Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Samazinātā PVN ieguvumi ir ļoti vērtīgi sabiedrībai un nozarei – tā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības veicināšana. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka nozare pašattīrās, jo samazinātais PVN nozīmē to, ka nav pat izdevīgi mēģināt šmaukties – izdevīgāk ir sakārtot savus uzņēmumus, kā dēļ mazinās ēnu ekonomika un pelēkais tirgus – tie vairs nav izdevīgi.”
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Samazinātā PVN ieguvumi ir ļoti vērtīgi sabiedrībai un nozarei – tā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības veicināšana. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka nozare pašattīrās, jo samazinātais PVN nozīmē to, ka nav pat izdevīgi mēģināt šmaukties – izdevīgāk ir sakārtot savus uzņēmumus, kā dēļ mazinās ēnu ekonomika un pelēkais tirgus – tie vairs nav izdevīgi.”
Foto: Valdis Semjonovs

Gerhards: 2020. gadā atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt 26

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lai gan Eiropas lauksaimniecības politikā sācies jaunais plānošanas periods 2021.–2027. gadam, zemniekiem pieņemami kompromisi par zaļo politiku vēl nav rasti. Tādēļ Brisele noteikusi pārejas periodu uz diviem gadiem, kad jāstrādā pēc vecajiem nosacījumiem.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 33
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 104
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz? 10
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Nozares ministrija jau laikus mierināja zemniekus, ka tas nozīmēs principu “jauna nauda, vecie nosacījumi”, taču jaušams, ka izmaiņas būs, turklāt nopietnas. Sarunā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu ieskicējam dažas gaidāmo pārmaiņu iezīmes.

Kāds ir ieteikums zemniekam un lauku uzņēmējam, šogad plānojot naudas plūsmu, ņemot vērā, ka mainīsies tiešmaksājumu sadales noteikumi – pieaugs zaļināšanas prasības (kuras ne visi varēs izpildīt), bet papildu maksājumu saņemšanai būs jāievēro vēl nebijušas prasības?

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Gerhards: Jautājums tiešām aktuāls. Lauksaimnieks par katru vienotajam platībmaksājumam pieteikto zemes platību saņem arī zaļināšanas maksājumu – šogad attiecīgi ap 92 eiro un 54 eiro par vienu hektāru.

Turklāt zaļināšanas prasības ir salīdzinoši vienkāršākas, ne visām saimniecībām jāveic kāds specifisks ieguldījums. Šobrīd no 58 000 lauksaimnieku tikai 5192 jānodrošina ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasības īstenošana un 7010 ir jāseko kultūraugu dažādošanas prasības izpildei.

Lielākā daļa – ap 48 000 lauksaimnieku – zaļināšanas maksājumu saņem automātiski, tostarp arī bioloģiskie.

Taču nākotnē situācija mainīsies – lai saņemtu ekoshēmu atbalstu, būs jāaudzē slāpekli piesaistoši kultūraugi, nektāraugi, zaļmēslojuma augi, jāizveido ražošanā neizmantotas laukmales, jāievieš tiešās sējas metodes, jāizstrādā mēslošanas plāni un mēslošana jāveic, izmantojot precīzās tehnoloģijas, jāveic arī citas ekoshēmu prakses.

Zemnieks gan pats varēs izvēlēties, kuras prakses īstenot. Ja saimniecība īstenos vairākas ekoshēmas un būs ražotāja nozarē, kur tiks piešķirts saistītais atbalsts, tad varētu arī saņemt lielākus tiešos maksājumus par hektāru nekā vidēji valstī.

Pārejas periodā, 2021. un 2022. gadā, likmes celsies tādiem tiešmaksājumu veidiem kā vienotajam platību maksājumam, saistītajam atbalstam, zaļināšanas atbalstam, jaunu lauksaimnieku atbalstam, bet nemainīgas paliks mazo lauksaimnieku atbalstam (500 eiro uz saimniecību).

2023. gadā stāsies spēkā kopējās ES lauku politikas Stratēģiskais plāns. Būs cita tiešmaksājumu struktūra, jauni mērķi.

Ja ieviesīsim papildmaksājumu, piemēram, par saimniekošanu īpašos apstākļos – atšķirīga gaisa temperatūra, zemes auglība vai sausums un lietavas, tad kopējais maksājums pārsniegs vienotā platībmaksājuma likmi 2022. gadā.

Valsts interesēs ir izveidot tādus pasākumus, kas būtu pievilcīgi lielākajai daļai lauksaimnieku, kā arī būtu īstenojami lielākajā daļā platību. Tas ir būtiski, lai Latvija varētu sasniegt ES plānā paredzētos vides un klimata mērķus un nezaudētu finansējumu, kas būs obligāti iezīmējams šiem mērķiem.

Zemes iegādei ņemta kredīta procentu dzēšanai zemnieks varēja saņemt valsts atbalstu – kopumā tie bija 10 miljoni eiro. Bet tad nāca šokējošā ziņa, ka šim gadam naudas nav un atbalsta nebūs. Ko darīt zemniekam, kurš pērn paņēmis kredītus saimniecības attīstībai?

Jā, tas bija būtisks atbalsts, taču krīze prasa rūpīgu valsts budžeta plānošanu.

Esam raduši alternatīvu risinājumu, proti, 2021. un 2022. gadam paredzēts finansējums kredītprocentu daļējai dzēšanai no Lauku attīstības programmas, kā arī ZM jau ir sagatavojusi pieprasījumu par papildu finansējumu, lai turpinātu atbalstu zemes iegādes, apgrozāmo līdzekļu un dzīvnieku iegādes aizdevumu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kopumā saglabāsies finansējums 2020. gada līmenī.

Ja jau nauda tik taupīgi jāskaita, vai plānots pārskatīt atbalsta noteikumus? Piemēram, mazāk jaunu traktoru iegādei, vairāk citām vajadzībām?

Ņemot vērā pieejamā finansējuma apmēru, 2021.–2027. periodā traktortehnikas un ražas novākšanas tehnikai vienam atbalsta pretendentam plānots noteikt maksimālās attiecināmās izmaksas – ne vairāk kā 400 000 eiro.

Vienlaikus esam paplašinājuši atbalsta saņēmēju loku, samazinot maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru no iepriekš paredzētajiem diviem miljoniem uz vienu miljonu eiro (tas neattieksies uz kooperatīviem).

Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību dažādām saimniecībām, īpaši mazajām un vidējām, tiks veiktas izmaiņas saimniecību grupu sadalījumā pēc apgrozījuma, tā nodrošinot atsevišķu finansējumu mazām saimniecībām.

Mazie zemnieki pārmet, ka lielsaimniecībām vienmēr priekšroka projektu konkursos un arī šogad nekas nemainīšoties. Vecs stāsts?

Tas ir nevis vecs stāsts, bet mīts. Lai nodrošinātu garantētu atbalsta pieejamību mazajām saimniecībām un lai mazinātu konkurenci starp dažāda lieluma saimniecībām, pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” finansējums iezīmēts aploksnēs pa grupām – mazās, vidējās un lielās saimniecības.

Tas garantē, ka atbalsts pieejams arī mazajiem un vidējiem. 2021. un 2022. gads tiks noteikts kā pārejas periods, kurā tiks turpināta gandrīz visu LAP pasākumu īstenošana, paredzot tiem papildu finansējumu.

Tas nozīmē turpināt sniegt darbības sākšanas atbalstu mazo saimniecību attīstībai un jaunajiem lauksaimniekiem saimniecības izveidošanai vai esošas pārņemšanai īpašumā.

Plānots atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai septiņu miljonu eiro apmērā, kā arī atbalsts 15 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības sākšanai, attīstot mazās lauksaimniecības.

Vides aizsardzība dažkārt apgrūtina lauksaimnieku ražošanas apstākļus. Īpaši šogad, kad aizliegta virkne augu aizsardzības līdzekļu. Kā iziet no šīs situācijas?

ES notiek augu aizsardzībā izmantojamo darbīgo vielu pārskatīšana un daudzas vielas tiek izņemtas no tirgus – gan tāpēc, ka tās neatbilst jaunajām drošības prasībām, gan tāpēc, ka ražotāji nav paspējuši sagatavoties straujajām izmaiņām.

Visdramatiskākās pārmaiņas izjutīs to dalībvalstu lauksaimnieki, kur līdz šim pieejamais vielu klāsts ir bijis liels. Jāsaka, daudzas no aizliegtajām vielām Latvijā netika lietotas.

Kas notiek ar ieceri aizliegt miglošanu viena kilometra rādiusā ap dzīvojamām mājām? Vai aizstāvēsiet lielo graudu audzētāju intereses? Vai gaidāmi bankroti?

Šis jautājums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Jānorāda, ka ministrija jau sagatavojusi viedokli, kā iespējamais aizliegums varētu ietekmēt lauksaimniecības produkcijas, tostarp dārzeņu, augļu un ogu ražošanu, dekoratīvo kultūru audzēšanu.

Tas skars ne tikai lauksaimniekus, bet ikvienu siltumnīcas īpašnieku, kurš augus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, t. sk. izmanto arī mākslīgo mēslojumu.

Aizliegums radītu būtisku lauksaimniecībā izmantotās zemes platības samazinājumu, uzņēmumu slēgšanu, lauksaimnieku bankrotu un, iespējams, arī tiesas procesus.

Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nozares izaugsmi tā, lai tas ne tikai nekaitētu tuvējiem iedzīvotājiem, bet arī neveidotu nopietnus riskus saimniecību pastāvēšanai kopumā. Vienmēr ir iespējams rast alternatīvus risinājumus.

Vai turpināsiet lobēt 5% PVN likmi gaļai un pienam vai koncentrēsieties uz samazinātās PVN likmes noturēšanu vismaz dārzeņiem un augļiem?

Samazinātās 5% likmes svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana bija efektīva, un esmu gandarīts, ka izdevās to saglabāt līdz 2023. gada 31. decembrim. Noteikti turpināsim darbu pie samazinātās likmes piemērošanas arī svaigai gaļai, zivīm, piena pamatproduktiem un olām.

Kura lauksaimniecības nozare šogad būs rentablākā?

Kura nozare ir rentablākā – par to jāizdara izvēle katram zemniekam pašam, jāvērtē zināšanas, zemes un finanšu resursi un pats galvenais, ar kādu mērķi ir vēlme saimniekot laukos.

Pozitīvus piemērus sniedz graudkopība. Tajā jau otro gadu pēc kārtas sasniegts ražošanas rekords. 2020. gadā iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža – 3,4 milj. tonnu, kas ir par 8% augstāka nekā 2019. gadā.

Būtiski palielinās arī graudaugu eksporta vērtība – 2019. gadā tā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 41,5%, turklāt graudaugu eksports veidoja 17,5% no kopējās Latvijas pārtikas produktu eksporta vērtības.

Pirms diviem gadiem, stājoties nozares ministra amatā, intervijā mums teicāt – “mans uzstādījums ir, lai lauku cilvēks saņem vidējo atalgojumu tautsaimniecībā ap 1000 eiro un lai nejustos sliktāk novērtēts kā pilsētnieks”. Vai izdodas?

Uzstādījums nav mainījies. Lauksaimniecībai ir svarīga loma – tās ir ģimenes, skolas un darbavietas Latvijas reģionos. Runājot par atalgojumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bruto atalgojums lauksaimniecībā katru gadu kopš 2009. gada vidēji pieaug par 6,4%, bet tautsaimniecībā tikai par 5,1%. 2020. gadā bruto atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā konstatēts deviņām mežacūkām 1
9 stundas
DE
Dace Ezera
Laukos
“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā?
1 diena
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Šure: Straujā elektrības cenu kāpuma ietekmē nav sagaidāms straujš pārtikas cenu lēciens 25
4 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 33
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 104
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz? 10
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Tā ir okupācija? Vai mēs ko nezinām?”: cilvēki soctīklos iesmej par kuriozu ar Latvijas karti TV šovā 4
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rīgas centrā nākotnē, iespējams, būs ļoti ierobežota iespēja iebraukt ar privāto transportu 90
8 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kāposti vēl briest, bet cenas – mainīgas. Cik Centrāltirgū maksā Latvijā audzēti kāposti? 6
6 dienas
LE
LETA
Laukos
Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt maizes un miltu izstrādājumu cenas. Kā to skaidro eksperti? 15
Nedēļa
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 34
17. septembris, 2021
IR
Ilmārs Randers
Laukos
“Līdzšinējā “lopu tehnoloģija” ir ļoti neefektīva zemes izmantošanas ziņā.” Saruna ar Edgaru Ružu 26
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Posts un neraža! Madonas novadā lācis pamatīgi izpostījis biškopības saimniecību 35
14. septembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Daudzi saimnieki saka, ka kartupeļu ražas šogad ir katastrofa. Tupeņu cenas ir dubultā un nekas neliecina, ka tās varētu samazināties 33
14. septembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
“Par to ir ilgi runāts un diskutēts.” Valdība noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. Vai ņems vērā arī testus? 31
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Vai līdz ar Brīvības pieminekļa izgaismošanu naktī varētu atdzīvoties arī pārējās pilsētas ēkas? 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Būs par grādu vēsāks. Laika prognoze otrdienai 3
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rīgas centrā nākotnē, iespējams, būs ļoti ierobežota iespēja iebraukt ar privāto transportu 90
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 33
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģēdija Ventspils peldbaseinā: zināms, kādu sodu saņēmis bijušais sporta skolas direktors 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pieci sasirgušie miruši. Cik kovida slimnieki atklāti svētdien? 20
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 104
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 15
22 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 40
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 73
1 diena
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 17
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 53
1 diena
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vakcinācijas pret Covid-19 rādītāji uzlabojušies. Cik cilvēku pagājušajā nedēļā saņēmuši poti?
20:15
LL
Lilija Limane
Stāsti
Arestēti “uzņēmēji”: bagātības iegūtas vācu okupācijas laikā 2
19:25
LE
LETA
Ziņas
“Par to ir ilgi runāts un diskutēts.” Valdība noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. Vai ņems vērā arī testus? 31
19:05