Pēteris Apinis: Septembrī – par pusaudžu un jauniešu veselību
0
Attiecībā uz bērniem un pusaudžiem šogad portālos un laikrakstos valda gan ļoti kritisks, gan ļoti pacilājošs noskaņojums – pateicība skolotājiem un nākotnē vērsti attēli, diskusijas – gan par, gan pret Izglītības un zinātnes ministrijas jaunākajiem lēmumiem.
Cik nepiedienīgi šādā gaisotnē runāt par problēmām, kas valda skolas bērnu veselībā un veselības pratībā. Droši vien arī es būtu par to pieklājīgi paklusējis, bet pirkstu kārtējo reizi pakratīja Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss, un norādīja, ka viņaprāt, septembris un mācību gada sākums būtu laiks, kad valdībai, sabiedrībai un skolas direktoram padomāt par jaunatnes un pusaudžu veselību.
Visiem saviem lasītājiem, kas nevēlas lasīt šo rakstu līdz galam, uzreiz pastāstīšu, ka attiecībā uz pusaudžu un jauniešu veselību, būtiskas ir četras problēmas, pie kam šādā kārtībā, kā esmu tās sarindojis.
Pirmā ir mentālās veselības krīze un sociāls stress, kā arī miega deficīts. Vienkāršoti – paaugstināts psiholoģiskais spiediens, skolu sistēmas prasības un sociālo mediju toksiskā ietekme (pastāvīgās salīdzināšanas laikmets) ir radījuši vilni, kurā aizvien vairāk jauniešu saskaras ar trauksmes traucējumiem, depresiju un motivācijas trūkumu.
Otra problēma ir jauna veida atkarības un elektronisko cigarešu epidēmija. Agresīvs mārketings un ķīmiskas garšas ir radījušas milzīgu nikotīna atkarības vilni skolas vecuma bērnu un pusaudžu vidū. Tas bojā plaušu audus, rada ātru neiroloģisko atkarību un sagatavo augsni nopietnākām vielmaiņas problēmām. Savukārt pārmērīgi pavadīts laiks pie viedierīcēm ne tikai veicina mazkustīgumu, bet arī izjauc dopamīna sistēmu, mazinot spēju koncentrēties un padziļināti domāt. Vēl viena bīstama atkarība bērniem un jauniešiem ir sporta totalizatori un likmju likšana.
Trešā bērnu un jauniešu veselības problēma ir mazkustīgs dzīvesveids un kardiometabolie riski. Fizisko aktivitāšu apjoms jauniešu vidū strauji krītas. Tā vietā, lai skrietu pa meža takām vai sportotu, laiks tiek pavadīts sēdus pozīcijā.
Kā ceturto lielo problēmu es minētu uztura paradumu degradāciju un ultra-apstrādātas pārtikas dominanci. Uzturā trūkst dabīgo, funkcionālo produktu (kā rudens āboli, meža ogas, kvalitatīvas šķiedrvielas), un to vietā dominē kalorijām bagāts, bet uzturvielu tukšs ēdiens, kas veicina iekaisuma procesus organismā un negatīvi ietekmē zarnu mikrobiomu.
Kāpēc rūpju vērsts skats uz jauniem ļaudīm no 12 līdz 24 gadiem?
Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka veselības aspektā būtu vēlams runāt par jauniešiem no 12 līdz 24 gadu vecumam, un tas nav tālab, ka 24 gadi ir brīdis, kad tiek pabeigtas studijas un jaunietis sāk pastāvīgu dzīvi. Pusaudžu un jauniešu veselību par kopēju kategoriju ir mērķtiecīgi uzskatīt līdz 24 gadu vecumam, jo šajā laikā turpinās intensīva fiziskā, emocionālā un sociālā attīstība.
Līdz 18 gadu vecumam notiek būtiskas izmaiņas ķermenī, tostarp kaulu, muskuļu un saistaudu attīstība. Pēc tam – līdz apmēram 24 gadu vecumam turpina attīstīties nervu sistēma, īpaši – smadzenes prefrontālajā garozā, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un impulsu kontroli. Tieši vecums līdz 24 gadiem ir būtisks attiecībā uz atkarību veidošanos – tas attiecas gan uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, azartspēlēm un sporta totalizatoriem.
Eiropā un Ziemeļamerikā 24 gadi ir vecums, kad vairums jauniešu pamet aktīvo sportu, proti, sportā paliek profesionāli sportisti, bet pārējie ievērojami samazina sportiskās aktivitātes. 24 gadu vecumā jaunieši pāriet no izglītības uz darba tirgu, veidojot savu neatkarību un pieņemot svarīgākos lēmumus par dzīves ceļu, bet šī lēmumu pieņemšana var būtiski ietekmēt viņu garīgo un fizisko veselību.
Daudzās pasaules valstīs likumdošanas iniciatīvas liedz smēķēt (iegādāties cigaretes), liedz dzert (iegādāties alkoholiskos dzērienus), liedz nodarboties ar azartspēlēm (arī piedalīties likmju likšanā sportā) līdz 24 vai 25 gadu vecumam. Šajā jomā profesionālie tabakas, alkohola, azartspēļu lobiji vienā balsī iekliedzas – kā tad tā – armijā dienēt atļauj, vēlēt atļauj, bet smēķēt, dzert un spēļu automātus raustīt neatļauj? Tieši tā – ļaunums, ko nenobriedis prāts var sadarīt vēlēšanās (piemēram, vēlēt par kādu progresīvu partiju) ir daudz mazāks nekā nosmēķējot vai nospēlējot savu veselību un naudu.
Veselība pusaudžu un jaunieša vecumā ietekmē veselību, labklājību un perspektīvas pieaugušo vecumā. Pusaudža vecums ir izšķirošs dzīves posms, ko papildina izglītība, lēmumi, kas maina dzīvi, pirmā mīlestība, emociju kalniņi un fiziskās pārmaiņas. Pusaudžu vecums mūsdienās nozīmē arī jaunus izaicinājumus un draudus saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, klimata pārmaiņām un komerciāliem veselību noteicošiem faktoriem.
Pusaudži lieto nekvalitatīvu uzturu, iepazīstas ar infekcijas slimībām un dzimumu nevienlīdzību. Globāli pusaudžiem vissvarīgākie riska faktori ir dzelzs trūkums, netīrs dzeramais ūdens un sanitārie apstākļi. Uz planētas Zeme kopš 2000. gada pusaudžu mirstības rādītāji ir samazinājušies par 27 %. Pasaulē visnopietnākais nāves cēlonis pusaudžiem zēniem ir ceļu satiksmes negadījumi, savukārt meitenēm – infekciju slimības, īpaši izceļot tuberkulozi.
Pasaulē pašsakropļošanās ir trešais biežākais mirstības cēlonis meitenēm un ceturtais – zēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Bērnu un pusaudžu dinamiski augošā digitālo plašsaziņas līdzekļu un ierīču lietošana kaitē viņu garīgajai veselībai. Anoreksija, bulīmija un citi ēšanas traucējumi kļūst arvien izplatītāki pusaudžu meiteņu un arī zēnu vidū. Pieaug depresijas un trauksmes izplatība pusaudžu vidū, ko mēs mēdzam saistīt ar sociālo mediju lietošanu, akadēmisko spiedienu un vienaudžu spiedienu. Sekas, kas rodas, ja netiek risinātas pusaudžu garīgās veselības problēmas, atstāj nopietnas sekas pieaugušo vecumā.
Bērnu un jauniešu aptaukošanās un liekais svars Latvijā šobrīd sasniedz epidēmijas apmērus
Aptaukošanās slimība ir saistīta ar fizisko neaktivitāti un neveselīgu uzturu. Ilgstoša sēdēšana un nepareiza stāja, kas saistīta ar pastāvīgu datora un viedtālruņu lietošanu, rada pastāvīgas muguras un galvas sāpes. Pusaudžu vidū pieaug neveselīga uztura, ātrās ēdināšanas un cukura patēriņš, kas veicina ne tikai aptaukošanos, bet arī citas ar uzturu saistītas slimības, piemēram, 2. tipa diabētu.
Visas valdības uzdevums ir cīnīties pret bērnu un jauniešu mazkustību un aptaukošanās epidēmiju. Nav valstiski svarīgāka uzdevuma kā nodrošināt katram bērnam vismaz stundu ilgas fiziskas aktivitātes katru dienu, Latvijas gadījumā – vismaz reizi nedēļā – peldēšanas apmācību. Tas nozīmē veidot un atbalstīt sporta un aktīvā dzīvesveida programmas, kas ir pieejamas un pievilcīgas jauniešiem – organizēt sporta nodarbības skolā un brīvā laika fiziskās aktivitātes ārpus skolas.
Vienlaikus valsts uzdevums ir veicināt veselīga uztura pieejamību skolās, kā arī sabiedriskajās ēdināšanas vietās. Skolas bērni būtu vairāk izglītojami par uztura nozīmi.
Septembrī ir jārunā arī par bērnu un pusaudžu seksuālo veselību un veselības pratību kopumā. Nepietiekama izglītošana par seksuālo veselību joprojām noved pie nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvām infekcijām. Veselības pratība pēdējos gados ir gājusi mazumā, iekļaujošā izglītības sistēma ir radījusi graujošus robus jauniešu zināšanās par veselību. Pusaudži, kam ir nepietiekama piekļuve izglītojošai informācijai un veselības zināšanām, ir pakļauti lielākam seksuāli transmisīvo infekciju riskam.
Latvijas jauniešiem nozīmīgā sabiedrības veselības problēma – atkarības
Iespējams, tieši šobrīd aktuālākā sabiedrības veselības problēma bērnu un jauniešu vidū ir atkarības. Lai gan konvenciālās smēķēšanas izplatība Latvijas bērnu vidū ir samazinājusies, karsējamās tabakas un elektronisko cigarešu lietošana pieaug. Diemžēl pusaudžu vidū Latvijā pieaug alkohola lietošana, bet – kas daudz bīstamāk – pieaug narkotiku un psihotropo vielu lietošana, kas var radīt ilgtermiņa veselības problēmas.
Bērni un jaunieši mūsdienās ir vairāk pakļauti sporta likmju azartspēlēm, un iemesls šai tendencei ir ne tikai iepriekš minētā smadzeņu prefrontālā garoza, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu un impulsa kontroli, bet gan pusaudžu un jauniešu vecumā bieži novērojamā paaugstinātā impulsivitāte un vēlme piedzīvot aizraujošas sajūtas, kas mēdz padarīt sporta likmes īpaši pievilcīgas. Atkarības no sporta likmēm rada arī reklāmas un sponsori; jaunieši sociālajos mēdijos pārlieku bieži sastopas ar azartspēļu reklāmām un sporta likmju platformu sponsorētiem ziņojumiem.
Sporta likmju platformas bieži izmanto influencerus un slavenības, kas ir populāras jauniešu vidū, lai reklamētu savus produktus. Mūsdienās sporta likmju veikšana ir viegli pieejama caur viedtālruņiem un datoriem, un bieži vien šīs platformas ir pieejamas bez vecuma pārbaudes vai ar nepietiekamu pārbaudi. Tas nozīmē, ka jauniešiem ir vieglāk nekā jebkad agrāk iesaistīties azartspēlēs.
Draugu un vienaudžu spiediens arī var veicināt azartspēļu iesaisti, jo pusaudži bieži vēlas iekļauties savā sociālajā grupā. Jauniešiem bieži trūkst pilnīgas izpratnes par azartspēļu riskiem, tostarp iespējamību zaudēt naudu un azartspēļu atkarības attīstības riskiem. Daži jaunieši var nepareizi novērtēt savas izredzes laimēt, īpaši, ja viņi ir pazīstami ar sportu un uzskata, ka viņu zināšanas dos viņiem priekšrocības. Jaunieši ir vairāk pakļauti azartspēļu atkarības attīstībai, jo viņi ir jutīgāki pret uzvedības un psiholoģiskajām atkarībām. Agrīna iesaiste azartspēlēs var novest pie ilgtermiņa problēmām. Tāpēc ir būtiski izglītot jauniešus par riskiem un nodrošināt, ka pastāv efektīva regulēšana un kontrole, lai aizsargātu viņus no azartspēļu negatīvās ietekmes.
Pasaules Veselības organizācija norāda uz sociālo mēdiju un digitālās vides kaitīgo ietekmi uz bērnu, pusaudžu un jaunu cilvēku veselību. Interneta un sociālo mediju izmantošana ir saistīta ar kiberhuligānismu, kas var izraisīt nopietnas garīgās veselības problēmas. Sociālie mediji var veicināt pusaudžu atkarību no ekrāniem un izraisīt miega traucējumus, zemu pašapziņu un sociālo izolāciju.
Populārā kultūra pusaudža vecumu uzskata par riska uzņemšanās un dumpinieciskuma laiku. Neirozinātne liecina, ka pusaudža vecumā pastāv neatbilstība starp lēnāko smadzeņu reģionu nobriešanu, kas saistīti ar spriešanu un pašregulāciju, un straujāku to smadzeņu reģionu augšanu, kas iesaistīti sajūtu meklēšanā un emociju apstrādē.
Diemžēl Latvijā dumpinieciskums visbiežāk rezultējas sintētisko kanabinoīdu vai sintētisko opioīdu lietošanā. Jaunu psihoaktīvo vielu pieejamības pieaugums, izplatīšana Telegram kanālos, kā arī nepārdomāta politika un publiska retorika, kas atbalsta narkotisko vielu dekriminalizācijas un legalizācijas centienus, ievērojami veicinājusi narktisko vielu, īpaši – iepriekšminēto sintētisko kanabinoīdu un opiātu lietošanu pusaudžu vidū. Smēķēšanas uzsākšana parasti notiek pusaudža vecumā. Līdzīgi ir ar sintētiskām narkotiskām vielām – ballītē pamēģinājis dažas ripiņas, jaunietis kļūst no šīm ķīmiskām vielām atkarīgs, sabendē veselību uz visu mūžu.
Mūsdienu jauniešu veselības riski ir ļoti atšķirīgi no viņu vecāku veselības riskiem. Mātes un tēva riska faktori (smēķēšana, narkotiku un alkohola lietošana un aptaukošanās) ietekmē bērnu veselību. Savukārt jaunietis atrodas vecumā, kad pats pēc dažiem gadiem kļūs par tēvu vai māti; baisi, ja apaugļošanās notiek jaunajam tēvam vai mātei esot alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ja grūtniece smēķē un lieto apreibinošas vielas.
Iespējamie uzstādījumi un intervences bērnu un jauniešu veselībā
Veselības ministrija un sabiedrība var veikt vairākas nozīmīgas intervences pusaudžu un jauniešu veselības jomā, lai uzlabotu viņu fizisko un garīgo labklājību. Būtiskākais solis ir veselības pratības apguve. Valsts uzdevums būtu daudz nopietnāk integrēt veselības izglītības programmas, kas aptver garīgo veselību, uzturu, fiziskās aktivitātes, seksuālo veselību un vielu lietošanas novēršanu.
Šīm programmām jābūt balstītām uz zinātniskiem pierādījumiem un jābūt viegli pieejamām. Būtu jāmāca un jāizglīto vecākus un skolotājus. Veselības ministrija varētu centies gādāt resursus un atbalstu vecākiem, aprūpētājiem un skolotājiem, lai viņi varētu efektīvi mācīt un atbalstīt pusaudžus un jauniešus veselības jautājumos. Veselības pratības apmācība nozīmē arī nodrošināt visaptverošu seksuālo izglītību, kas aptver ne tikai bioloģiskos aspektus, bet arī attiecību veidošanas, piekrišanas un seksuālās drošības jautājumus.
Veselības ministrijas rokās ir arī iespējas nodrošināt, ka pusaudžiem un jauniešiem ir pieejami garīgās veselības speciālisti – psihologi un konsultanti gan skolās, gan ārpus tām. Lielā mērā tas nozīmē pusaudžiem un jauniešiem veicināt izpratni par sociālo mediju ietekmi uz garīgo veselību un apmācīt jauniešus kritiski izvērtēt sociālo mediju saturu.
Vēl viens atgādinājums, par kuru šajā rakstā nerunāju – arī pusaudžiem un jauniešiem ir nepieciešama veselības aprūpe. Kaut kopumā šī aprūpe Latvijā ir itin laba, rēķinot proporcionāli mazajam finansiālajam ieguldījumam, būtu vēlams papildināt aktivitātes šajā jomā divos virzienos: nodrošināt piekļuvi ārstēšanai un atbalsta grupām jauniešiem, kuri cīnās ar atkarībām, nodrošinot bezmaksas vai subsidētu aprūpi; veicināt piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un informācijai par seksuāli transmisīvo slimību profilaksi.
Bērnu sporta medicīnai būtu jābūt pieejamai ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Valmierā un Daugavpilī.
Patiesībā dažas, salīdzinoši lētas intervences kopā var veidot spēcīgu pamatu pusaudžu un jauniešu veselības uzlabošanai, veicinot veselīga dzīvesveida paradumus un nodrošinot atbalstu jauniešiem šajā kritiskajā (12–24 gadi) attīstības posmā.
