaunā Vienotība”.
Pamanāma ir arī Viļakas novada vadītāja Sergeja Maksimova (Latgales partija) uzvara Balvu novada vēlēšanās – septiņas no 15 vietām, bet pārējās astoņas ir sadalījušas piecas partijas. Latvijas Zemnieku savienība, kuras sarakstā bija Balvu, Rugāju un Baltinavas novada vadība, ieguva tikai trīs vietas. LZS ar trīs novadu priekšsēžiem sarakstā tikai trīs vietas būs arī Cēsu novadā, kur visi trīs – Pārgaujas novada mērs Hardijs Vents, Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš un Jaunpiebalgas novada priekšsēdis Laimis Šāvējs – arī ir ievēlēti.
Savukārt Dienvidkurzemes novadā LZS ir deviņas vietas, ko var skaidrot arī ar Grobiņas novada priekšsēža Aivara Priedola popularitāti plašākā teritorijā.
Vēl pamanāms, ka Talsu novada vēlēšanās no “Jaunās Vienotības” kā pirmais ievēlēts Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, kurš izkonkurējis tagadējos domes deputātus. Šis novads arī var piedzīvot pārmaiņas, jo valdošajai NA ir tikai piecas no 19 vietām.
Neievēlētie pašvaldību vadītāji
Ir arī pašvaldību vadītāji, kuri domēs nav ievēlēti – piemēram, Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola (“Progresīvie”), kas pildīja priekšsēdes pienākumus. Ķekavas novada domē nav iekļuvis Baldones novada priekšsēdis Raimonds Audzers (“JV”), Ogres novada vēlēšanās pirmā aiz svītras “Kustības Par” sarakstā palikusi Lielvārdes novada vadītāja Santa Ločmele. Ropažu novada domē nav arī bijušais Garkalnes novada vadītājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kurš bija ar pirmo numuru Latvijas Zemnieku savienības sarakstā, no tā ievēlēts tagadējais Garkalnes mērs Edgars Treibergs. Siguldas novada domē neiekļuva arī Inčukalna novada priekšsēdis Aivars Naļivaiko (LZS).
Vēlēšanu rezultāti visos novados
Partiju panākumi lielajās pilsētās un personas ar lielāko plusu skaitu
Liepājas dome
Liepājas partija – 5519 balsis (41,19%), sešas vietas domē
Gunārs Ansiņš, domes priekšsēdētāja vietnieks
Plusi – 2763, svītrojumi – 201
Latvijas Reģionu apvienība – 4143 balsis (30,92%), piecas vietas domē
Jānis Vilnītis, domes priekšsēdētājs
Plusi – 2519, svītrojumi – 98
Daugavpils dome
“Saskaņa” – 7498 balsis (42,25%), septiņas vietas domē
Andrejs Elksniņš, domes deputāts
Plusi – 5303, svītrojumi – 120
“Mūsu partija” – 2506 balsis (14,12%), trīs vietas domē
Igors Prelatovs, domes priekšsēdētājs
Plusi – 1526, svītrojumi – 67
Ventspils dome
“Latvijai un Ventspilij” – 4562 balsis (54,32%), septiņas vietas domē
Aivars Lembergs, domes deputāts
Plusi – 2526, svītrojumi – 552
Rēzeknes dome
“Saskaņa” – 4387 balsis (63,19%), astoņas vietas domē
Aleksandrs Bartaševičs, domes priekšsēdētājs
Plusi – 2917, svītrojumi – 92
Jelgavas dome
Zaļo un zemnieku savienība – 3746 balsis (32,27%), sešas vietas domē
Andris Rāviņš, domes priekšsēdētājs
Plusi – 1937, svītrojumi – 369
Jūrmalas dome
Zaļo un zemnieku savienība – 7327 balsis (50,56%), astoņas vietas domē
Gatis Truksnis, domes priekšsēdētājs
Plusi – 5308, svītrojumi – 166
