Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Samazinātā PVN ieguvumi ir ļoti vērtīgi sabiedrībai un nozarei – tā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības veicināšana. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka nozare pašattīrās, jo samazinātais PVN nozīmē to, ka nav pat izdevīgi mēģināt šmaukties – izdevīgāk ir sakārtot savus uzņēmumus, kā dēļ mazinās ēnu ekonomika un pelēkais tirgus – tie vairs nav izdevīgi.”
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Samazinātā PVN ieguvumi ir ļoti vērtīgi sabiedrībai un nozarei – tā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības veicināšana. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka nozare pašattīrās, jo samazinātais PVN nozīmē to, ka nav pat izdevīgi mēģināt šmaukties – izdevīgāk ir sakārtot savus uzņēmumus, kā dēļ mazinās ēnu ekonomika un pelēkais tirgus – tie vairs nav izdevīgi.”
Foto: Valdis Semjonovs

Gerhards: 2020. gadā atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt 19

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lai gan Eiropas lauksaimniecības politikā sācies jaunais plānošanas periods 2021.–2027. gadam, zemniekiem pieņemami kompromisi par zaļo politiku vēl nav rasti. Tādēļ Brisele noteikusi pārejas periodu uz diviem gadiem, kad jāstrādā pēc vecajiem nosacījumiem.

LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 103
1 diena
Raivis Šveicars
Ziņas
Iespēja noklausīties citu cilvēku sarunas. Latvijā “sprādzienu” izraisījusi jauna lietotne 22
9 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Izvakcinēsimies un beigsim šo vājprātu!” Ārsts par to, kad varēsim sākt domāt par ierobežojumu mazināšanu 37
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Nozares ministrija jau laikus mierināja zemniekus, ka tas nozīmēs principu “jauna nauda, vecie nosacījumi”, taču jaušams, ka izmaiņas būs, turklāt nopietnas. Sarunā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu ieskicējam dažas gaidāmo pārmaiņu iezīmes.

Kāds ir ieteikums zemniekam un lauku uzņēmējam, šogad plānojot naudas plūsmu, ņemot vērā, ka mainīsies tiešmaksājumu sadales noteikumi – pieaugs zaļināšanas prasības (kuras ne visi varēs izpildīt), bet papildu maksājumu saņemšanai būs jāievēro vēl nebijušas prasības?

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Gerhards: Jautājums tiešām aktuāls. Lauksaimnieks par katru vienotajam platībmaksājumam pieteikto zemes platību saņem arī zaļināšanas maksājumu – šogad attiecīgi ap 92 eiro un 54 eiro par vienu hektāru.

Turklāt zaļināšanas prasības ir salīdzinoši vienkāršākas, ne visām saimniecībām jāveic kāds specifisks ieguldījums. Šobrīd no 58 000 lauksaimnieku tikai 5192 jānodrošina ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasības īstenošana un 7010 ir jāseko kultūraugu dažādošanas prasības izpildei.

Lielākā daļa – ap 48 000 lauksaimnieku – zaļināšanas maksājumu saņem automātiski, tostarp arī bioloģiskie.

Taču nākotnē situācija mainīsies – lai saņemtu ekoshēmu atbalstu, būs jāaudzē slāpekli piesaistoši kultūraugi, nektāraugi, zaļmēslojuma augi, jāizveido ražošanā neizmantotas laukmales, jāievieš tiešās sējas metodes, jāizstrādā mēslošanas plāni un mēslošana jāveic, izmantojot precīzās tehnoloģijas, jāveic arī citas ekoshēmu prakses.

Zemnieks gan pats varēs izvēlēties, kuras prakses īstenot. Ja saimniecība īstenos vairākas ekoshēmas un būs ražotāja nozarē, kur tiks piešķirts saistītais atbalsts, tad varētu arī saņemt lielākus tiešos maksājumus par hektāru nekā vidēji valstī.

Pārejas periodā, 2021. un 2022. gadā, likmes celsies tādiem tiešmaksājumu veidiem kā vienotajam platību maksājumam, saistītajam atbalstam, zaļināšanas atbalstam, jaunu lauksaimnieku atbalstam, bet nemainīgas paliks mazo lauksaimnieku atbalstam (500 eiro uz saimniecību).

2023. gadā stāsies spēkā kopējās ES lauku politikas Stratēģiskais plāns. Būs cita tiešmaksājumu struktūra, jauni mērķi.

Ja ieviesīsim papildmaksājumu, piemēram, par saimniekošanu īpašos apstākļos – atšķirīga gaisa temperatūra, zemes auglība vai sausums un lietavas, tad kopējais maksājums pārsniegs vienotā platībmaksājuma likmi 2022. gadā.

Valsts interesēs ir izveidot tādus pasākumus, kas būtu pievilcīgi lielākajai daļai lauksaimnieku, kā arī būtu īstenojami lielākajā daļā platību. Tas ir būtiski, lai Latvija varētu sasniegt ES plānā paredzētos vides un klimata mērķus un nezaudētu finansējumu, kas būs obligāti iezīmējams šiem mērķiem.

Zemes iegādei ņemta kredīta procentu dzēšanai zemnieks varēja saņemt valsts atbalstu – kopumā tie bija 10 miljoni eiro. Bet tad nāca šokējošā ziņa, ka šim gadam naudas nav un atbalsta nebūs. Ko darīt zemniekam, kurš pērn paņēmis kredītus saimniecības attīstībai?

Jā, tas bija būtisks atbalsts, taču krīze prasa rūpīgu valsts budžeta plānošanu.

Esam raduši alternatīvu risinājumu, proti, 2021. un 2022. gadam paredzēts finansējums kredītprocentu daļējai dzēšanai no Lauku attīstības programmas, kā arī ZM jau ir sagatavojusi pieprasījumu par papildu finansējumu, lai turpinātu atbalstu zemes iegādes, apgrozāmo līdzekļu un dzīvnieku iegādes aizdevumu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kopumā saglabāsies finansējums 2020. gada līmenī.

Ja jau nauda tik taupīgi jāskaita, vai plānots pārskatīt atbalsta noteikumus? Piemēram, mazāk jaunu traktoru iegādei, vairāk citām vajadzībām?

Ņemot vērā pieejamā finansējuma apmēru, 2021.–2027. periodā traktortehnikas un ražas novākšanas tehnikai vienam atbalsta pretendentam plānots noteikt maksimālās attiecināmās izmaksas – ne vairāk kā 400 000 eiro.

Vienlaikus esam paplašinājuši atbalsta saņēmēju loku, samazinot maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru no iepriekš paredzētajiem diviem miljoniem uz vienu miljonu eiro (tas neattieksies uz kooperatīviem).

Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību dažādām saimniecībām, īpaši mazajām un vidējām, tiks veiktas izmaiņas saimniecību grupu sadalījumā pēc apgrozījuma, tā nodrošinot atsevišķu finansējumu mazām saimniecībām.

Mazie zemnieki pārmet, ka lielsaimniecībām vienmēr priekšroka projektu konkursos un arī šogad nekas nemainīšoties. Vecs stāsts?

Tas ir nevis vecs stāsts, bet mīts. Lai nodrošinātu garantētu atbalsta pieejamību mazajām saimniecībām un lai mazinātu konkurenci starp dažāda lieluma saimniecībām, pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” finansējums iezīmēts aploksnēs pa grupām – mazās, vidējās un lielās saimniecības.

Tas garantē, ka atbalsts pieejams arī mazajiem un vidējiem. 2021. un 2022. gads tiks noteikts kā pārejas periods, kurā tiks turpināta gandrīz visu LAP pasākumu īstenošana, paredzot tiem papildu finansējumu.

Tas nozīmē turpināt sniegt darbības sākšanas atbalstu mazo saimniecību attīstībai un jaunajiem lauksaimniekiem saimniecības izveidošanai vai esošas pārņemšanai īpašumā.

Plānots atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai septiņu miljonu eiro apmērā, kā arī atbalsts 15 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības sākšanai, attīstot mazās lauksaimniecības.

Vides aizsardzība dažkārt apgrūtina lauksaimnieku ražošanas apstākļus. Īpaši šogad, kad aizliegta virkne augu aizsardzības līdzekļu. Kā iziet no šīs situācijas?

ES notiek augu aizsardzībā izmantojamo darbīgo vielu pārskatīšana un daudzas vielas tiek izņemtas no tirgus – gan tāpēc, ka tās neatbilst jaunajām drošības prasībām, gan tāpēc, ka ražotāji nav paspējuši sagatavoties straujajām izmaiņām.

Visdramatiskākās pārmaiņas izjutīs to dalībvalstu lauksaimnieki, kur līdz šim pieejamais vielu klāsts ir bijis liels. Jāsaka, daudzas no aizliegtajām vielām Latvijā netika lietotas.

Kas notiek ar ieceri aizliegt miglošanu viena kilometra rādiusā ap dzīvojamām mājām? Vai aizstāvēsiet lielo graudu audzētāju intereses? Vai gaidāmi bankroti?

Šis jautājums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Jānorāda, ka ministrija jau sagatavojusi viedokli, kā iespējamais aizliegums varētu ietekmēt lauksaimniecības produkcijas, tostarp dārzeņu, augļu un ogu ražošanu, dekoratīvo kultūru audzēšanu.

Tas skars ne tikai lauksaimniekus, bet ikvienu siltumnīcas īpašnieku, kurš augus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, t. sk. izmanto arī mākslīgo mēslojumu.

Aizliegums radītu būtisku lauksaimniecībā izmantotās zemes platības samazinājumu, uzņēmumu slēgšanu, lauksaimnieku bankrotu un, iespējams, arī tiesas procesus.

Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nozares izaugsmi tā, lai tas ne tikai nekaitētu tuvējiem iedzīvotājiem, bet arī neveidotu nopietnus riskus saimniecību pastāvēšanai kopumā. Vienmēr ir iespējams rast alternatīvus risinājumus.

Vai turpināsiet lobēt 5% PVN likmi gaļai un pienam vai koncentrēsieties uz samazinātās PVN likmes noturēšanu vismaz dārzeņiem un augļiem?

Samazinātās 5% likmes svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana bija efektīva, un esmu gandarīts, ka izdevās to saglabāt līdz 2023. gada 31. decembrim. Noteikti turpināsim darbu pie samazinātās likmes piemērošanas arī svaigai gaļai, zivīm, piena pamatproduktiem un olām.

Kura lauksaimniecības nozare šogad būs rentablākā?

Kura nozare ir rentablākā – par to jāizdara izvēle katram zemniekam pašam, jāvērtē zināšanas, zemes un finanšu resursi un pats galvenais, ar kādu mērķi ir vēlme saimniekot laukos.

Pozitīvus piemērus sniedz graudkopība. Tajā jau otro gadu pēc kārtas sasniegts ražošanas rekords. 2020. gadā iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža – 3,4 milj. tonnu, kas ir par 8% augstāka nekā 2019. gadā.

Būtiski palielinās arī graudaugu eksporta vērtība – 2019. gadā tā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 41,5%, turklāt graudaugu eksports veidoja 17,5% no kopējās Latvijas pārtikas produktu eksporta vērtības.

Pirms diviem gadiem, stājoties nozares ministra amatā, intervijā mums teicāt – “mans uzstādījums ir, lai lauku cilvēks saņem vidējo atalgojumu tautsaimniecībā ap 1000 eiro un lai nejustos sliktāk novērtēts kā pilsētnieks”. Vai izdodas?

Uzstādījums nav mainījies. Lauksaimniecībai ir svarīga loma – tās ir ģimenes, skolas un darbavietas Latvijas reģionos. Runājot par atalgojumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bruto atalgojums lauksaimniecībā katru gadu kopš 2009. gada vidēji pieaug par 6,4%, bet tautsaimniecībā tikai par 5,1%. 2020. gadā bruto atalgojums lauksaimniecībā pārsniedza 1000 eiro slieksni un turpina pieaugt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija zaudē igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc “Kuršu” maizi turpmāk ražos kaimiņvalstī? 27
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Franču lauksaimnieki satraukušies par pašnāvību vilni, ko var veicināt pieaugošā parādu nasta 2
1 diena
LE
LETA
Laukos
Koka paletēs no Ķīnas atklāts bīstams augu karantīnas kaitēklis 1
3 dienas
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
“Tie, kas kārklus iestādīja pirms gadiem pieciem, tagad tos pļauj.” Enerģētiskās kultūras un biomasa siltumenerģijas iegūšanai 5
5 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 103
1 diena
Raivis Šveicars
Ziņas
Iespēja noklausīties citu cilvēku sarunas. Latvijā “sprādzienu” izraisījusi jauna lietotne 22
9 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Izvakcinēsimies un beigsim šo vājprātu!” Ārsts par to, kad varēsim sākt domāt par ierobežojumu mazināšanu 37
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rūta Dimanta: Klausoties valdības sēdes, gribas kliegt uz datora monitoru 84
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Cik droši ārkārtējās situācijas laikā ir apmeklēt zobārstu? 4
9 stundas
Lasīt citas ziņas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Pēc iespējas ātrāk ir jāapzina seno sēklu un augu mantojums.” Kļūsti par augu vēstnieku! 4
6 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Zelta čiekura” laureāts Gatis Lācis: Sadzīvojot ar dabu, ir vajadzīgs līdzsvars 2
6 dienas
LB
Latvijas Bizness
Laukos
“HKScan Latvia” investē oglekļa neitrālas pārtikas ražošanā
23. februāris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Laukos
Lauksaimnieku vidū apdrošināšana kļūst arvien populārāka un uzņem apgriezienus
23. februāris, 2021
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Vietējā tūrisma organizatori šim pavasarim sarūpējuši daudz interesantu piedāvājumu. Šoreiz vēlams kabatā ņemt līdzi vied­tālruni! 1
6 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Zemniekiem šogad atkal ļaus izmantot migrējošo zosu letālo atbaidīšanu 14
25. februāris, 2021
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi!” Veide par pacientiem radušos spriedzi un nervozitāti neesošo Covid-19 vakcīnu dēļ
37 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Eiropa no pulksteņa grozīšanas vēl nav atteikusies. Kad būs nākamā laika maiņa? 7
4 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Iepazīstoties ar uzņēmumu tuvāk, nāca cits, negaidīts atklājums.” Vietējais ražotājs ar unikālu produkciju
3 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Neredzēt var arī dienā!” Ko darīt, lai mūsu ātrgaitas maģistrāle vairs nekrāj saullēkta briesmu stāstus? 2
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kur gūt iedvesmu, prieku un mieru sērgas otrajā pavasarī? 1
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Stāsti
Jezga ap Krievijas televīzijas kanāliem. Kā būs turpmāk un ko darīt, ja jaunais piedāvājums skatītājus neapmierina? 9
2 stundas
ER
Elvita Ruka
Stāsti
“Savākt tādu gigantu ir neiedomājams uzdevums!” Daugavpils cietokšņa stāsts
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svētdien gaidāms sniegputenis un stipras vēja brāzmas 1
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rūta Dimanta: Klausoties valdības sēdes, gribas kliegt uz datora monitoru 84
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Vents, Centis un Gotfrīds
10 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardie kuskusa salāti ar īpašu mērcīti: garšīgām, sātīgām un ātrām vakariņām 3
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Veselam
“Daudz apkārt pazīstamu cilvēku, kas strādā ministrijās!” Mednis komentē “lokdauna” video, policija sola izvērtēt 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Viņiem tik tikko pietika naudas, lai mūs pabarotu un uzturētu”: hercogienes Keitas Midltones mamma atklāj, ka nākusi no nabadzīgas ģimenes 1
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Valdemārpils “oligarhei” jaunas nepatikšanas: nekādi tiesu darbi viņu neattur nodarboties ar nelegālu rūpalu 27
1 diena
LE
LETA
Veselam
RSU asociētā profesore: Par “Sputnik V” vakcīnas kvalitāti sabiedrībai nav pamata bažām 35
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vērtīgās iediedzētās burkānu sēklas: burkāni sadīgst strauji un vienmērīgi
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Nedēļa, kurā veiksies viss, kas saistīts ar partnerību, draudzību un arī mīlestību! Horoskopi no 8. līdz 14. martam
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kravas auto un vieglā auto sadursmē pie Cēsīm cietis cilvēks
19:26
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi!” Veide par pacientiem radušos spriedzi un nervozitāti neesošo Covid-19 vakcīnu dēļ
18:53
LE
LETA
Ziņas
Dalailama saņēmis pirmo poti pret Covid-19
18:24