Foto: Valdis Semjonovs

Gerhards: 2020. gadā atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt 26

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Lasīt citas ziņas

Lai gan Eiropas lauksaimniecības politikā sācies jaunais plānošanas periods 2021.–2027. gadam, zemniekiem pieņemami kompromisi par zaļo politiku vēl nav rasti. Tādēļ Brisele noteikusi pārejas periodu uz diviem gadiem, kad jāstrādā pēc vecajiem nosacījumiem.

Nozares ministrija jau laikus mierināja zemniekus, ka tas nozīmēs principu “jauna nauda, vecie nosacījumi”, taču jaušams, ka izmaiņas būs, turklāt nopietnas. Sarunā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu ieskicējam dažas gaidāmo pārmaiņu iezīmes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāds ir ieteikums zemniekam un lauku uzņēmējam, šogad plānojot naudas plūsmu, ņemot vērā, ka mainīsies tiešmaksājumu sadales noteikumi – pieaugs zaļināšanas prasības (kuras ne visi varēs izpildīt), bet papildu maksājumu saņemšanai būs jāievēro vēl nebijušas prasības?

K. Gerhards: Jautājums tiešām aktuāls. Lauksaimnieks par katru vienotajam platībmaksājumam pieteikto zemes platību saņem arī zaļināšanas maksājumu – šogad attiecīgi ap 92 eiro un 54 eiro par vienu hektāru.

Turklāt zaļināšanas prasības ir salīdzinoši vienkāršākas, ne visām saimniecībām jāveic kāds specifisks ieguldījums. Šobrīd no 58 000 lauksaimnieku tikai 5192 jānodrošina ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasības īstenošana un 7010 ir jāseko kultūraugu dažādošanas prasības izpildei.

Lielākā daļa – ap 48 000 lauksaimnieku – zaļināšanas maksājumu saņem automātiski, tostarp arī bioloģiskie.

Taču nākotnē situācija mainīsies – lai saņemtu ekoshēmu atbalstu, būs jāaudzē slāpekli piesaistoši kultūraugi, nektāraugi, zaļmēslojuma augi, jāizveido ražošanā neizmantotas laukmales, jāievieš tiešās sējas metodes, jāizstrādā mēslošanas plāni un mēslošana jāveic, izmantojot precīzās tehnoloģijas, jāveic arī citas ekoshēmu prakses.

Zemnieks gan pats varēs izvēlēties, kuras prakses īstenot. Ja saimniecība īstenos vairākas ekoshēmas un būs ražotāja nozarē, kur tiks piešķirts saistītais atbalsts, tad varētu arī saņemt lielākus tiešos maksājumus par hektāru nekā vidēji valstī.

Pārejas periodā, 2021. un 2022. gadā, likmes celsies tādiem tiešmaksājumu veidiem kā vienotajam platību maksājumam, saistītajam atbalstam, zaļināšanas atbalstam, jaunu lauksaimnieku atbalstam, bet nemainīgas paliks mazo lauksaimnieku atbalstam (500 eiro uz saimniecību).

2023. gadā stāsies spēkā kopējās ES lauku politikas Stratēģiskais plāns. Būs cita tiešmaksājumu struktūra, jauni mērķi.

Ja ieviesīsim papildmaksājumu, piemēram, par saimniekošanu īpašos apstākļos – atšķirīga gaisa temperatūra, zemes auglība vai sausums un lietavas, tad kopējais maksājums pārsniegs vienotā platībmaksājuma likmi 2022. gadā.

Valsts interesēs ir izveidot tādus pasākumus, kas būtu pievilcīgi lielākajai daļai lauksaimnieku, kā arī būtu īstenojami lielākajā daļā platību. Tas ir būtiski, lai Latvija varētu sasniegt ES plānā paredzētos vides un klimata mērķus un nezaudētu finansējumu, kas būs obligāti iezīmējams šiem mērķiem.

Zemes iegādei ņemta kredīta procentu dzēšanai zemnieks varēja saņemt valsts atbalstu – kopumā tie bija 10 miljoni eiro. Bet tad nāca šokējošā ziņa, ka šim gadam naudas nav un atbalsta nebūs. Ko darīt zemniekam, kurš pērn paņēmis kredītus saimniecības attīstībai?

Jā, tas bija būtisks atbalsts, taču krīze prasa rūpīgu valsts budžeta plānošanu.

Esam raduši alternatīvu risinājumu, proti, 2021. un 2022. gadam paredzēts finansējums kredītprocentu daļējai dzēšanai no Lauku attīstības programmas, kā arī ZM jau ir sagatavojusi pieprasījumu par papildu finansējumu, lai turpinātu atbalstu zemes iegādes, apgrozāmo līdzekļu un dzīvnieku iegādes aizdevumu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kopumā saglabāsies finansējums 2020. gada līmenī.

Ja jau nauda tik taupīgi jāskaita, vai plānots pārskatīt atbalsta noteikumus? Piemēram, mazāk jaunu traktoru iegādei, vairāk citām vajadzībām?

Ņemot vērā pieejamā finansējuma apmēru, 2021.–2027. periodā traktortehnikas un ražas novākšanas tehnikai vienam atbalsta pretendentam plānots noteikt maksimālās attiecināmās izmaksas – ne vairāk kā 400 000 eiro.

Vienlaikus esam paplašinājuši atbalsta saņēmēju loku, samazinot maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru no iepriekš paredzētajiem diviem miljoniem uz vienu miljonu eiro (tas neattieksies uz kooperatīviem).

Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību dažādām saimniecībām, īpaši mazajām un vidējām, tiks veiktas izmaiņas saimniecību grupu sadalījumā pēc apgrozījuma, tā nodrošinot atsevišķu finansējumu mazām saimniecībām.

Mazie zemnieki pārmet, ka lielsaimniecībām vienmēr priekšroka projektu konkursos un arī šogad nekas nemainīšoties. Vecs stāsts?

Tas ir nevis vecs stāsts, bet mīts. Lai nodrošinātu garantētu atbalsta pieejamību mazajām saimniecībām un lai mazinātu konkurenci starp dažāda lieluma saimniecībām, pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” finansējums iezīmēts aploksnēs pa grupām – mazās, vidējās un lielās saimniecības.

Tas garantē, ka atbalsts pieejams arī mazajiem un vidējiem. 2021. un 2022. gads tiks noteikts kā pārejas periods, kurā tiks turpināta gandrīz visu LAP pasākumu īstenošana, paredzot tiem papildu finansējumu.

Tas nozīmē turpināt sniegt darbības sākšanas atbalstu mazo saimniecību attīstībai un jaunajiem lauksaimniekiem saimniecības izveidošanai vai esošas pārņemšanai īpašumā.

Plānots atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai septiņu miljonu eiro apmērā, kā arī atbalsts 15 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības sākšanai, attīstot mazās lauksaimniecības.

Vides aizsardzība dažkārt apgrūtina lauksaimnieku ražošanas apstākļus. Īpaši šogad, kad aizliegta virkne augu aizsardzības līdzekļu. Kā iziet no šīs situācijas?

ES notiek augu aizsardzībā izmantojamo darbīgo vielu pārskatīšana un daudzas vielas tiek izņemtas no tirgus – gan tāpēc, ka tās neatbilst jaunajām drošības prasībām, gan tāpēc, ka ražotāji nav paspējuši sagatavoties straujajām izmaiņām.

Visdramatiskākās pārmaiņas izjutīs to dalībvalstu lauksaimnieki, kur līdz šim pieejamais vielu klāsts ir bijis liels. Jāsaka, daudzas no aizliegtajām vielām Latvijā netika lietotas.

Kas notiek ar ieceri aizliegt miglošanu viena kilometra rādiusā ap dzīvojamām mājām? Vai aizstāvēsiet lielo graudu audzētāju intereses? Vai gaidāmi bankroti?

Šis jautājums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Jānorāda, ka ministrija jau sagatavojusi viedokli, kā iespējamais aizliegums varētu ietekmēt lauksaimniecības produkcijas, tostarp dārzeņu, augļu un ogu ražošanu, dekoratīvo kultūru audzēšanu.

Tas skars ne tikai lauksaimniekus, bet ikvienu siltumnīcas īpašnieku, kurš augus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, t. sk. izmanto arī mākslīgo mēslojumu.

Aizliegums radītu būtisku lauksaimniecībā izmantotās zemes platības samazinājumu, uzņēmumu slēgšanu, lauksaimnieku bankrotu un, iespējams, arī tiesas procesus.

Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nozares izaugsmi tā, lai tas ne tikai nekaitētu tuvējiem iedzīvotājiem, bet arī neveidotu nopietnus riskus saimniecību pastāvēšanai kopumā. Vienmēr ir iespējams rast alternatīvus risinājumus.

Vai turpināsiet lobēt 5% PVN likmi gaļai un pienam vai koncentrēsieties uz samazinātās PVN likmes noturēšanu vismaz dārzeņiem un augļiem?

Samazinātās 5% likmes svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana bija efektīva, un esmu gandarīts, ka izdevās to saglabāt līdz 2023. gada 31. decembrim. Noteikti turpināsim darbu pie samazinātās likmes piemērošanas arī svaigai gaļai, zivīm, piena pamatproduktiem un olām.

Kura lauksaimniecības nozare šogad būs rentablākā?

Kura nozare ir rentablākā – par to jāizdara izvēle katram zemniekam pašam, jāvērtē zināšanas, zemes un finanšu resursi un pats galvenais, ar kādu mērķi ir vēlme saimniekot laukos.

Pozitīvus piemērus sniedz graudkopība. Tajā jau otro gadu pēc kārtas sasniegts ražošanas rekords. 2020. gadā iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža – 3,4 milj. tonnu, kas ir par 8% augstāka nekā 2019. gadā.

Būtiski palielinās arī graudaugu eksporta vērtība – 2019. gadā tā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 41,5%, turklāt graudaugu eksports veidoja 17,5% no kopējās Latvijas pārtikas produktu eksporta vērtības.

Pirms diviem gadiem, stājoties nozares ministra amatā, intervijā mums teicāt – “mans uzstādījums ir, lai lauku cilvēks saņem vidējo atalgojumu tautsaimniecībā ap 1000 eiro un lai nejustos sliktāk novērtēts kā pilsētnieks”. Vai izdodas?

Uzstādījums nav mainījies. Lauksaimniecībai ir svarīga loma – tās ir ģimenes, skolas un darbavietas Latvijas reģionos. Runājot par atalgojumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bruto atalgojums lauksaimniecībā katru gadu kopš 2009. gada vidēji pieaug par 6,4%, bet tautsaimniecībā tikai par 5,1%. 2020. gadā bruto atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Trifeles no Gotlandes arī Latvijā? Smalkos restorānos pieprasītās sēnes audzē arī pie mums
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 8
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 131
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 21
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
FOTO. Neticama līdzība! Fani atklāj kādu interesantu sakritību, ieraugot Keitas Midltones bērnības fotogrāfiju 4
Lasīt citas ziņas
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Nost cepures un šalles? Kurzemes piekrastē šonedēļ sāksies meteoroloģiskais pavasaris!
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina saņems vairāk nekā 100 tankus “Leopard 1A5”, paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Nost cepures un šalles? Kurzemes piekrastē šonedēļ sāksies meteoroloģiskais pavasaris!
13:04
Aldona un Česlavs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
12:21
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem
12:13