Glābjas, kas var? Stradiņa slimnīcas drošības eksperts skaidro, kas notiek, ja dronu trauksme sākas operācijas laikā
0
Dzīvot netālu no valsts, kurā notiek karadarbība, un būt kaimiņos ar agresorvalsti nav viegli. Ja agrāk svešs drons mūsu teritorijā bija tīrās šausmas, tad tagad ātri vien nonācām līdz situācijai, ka latgalieši slēdz ārā savus telefonus, lai naktsmieru netraucētu kārtējais šūnu apraides paziņojums.
Drons virs galvas negaida īsto brīdi, kad visi būs patvērušies, lai ielidotu mūsu teritorijā. Tas notiek negaidīti, ļaudīm katram dodoties savās ierastajās ikdienas gaitās: skolā, darbā, tiesas zālē, automašīnā, solārijā – jebkur… arī uz operāciju galda slimnīcā.
Tā nu aizdomājāmies, kas notiek, piemēram, operācijas laikā, ja ir apdraudēta drošība. Vai mediķi bēg prom? Vai atstāj pacientu “pusoperētu”?
Darbs uzreiz netiek pārtraukts
Par to, kāda ir rīcības kārtība apdraudējuma gadījumā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā skaidro Drošības daļas vadītājs Matīss Šmitiņš: “Stradiņa slimnīcā ir izstrādāta rīcības kārtība dažādām ārkārtas situācijām, tostarp gaisa telpas apdraudējuma gadījumiem. Ir noteikti konkrēti pienākumi un rīcības algoritmi ārstniecības personām, atbildīgajām struktūrvienībām un drošības personālam.
Pacientu un personāla drošība ir viena no slimnīcas prioritātēm, tādēļ pēdējos gados būtiska uzmanība pievērsta gatavībai dažādām krīzes situācijām. Slimnīcā regulāri notiek gan teorētiskās apmācības, gan praktiskās mācības un simulācijas, kurās tiek izspēlēti dažādi iespējamie scenāriji. Apmācības tiek organizētas atbilstoši konkrēto darbinieku pienākumiem un darba videi. Arī šonedēļ slimnīcas darbiniekiem tiek organizēts vebinārs par rīcību gaisa telpas apdraudējuma gadījumā.
Jāņem vērā, ka slimnīcā nepārtraukti tiek nodrošināta pacientu ārstēšana, tostarp tiek veiktas sarežģītas operācijas un citas dzīvībai nozīmīgas medicīniskas manipulācijas. Tādēļ ārkārtas situācijās slimnīcas darbība netiek organizēta pēc principa “visi nekavējoties pārtrauc darbu un dodas prom”.
Ja operācijas vai citas kritiski svarīgas ārstniecības procedūras laikā tiek izsludināta trauksme, rīcība tiek organizēta atbilstoši konkrētā apdraudējuma veidam, apdraudējuma līmenim un pacienta veselības stāvoklim. Slimnīcas pienākums šādās situācijās ir vienlaikus nodrošināt gan pacientu un personāla drošību, gan ārstniecības procesa nepārtrauktību.
Praksē tas nozīmē, ka ārstniecības personāls nevis automātiski pārtrauc procedūras, bet rīkojas atbilstoši noteiktajai kārtībai un konkrētās situācijas apstākļiem. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā iespējamo risku pacientam, kurš attiecīgajā brīdī saņem ārstēšanu.
Tādēļ slimnīcā ir izstrādāti rīcības plāni dažādām ārkārtas situācijām, regulāri tiek organizētas apmācības un praktiskās mācības, lai personāls būtu sagatavots pieņemt atbildīgus lēmumus arī sarežģītos apstākļos.”
