Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna.
Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna.
Publicitātes foto

Dace Vārna: Neviens tieši neatbild uz jautājumu, cik ilgi vēl kalpos padomju laikā celtās blokmājas? 54

Dace Vārna, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
TV24
“Ar šo gājienu viņi iešāva sev kājā!” Amerikā bijušais čekas aģents citējis Rajevu savā raidījumā 122
Lasīt citas ziņas

Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu, un liela daļa māju ir būvētas laikmetā, kad energoresursu cenas bija zemas. Latvijā ir aptuveni miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās. Dzīvojamo fondu galvenokārt veido 60.–80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas, kurās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo ēkas norobežojošās konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien kritiskāks.

Sabiedrības sa­traukumu raisa piemēri ar K. Valdemāra un Ventspils ielas ēku iemītnieku evakuāciju, taču šādu ēku Latvijā vēl ir daudz un tie nebūs vienīgie gadījumi. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Valsts kontroles revīzijas datiem Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo mājoklī ar būtiskiem bojājumiem, īpatsvars 2017. gadā bija 22,8%, un tas bija ceturtais sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā. Situācija turpina pasliktināties – 2018. gadā šo personu īpatsvars palielinājās līdz 23,5%, 2020. gadā – līdz 24,2%. Nākas secināt, ka daudzdzīvokļu ēku dziļā renovācija ir vienīgais ekonomiskais risinājums vairākumam māju, jo renovēt ir lētāk nekā uzcelt jaunu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Parlaments (EP) šī gada 14. martā lēma par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu ar ambiciozu mērķi līdz 2030. gadam būtiski palielināt ēku renovācijas apjomu. Plāns nozīmē, ka līdz 2030. gadam visām ēkām jābūt vismaz E energoefektivitātes klasei, bet līdz 2033. gadam – vismaz D energoefektivitātes klasei. Plāns tiešām ir ambiciozs, īpaši Latvijai. Tas pēc būtības ēku siltināšanā nozīmē pāreju no maratona uz sprintu.

Lai nodrošinātu, ka katrai ēkai līdz 2033. gadam ir D energoefekti­vtātes klase, būs nepieciešams ievērojams papildu finansējums salīdzinājumā ar pašreizējo. EP nostāja vienlaikus paredz arī to, ka īpaši atbalstāma būs tieši dziļā ēku renovācija, kas spēj būtiski pagarināt ēku kalpošanas ilgumu – par vismaz 30–50 gadiem. Tam būs nepieciešams krietni lielāks atbalsts, proti, mērķdotācijas un subsīdijas, kas precīzi tēmētas uz mazāk aizsargātām mājsaimniecībām un jo īpaši ēkām, kurām ir vissliktākie energoefektivitātes rādītāji.

Latvijas ēku renovācijas tempi ir ļoti lēni – aptuveni 140 ēkas gadā. Runājot skaidri un gaiši – Latvijas pašreizējais ēku renovācijas ātrums, kas mazāks par 1% ēku gadā, neļaus līdz 2050. gadam sasniegt pat sākotnēji izvirzītos mērķus, kur nu vēl jaunos. Lai šo tempu kāpinātu, no mājokļu politikas veidotājiem būtu sagaidāmi kompleksi risinājumi, piemēram, stratēģiska un sistemātiska daudzdzīvokļu ēku renovācijas uzsākšanas koordinēšana.

Liela daļa dzīvokļu īpašnieku joprojām nav informēti par visām ēkas renovācijas iespējām. Diemžēl pastāv arī daudzas juridiskas un administratīvas problēmas, kas būtu jārisina, lai maksimāli vienkāršotu procesu. Tomēr minētie nav vienīgie riska faktori EP izvirzīto mērķu sasniegšanai – arī būvniecības tirgus jaudas neliecina, ka Latvija būtu gatava renovāciju restartam.

Eksperti nemitīgi runā, ka padomju laika blokmājas neatbilst tehniskām un kvalitātes prasībām. Tomēr neviens no viņiem tieši neatbild uz jautājumu, cik ilgi vēl kalpos padomju laikā celtās blokmājas. Teorētiski šo māju kalpošanas termiņš jau ir beidzies vai jau tuvojas beigām, savukārt lielai daļai to tipveida māju, kurām vēl būtu jākalpo vairākus gadu desmitus, mūžu saīsina nepienācīga apsaimniekošana un dzīvokļu īpašnieku vienaldzība, kas izpaužas kā savu pienākumu ignorēšana – savlaicīga lēmumu nepieņemšana un līdzekļu neieguldīšana ēku uzturēšanā.

Reklāma
Reklāma

Ir skaidri redzams, ka daļa nepienācīgi uzturētā dzīvojamā fonda jau ir kļuvusi bīstama dzīvošanai. Tuvāko desmit gadu laikā daudziem Latvijas iedzīvotājiem nāksies saskarties ar būtiskām avārijām un nepieciešamību steidzami meklēt līdzekļus sava mājokļa sakārtošanai vai evakuēties no savām ēkām. Baidos, ka esam sociālās katastrofas priekšā un tā mums tuvojas ar lavīnas ātrumu.

* Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.