Vēsturiski zemākā līdzdalība vēlēšanās. Kas bez ierobežojumiem atturēja atdot balsi? 18
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās ir pieredzēta vēsturiski zemākā vēlētāju līdzdalība, kad balsot aizgāja vien 34% vēlētāju. Paziņojot šo faktu, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa sestdienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas atzina, ka tik maz balsotāju ir bijis vien Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Jāatceras, ka toreiz politikas vērotāji pieļāva, ka Brisele atrodas tālu no vēlētāja, kas mazina motivāciju balsot. Tagad ar līdzīgu argumentāciju Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības līderi aktivitātes kritumu saista ar novadu reformu, pēc kuras vara attālinājusies no cilvēkiem un viņiem mazinājusies interese piedalīties vēlēšanās.
Apkopojot mediju pēcvēlēšanu diskusijās minētos iemeslus un iepriekš jau pašvaldību politiķu sacīto, var secināt, ka runa ir par plašāku faktoru kopumu. Viens no tiem ir saistīts ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem, kas ne tikai padarīja stingrāku balsošanas kārtību, bet arī ierobežoja partiju priekšvēlēšanu aktivitātes, samazinot tiešos kontaktus ar vēlētājiem.
Lielākie politiskie spēki, kas varēja kampaņā izmantot valsts budžeta finansējumu, kāda nebija reģionālajām partijām, bija parūpējušās par vienotām kampaņām visās pašvaldībās, bet, iespējams, pietrūka konkrētām teritorijām veltītās uzmanības. Pašvaldību darbs attālinātajā režīmā arī varēja mazināt cilvēku iespējas noskaidrot, ko deputāti dara, ja neskaita sakārtoto infrastruktūru, kurā pārvērtības ir vieglāk pamanīt.
Latviju piemeklējusi politiskā apātija
Šajās vēlēšanās varēja nobalsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī, ko nodrošināja tiešsaistes vēlētāju reģistrs, bet līdz ar to iedzīvotāji nesaņēma paziņojumus ar uzaicinājumu uz vēlēšanām. Kā iemesls zemajai aktivitātei ir minēta arī cilvēku neziņa, par ko balsot, ja daudzajos sarakstos ir maz zināmu cilvēku.
Visbeidzot iespaidu uz šīm vēlēšanām varēja atstāt arī tas, ka Rīgā nenotika vēlēšanas, ko aģentūrai LETA ir uzsvērusi arī “Providus” pētniece Iveta Kažoka, norādot, ka Rīgas kampaņa parasti pievērš mediju uzmanību un cilvēki pamana, ka notiks vēlēšanas. “Taču politiskā apātija ir piemeklējusi visu Latviju,” atzina I. Kažoka.
Ir tikai nedaudz pašvaldību, kurās uz vēlēšanām aizgāja vairāk nekā 40% vēlētāju. Tie ir Preiļu, Balvu, Ādažu un Saulkrastu novads. Daudz vairāk ir to, kur līdzdalība vēlēšanās ir zem 30%, starp tiem jāmin Augšdaugavas, Bauskas, Jelgavas, Talsu novads, kā arī Jelgavas un Liepājas pilsēta un Gulbenes novads, kur robežas palika nemainītas.
Atsaucoties uz šiem piemēriem, Juris Pūce (“AP”) LTV debatēs noraidīja pieņēmumu, ka aktivitāte samazinājusies reformas dēļ. Gulbenes novadā, šķiet, nav aizgājuši uz vēlēšanām tieši valdošās Zaļo un zemnieku savienības vēlētāji, jo tās saraksts saņēmis tikai trīs mandātus.
Iepriekš bija dzirdēts, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka novada priekšsēdis Normunds Audzišs nav vietējais – informācija CVK mājas lapā liecina, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā. Taču šajā pašvaldībā, kas jau 2009. gadā bija izveidota agrākā rajona robežās, arī iepriekš nebija augsta aktivitāte.
Uzvarētājas un caurkritušās partijas
Pašvaldību vēlēšanas notika 34 novados un sešās valstspilsētās. Tās būs padarījušas Latvijas karti krāsaināku, jo vairāk ir to politisko spēku, kuriem ir izdevies kādā no teritorijām iegūt lielāko atbalstu.
Līdzās Zaļo un zemnieku savienības dalīborganizācijām un Latvijas Reģionu apvienībai, kas vairāk vai mazāk zināmu ietekmi pašvaldībās saglabās, vairākās vietās konkurentus ir pārspējusi arī Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība”, “Saskaņa”, Latgales partija, LSDSP reģionālās partijas, kā arī “Latvijas attīstībai” viena vai kopā ar Vidzemes partiju. Tiesa, lielā mērā tās panākumus dažviet noteica no citām partijām ievēlēto mēru iekļaušana savā komandā.
Redzams, ka savukārt Jaunā konservatīvā partija, kura startēja viena vai kopā ar partneriem 36 pašvaldībā, daudzviet nav pārvarējusi procentu barjeru. Liepājas domē no tās neiekļuva arī Saeimas deputāts Uldis Budriķis, kurš tāpat kā Jānis Cielēns (JKP), kas kandidēja uz Valmieras domi, un Gatis Zamurs, kuru “LA” pieteica Jūrmalas vēlēšanās, varēs turpināt darbu Saeimā.
No CVK apkopotās informācijas redzams, ka dažās pašvaldībās, kuras ilgstoši vajājušas politiskās sadrumstalotības radītās grūtības, domēs iekļuvušo politisko spēku skaits ir samazinājies. Piemēram, Bauskas novada domē būs piecas partijas, bet aiz svītras palika četras.
Tikpat neiekļuva arī Cēsu, Dienvidkurzemes un Ķekavas novadā. Taču Ķekavā divām partijām ir pa pieciem mandātiem, kas nozīmē, ka abas varētu pārņemt koalīcijas veidošanas iniciatīvu. No 11 partijām, kas startēja Mārupes novadā, domē būs tikai piecas, bet arī šeit nav izteikta līdera. Ropažu novadā ir astoņi politiskie spēki, no kuriem septiņiem ir viens vai divi mandāti. Vislielākais “caurkritušo” skaits ir Jūrmalā, kur no 13 partijām, kas startēja, astoņas nepārvarēja 5% barjeru.
