Ģirts Rungainis: Mums vienmēr valsts un Rīga strādāja politiskā prettaktī – valsts žņaudza Rīgu… 49
“Attiecībā uz kapitāla piesaisti ir skaidrs, ka nacionālajiem čempioniem, viņiem attīstoties, kaut kādā brīdī ir problēmsituācija un ir jābūt mijiedarbībai ar valsti. Tas ir visas, tā teikt, politekonomiskās elites jautājums – lielo uzņēmumu uzņēmējiem ir jābūt gataviem un ir jāspēj noticēt valstij, ka, nomainoties politiskajam salikumam, pēkšņi neiestāsies cits, kurš viņiem izgriezīs rokas,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” saka Ģirts Rungainis, uzņēmējs, investors, biedrības “Latvijas formula 2050” valdes loceklis.
Kā to panākt? Sarunas turpinājumā Rungainis izklāsta piemērus ar dažām salīdzinoši mazām Eiropas valstīm.
“Salīdzinoši mazas valstis, tāpāt kā viņas ir parādījušas šo modeli ar nacionālajiem čempioniem pēc kara Eiropā – Šveice, Austrija un tā tālāk – ir parādījušas, ka principā pašā centrā, trim četrām partijām ir principā skaidras un vienādas idejas, kas ir jādara. Vēlēšanās tās mazliet pa labi, mazliet pa kreisi, vietas mainās, bet kurss nemainās,” skaidro viņš.
“Igaunijai to lielā mērā izdevās realizēt pirmajos 25 gados. Mēs šobrīd redzam Igaunijas ekonomikā zināmas problēmas, jo tur sākās, kā saka, novirzes un ekstrēmisms. Mums diemžēl šis centrs nekad nav izveidojies, jo mums, piemēram, lielākā problēma ir Rīga. Mums vienmēr valsts un Rīga strādāja politiskā prettaktī – valsts žņaudza Rīgu un nevarēja saspēlēties. Tāpēc Viļņa un Tallina ir aizgājušas garām kā stāvošiem, ” noslēdz Rungainis.
