Latvijā radītas pretdronu sistēmas lieto Ukraina, bet Latvija pati vēl nav nopirkusi – Staķis to sauc par absurdu 0
Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis TV24 norāda, ka viņa ziņojums veltīts aizsardzības industrijai, kur inovāciju problēmas īpaši spilgti izgaismojas pasūtījumu trūkumā. Viņš uzsver, ka aizsardzības industrija nav parasts tirgus — tajā faktiski ir tikai 27 galvenie klienti, proti, Eiropas Savienības dalībvalstis un to aizsardzības ministrijas.
Staķa vērtējumā galvenā problēma ir skaidra: Eiropā tiek finansētas idejas, prototipi un testēšana, taču pēc veiksmīgiem izmēģinājumiem bieži neseko reāli pasūtījumi. Valsts un Eiropas līmenī nauda tiek dota, lai uzņēmumi kaut ko izstrādātu, pārbaudītu un pierādītu tehnoloģijas darbspēju, bet brīdī, kad būtu jāsāk iegādāties gatavs risinājums, process apstājas.
Viņš skaidro, ka viens no iemesliem ir pieaugošs protekcionisms. Jo vairāk dalībvalstu iesaistītas, jo vairāk katra cenšas aizsargāt savu industriju. Arī Latvija vēlas attīstīt vietējo aizsardzības nozari, un tas ir saprotami, taču šāda pieeja var novest pie principa, ka “nauda paliek ģimenē” — katra valsts priekšroku dod saviem ražotājiem, pat ja kopīgais Eiropas mērķis prasa plašāku tirgu.
Staķis norāda, ka ar gaisa droniem situācija vēl ir salīdzinoši labāka, jo armijas ir sapratušas to nozīmi. Taču jūras dronu jomā aina esot daudz sliktāka. Pēc veiksmīgiem testiem pasūtījumi nākuši no ASV un Lielbritānijas, savukārt Eiropā, kas pati finansējusi attiecīgo izstrādi, tikai viena dalībvalsts veikusi nelielu pasūtījumu. Tas, viņaprāt, spilgti parāda galveno problēmu — Eiropas valstīm beidzot jāsāk pirkt pašām savas atbalstītās tehnoloģijas.
Tāpēc Staķis uzskata, ka jāmaina arī iepirkumu sistēma. Viņš piemin jauno Eiropas Komisijas piedāvāto instrumentu, kas paredzētu iespēju aizsardzības ministrijām noteiktos gadījumos iegādāties risinājumus bez konkursa, ja finansējums nāk no īpašas aizsardzības programmas. Viņa ieskatā tas ir pareizs virziens, jo kara un strauju tehnoloģiju pārmaiņu apstākļos klasiskās iepirkumu procedūras bieži ir pārāk lēnas.
Tomēr Staķis uzsver, ka pat tad, ja Eiropas līmenī tiek pieņemti lēmumi par ātrākām procedūrām un lielāku finansējumu, iepirkumi tik un tā mēdz nenotikt. Viņš to sauc par absurdu, īpaši minot gadījumus, kad Latvijā izstrādātas pretdronu sistēmas jau tiek izmantotas Ukrainā, bet pati Latvija tās vēl nav iegādājusies. Tajā pašā laikā dronus nākas notriekt ar dārgām raķetēm no sabiedroto lidaparātiem, kas nav efektīvākais risinājums.
Staķa ieskatā problēma nav Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstīs. Tieši tās bieži bremzē jaunu pieeju ieviešanu un vēlas turpināt strādāt pa vecam. Viņš norāda, ka Eiropas līmenī spiediens strādāt ātrāk un modernāk ir lielāks, taču dalībvalstu praksē joprojām saglabājas vecā domāšana.
Otra būtiska problēma ir testēšana un sertifikācija. Staķis uzskata, ka Eiropas Savienībā vai NATO vienreiz veiksmīgi iztestētam un atzītam risinājumam būtu jābūt pieejamam visam tirgum. Ja produkts ir saņēmis apstiprinājumu, tam nevajadzētu katrā valstī no jauna iziet atšķirīgas sertifikācijas procedūras.
Pašlaik realitāte esot pretēja — katra dalībvalsts uzliek savus nosacījumus un prasības. Tas rada iekšējās barjeras, lai gan politiskā līmenī jau vairākus gadus tiek runāts par kopīgiem Eiropas iepirkumiem un aizsardzības tirgus integrāciju. Staķis secina, ka praksē valstis nereti dara pretējo tam, ko pašas sola darīt kopā.
Trešā problēma ir testēšanas jaudu trūkums. Šajā ziņā Latvija, pēc Staķa teiktā, izskatās salīdzinoši labi, jo valstī ir Sēlijas poligons, ko viņš vērtē kā veiksmīgu Aizsardzības ministrijas darbu. Taču citās valstīs šādu iespēju bieži nav pietiekami. Inovatīvie uzņēmumi mēdz gaidīt mēnešiem vai pat gadiem, lai vispār tiktu līdz testēšanai poligonā.
Staķa ziņojuma būtība ir parādīt Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kas patiesībā kavē aizsardzības inovācijas. Pēc sarunām ar desmitiem uzņēmumu un iestāžu viņš secina, ka Eiropā netrūkst ideju un tehnoloģiju. Trūkst ātras rīcības, pasūtījumu, vienotas sertifikācijas un valstu gatavības pirkt to, ko tās pašas palīdzējušas radīt.
