Baisais tuksneša tārps, gigantiskie cilvēka kauli – Gobi tuksneša slepenais vēstījums 20
Kārlis Franks, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Tuksneši ar saviem smiltājiem uz mūsu planētas aizņem neticami lielas teritorijas. Viens no pasaulē lielākajiem ir Gobi tuksnesis, kas izvietojies Centrālāzijā, aizņemot teritorijas Ķīnas ziemeļos un Mongolijas dienvidaustrumu daļā. Tas plešas vismaz 1600 kilometru garumā, un tajā ir visaugstākās temperatūras svārstības pasaulē – ziemā tā tur pazeminās zem -40, bet vasarā mēdz pārsniegt +45 Celsija grādus. Un, protams, arī šis lielā mērā ļoti neviesmīlīgais reģions sevī slēpj virkni noslēpumu.
Baisais tuksneša tārps
Tostarp var labi iedomāties, ka realitātē Gobi tuksnesis nav pilnībā viendabīga teritorija, kuru sedz tikai un vienīgi smiltis, bet to veido vairāku reģionu ķēde, kuras posmi pat ļoti ievērojami savstarpēji atšķiras ar reljefu un dabas ainavām. Piemēram, Gobi tuksneša ziemeļu daļa itin nemaz nav līdzīga tai daļai, kas atrodas aiz Altaja: pirmā ir faktiski tikai nepārredzama zālaugu stepe, savukārt otra ir īstens akmeņains tuksnesis ar tikai retumis sastopamiem sīkiem krūmaugiem.
Un tieši Gobi tuksneša daļā aiz Altaja jeb tās visgrūtāk pieejamajās un visneapdzīvotākajās vietās mīt baisais tuksneša tārps vārdā olgojs–horhojs
Tas dzīvo smilšu kāpās, turklāt vairāk vai mazāk aktīvu dzīvesveidu uzrāda tikai jūnijā un jūlijā, kad attiecīgajā apvidū ir viskarstākās dienas. Visu atlikušo laiku šī fantastiskā būtne guļ smilšu kāpu alās kaut kur dziļi zem zemes virsmas. Olgoja–horhoja garums sasniedz pusmetru un pat vairāk, un tas ir resns sarkanas nokrāsas tārps, no kā paniski baidās bez izņēmuma visu apkārt esošo zemju iemītnieki. Attiecīgas leģendas vēstī, ka Gobi tuksneša tārps varot nogalināt arī no attāluma, izmantojot indi, ko izšauj uz izvēlēto upuri, vai arī iedarboties ar triecienu, kas līdzīgs elektrībai.
Pirmo reizi plašāka auditorija par šo baiso tuksneša būtni uzzināja no krievu pētnieka un rakstnieka Ivana Jefremova, kurš Mongolijā pabija vairākās paleontoloģiskajās ekspedīcijās. Viņam par baiso tuksneša būtni stāstījuši vietējie vecākās paaudzes iedzīvotāji, kuri kategoriski ieteica nerādīties pat tuvumā vietai, ko dēvē par Haldzan–dzahe, jo tieši tur tad arī mītot slepkavīgais tārps.
Tostarp var piebilst, ka neviens pētnieks šo būtni tā arī nav redzējis pats savām acīm, taču stāsti par to izplatīti ļoti plašā teritorijā, to ir daudz un tie ir pārsteidzoši vienādi, kas katrā ziņā liecina par to, ka tie patiešām varētu būt balstīti visnotaļ reālos faktos saistībā ar to, ka Gobi tuksnesī dzīvo kāda ārkārtīgi reti sastopama un zinātnei vēl pilnībā neizpētīta būtne.
Tieši šā tārpa meklējumos uz Gobi tuksnesi devušās vairākas pētnieku ekspedīcijas, un allaž atgadījies kaut kas neparasts un pat lielā mērā šaušalīgs
Piemēram, 1954. gadā tur pēkšņi pazuda sakari ar pētnieku grupu no ASV, bet vēlāk sarīkotajā glābšanas operācijā pētniekus visus atrada mirušus tieši līdzās savām pilnībā neskartajām automašīnām. Īsto nāves iemeslu tā arī neizdevās noskaidrot. Tostarp jau kopš paša sākuma pārliecinoši izplatījās runas par to, ka pētnieki kļuvuši par slepkavīgā Gobi tuksneša tārpa upuriem. Vietējie apkaimes iedzīvotāji vēstījuši, ka aptuveni šajā rajonā regulāri mēdzot pazust arī vietējie ļaudis, un viņu ierīkotās apmetnes tad arī allaž atrastas pilnībā neskartas.
Gigantiskie cilvēka kauli
Lai arī dzīvā veidā pētniekiem tā arī nav nācies Gobi tuksnesī sastapt dzīvas noslēpumainas būtnes, taču arheologi tur atraduši pietiekami daudz dažādu dīvainu radījumu atlieku. Piemēram, 1995. gadā tur atrada ļoti senus cilvēkveidīgu būtņu galvaskausus ar ragiem. Pētnieki izvirzīja versiju par to, ka ragi dzīves laikā vai nu mākslīgi ieaudzēti, vai arī tās ir kādas aizvēsturiskas medību maģijas sekas.
Taču modernā ekspertīze apliecināja: ragi esot absolūti dabiska šo galvaskausu sastāvdaļa!
Vēlāk pētnieki secināja, ka šie noslēpumainie galvaskausi piederējuši kādai mūsdienu zinātnei pilnībā nepazīstamai cilvēku sugai, kas savulaik dzīvojuši attiecīgajā apvidū. Un var arī uzreiz piebilst, ka mūsdienās šos galvaskausus nav iespējams izpētīt un pat aplūkot, jo tie līdzīgi vēl daudziem citiem tā dēvētajiem neērtajiem artefaktiem kādā brīdī pilnībā bez pēdām pazuduši no muzeju krājumiem.
Ne mazāk pārsteidzošu atradumu 1990. gadā netālu no Mongolijas pilsētas Ulahas uzgājuši paleontologi. Viņi uzdūrās cilvēkveidīgas būtnes skeletam, kura augums sasniedza… 15 metrus. Vēlāk noskaidrojās, ka tas pieder uz divām kājām staigājošai saprātīgai būtnei, kas uz Zemes dzīvojusi pirms vairākiem miljoniem gadu.
Protams, bija arī dedzīgas diskusijas, kurās viena daļa pauda, ka šāds skelets gluži noteikti ir pietiekami prasmīgs viltojums, bet citi uzsvēra, ka kaut kas tāds vienkārši neierakstās cilvēka evolūcijas shēmā, taču tas vienlaikus lielā mērā vedināja uz hipotēzi par to, ka Mongolijā atrastais gigantiskais skelets varētu piederēt arī citplanētietim. Un to pēdējo versiju, protams, lielā entuziasmā sāka atbalstīt ufologu sabiedrība.
Tostarp pētnieks Deniels Stenfords uzskata, ka šis atradums katrā ziņā piespiedīs pilnībā pārrakstīt visu patlaban zināmo cilvēces vēsturi, jo tā var izrādīties pat ļoti ievērojami senāka, nekā pieņemts uzskatīt. Un labi zināms, ka senajos traktātos pietiekami bieži minēts, ka vēl krietni pirms mūsdienu cilvēka uz Zemes dzīvojušas pat vairākas cilvēku rases, no kurām pirmā vispār bijusi pusmateriāla, savukārt visas sekojošās izcēlušās tieši ar lielu augumu – no pieciem līdz pat 36 metriem.
Zīmīgi, ka turpat vēstīts arī par to, ka, sākot ar katras nākamās rases uzrašanos, šis augums pakāpeniski samazinājies, un mūsdienu cilvēki tātad esot piektās rases pārstāvji, kuriem turklāt arī ir vismazākais augums.
Proti, ja var ticēt šiem senajiem vēstījumiem, Gobi tuksnesī atrastais gigantiskais skelets varētu piederēt kādai pirms mūsdienu cilvēka pa zemes virsmu staigājušajai iepriekšējai rasei.
Ceļā uz cilvēces vēstures fundamentālu pārskatīšanu
Katrā ziņā Gobi tuksneša smiltāji un klintis sevī slēpj daudz pārsteidzošu lietu.
Pie tādām gluži noteikti var pieskaitīt iekšpusē dobās puscaurspīdīgās pussfēras, kuru augšējā daļā ir konuss ar tajā ievietotu dzīvsudrabu. Vispusīgi izpētot šos artefaktus, speciālisti atzinuši tos par ierīcēm, kas paredzētas lidojošu aparātu navigācijai.
Tostarp šo ierīču vecums pārsniedz vairākus miljonus gadu, proti, sasniedzot laiku, kad atbilstoši tā dēvētajai oficiālajai vēsturei uz Zemes vēl vispār nebija nekādu cilvēku. Ja izdosies pierādīt, ka šie atradumi nav viltojumi, tas būs kārtējais pamudinājums pārskatīt visu cilvēces vēsturi, kas līdz ar to izrādīsies pat ļoti ievērojami garāka un senāka, nekā joprojām pieņemts uzskatīt.
Gobi tuksnesis šādu pārsteidzošu atradumu aspektā ir vairāk nekā lieliska vieta, jo, kā apgalvo pētnieki, šī milzīgā teritorija pēdējo vismaz 65 miljonu gadu laikā praktiski ne par nieka tiesu neesot mainījusies, un līdz ar to tieši tur varētu atrast apstiprinājumu kādai no teorijām par alternatīvo cilvēka izcelšanos un par savdabīgu un leģendāru būtņu eksistēšanu sirmā senatnē.
