Gatis Roze: Lielu daļu padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku vēl ir iespējams sakopt 54
Autors: Gatis Roze, “Civinity” dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs
Vai tad, ja plānojat pārcelties uz dzīvi kādā padomju laiku sērijveida namā, jūs interesējaties ne tikai par komunālo pakalpojumu izmaksām, bet arī par mājas konstrukciju – jumta, cokola, balkonu – tehnisko stāvokli? Noskaidrojat to, ko citi iedzīvotāji domā par mājas renovāciju? Ja dzīvojat šādā piecu vai deviņu stāvu ēkā, cik ļoti kaimiņus uztrauc apdrupušie balkoni? Un vai jūs uztrauc publiskā jezga par māju ekspluatācijas termiņa beigām?
Mūsu novērojumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju šajos jautājumos neiedziļinās, uzskatot, ka ar mājām nekas nav jādara.
Ja nu vienīgi varbūt jāparunā ar kaimiņiem par to, kā būtu iespējams samazināt rēķinus par apkuri. Labākajā gadījumā – vienojoties par ēkas siltināšanu kaut kad nākotnē.
Patiešām – runājot par sērijveida daudzdzīvokļu namu renovāciju, ilgus gadus galvenais uzsvars ir bijis likts tikai uz siltināšanu un redzamo spraugu “aizdrīvēšanu”. Un salīdzinoši daudz mazāka uzmanība bijusi pievērsta māju vispārējam tehniskajam stāvoklim un konstrukciju noturībai. Protams, ja neņem vērā ik pa laikam izskanējušās bažas par ēku ekspluatācijas termiņu beigām un skaļos gadījumus, kad nokrīt balkons vai ielūzt jumts.
Jāsaka, ka tikai aptuveni pēdējos desmit gadus ēku kopējā tehniskā stāvokļa fiksēšanai ir pievērsta uzmanība nacionālā līmenī.
Proti, apsaimniekotājam ir jāuztur mājas lieta, kurā tiek uzkrāta visa informācija, savukārt reizi desmit gados ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana. Balstoties uz tās rezultātiem, dzīvokļu īpašnieku kopumam kopā ar apsaimniekotāju vajadzētu plānot nepieciešamos remontdarbus. Teorētiski. Praktiski bieži vien atduramies pret dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanos šajos jautājumos iedziļināties. Māja taču stāv, un ar to pietiek. Īpašnieki bieži izvēlās tehnisko apsekošanu veikt minimāli nepieciešamajā apjomā, lai nav jāmaksā pārāk lielas naudas summas. Taču vispārīga apsekošana, visticamāk, neatklās visas ēkas “slimības” un neļaus novērtēt reālo būves stāvokli.
Arguments, kas šādās diskusijās varētu palīdzēt, ir Ekonomikas ministrijas (EM) veiktie apsekojumi par konkrētām padomju laikā celto māju stāvokli, kas atklāj katrai sērijai raksturīgās kritiskās vietas. Pavisam nesen EM ir publiskojusi kārtējās daudzdzīvokļu namu konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpētes rezultātus. Šoreiz pēc 18 namu izpētes secināts, ka kopumā 602.sērijas namu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs un ēku ekspluatācija ir droša. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šo māju iemītnieki var atslābt un nedomāt par nepieciešamajiem remontdarbiem.
Tieši otrādi – dzīvokļu īpašniekiem ir pēdējais brīdis pārbaudīt konkrētās ēkas tehnisko stāvokli, lai izvērtētu, cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami mājas savešanai kārtībā.
Tā 602.sērijas ēkām raksturīgas problēmas saistās ar jumta nesošajām konstrukcijām un balkoniem. Tiem EM piedāvā tipveida risinājumus, piemēram, balkonu pārbūvei par franču balkoniem vai jumta klātņu nostiprināšanai.
Taču nepamet bažas par to, ka publiski izskanējušā informācijā tiek norādīts, ka 602. sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācija, kas var radīt maldīgu priekšstatu daudziem iedzīvotājiem, jo tomēr katra ēka ir ar savām individuālajām problēmām un nolietojumu un ļoti iespējams, ka kāda no šīs sērijas ēkām nemaz vairs nav droša. Protams, ir saprotams, ka nav vajadzības celt lieku paniku par iespējamām sērijveida ēku problēmām, tomēr šādi paziņojumi nemotivē iedzīvotājus aktīvāk pievērsties savas ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai un nemudina veikt naudas maksājumus mājas uzkrājumu fondā.
Vai tas ir svarīgi? Jā, mums kā vienam no lielākajiem privātajiem apsaimniekotājiem tas ir ļoti svarīgi.
Katra pierādīta sistēmiska problēma un aprēķini tās risināšanai ir arguments sarunās ar iedzīvotājiem, kas var palīdzēt viņus pārliecināt par to, ka konkrētie darbi nav atliekami līdz pašu nenoskārstai nākotnei, bet ir jāplāno tuvākajā laikā.
Iedzīvotājiem arī būtu jāzina, pat tad, ja neviens īpaši nevēlas to dzirdēt, ar kādām problēmām ir jārēķinās, ja viņi vēlas turpināt dzīvot tajā pat mājā. Jāzina, ka konkrētās sērijas mājas kopumā ir normatīviem atbilstošas un dzīvošanai drošas, taču, ja netiks renovēti bēdīgā stāvoklī esošie sarūsējušie balkoni, tad neviens nevar būt pasargāts no nelaimes.
Mēs esam pārliecināti, ka lielu daļu padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku vēl ir iespējams sakopt, lai mājas būtu drošas un pietiekami energoefektīvas, taču to var panākt tikai tad, ja būs pieejams pienācīgs atbalsts no visām ieintere
