Latvijā
Politika

Gobzems sauc palīgā Vējoni izkustināt iestrēgušās koalīcijas veidošanas sarunas0


KPV LV tikšanās ar prezidentu 19.oktobrī
KPV LV tikšanās ar prezidentu 19.oktobrī
Foto: Edijs Pālens/LETA

Trīs partiju vienlaicīgie mēģinājumi izveidot rīcībspējīgu koalīciju sāk atgādināt Krilova fabulu par vēzi, gulbi un līdaku kas nevarēja izkustināt vezumu, jo katrs vilka to uz savu pusi. Arī “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems atzīst, ka valdības veidošanas procesa izkustināšanai nepieciešama prezidenta iesaistīšanās.

“Lai sarunas iegūtu jaunu dinamiku un jaunu tempu, mūsu ieskatā valsts prezidentam būtu jāņem aktīvāka loma un jāizmanto savas Satversmē dotās pilnvaras izvēlēties premjera kandidātu,” trešdien pēc tikšanās ar “Jaunās vienotības” (“JV”) pārstāvjiem žurnālistiem teica Gobzems.

“KPV LV” premjera kandidāts, protams, uzskata, ka vispareizākā izvēle būtu viņš pats.

Gobzems gan noliedza, ka sarunas būtu nonākušas strupceļā.

“Taču saprotiet – ir trīs partijas, kas ved atsevišķas sarunas, katrai no tām atšķirīgs formāts un redzējums. Ir nepieciešama iniciatīva no Rīgas pils, lai sarunas iegūtu jaunu formātu,” teica politiķis.

Gobzema novērojumiem par nepieciešamību iedvest jaunu elpu koalīcijas tapšanas procesam varētu piekrist, jo tas patiešām īpaši nekust no vietas (pie tā gan ir arī “KPV LV” nopelns). Nupat daļēju neveiksmi cietuši arī “Attīstībai/Par” (“AP”) mēģinājumi rīkot tematiskās darba grupas, kurās kopīgi gatavotu valdības deklarāciju.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) šonedēļ atteicās tajās piedalīties, jo nesēdīsies pie viena galda ar ZZS. Trešdien līdzīgu lēmumu pieņēma arī “KPV LV”.

“Bijām pārliecināti, ka darba grupas notiks sešu partiju sastāvā. Taču JKP publiski paudusi, ka nepiedalīsies šādās sarunās, un līdz ar to vairs nav saprotams, kas tas ir par formātu. Ja tas nav sešu partiju formāts, tad nevaram akceptēt dalību tajā,” paskaidroja Gobzems.

Šīs skaidrojums gan neizklausās īpaši pārliecinošs. Ticamāk, ka JKP un “KPV LV” gluži vienkārši nevēlas iesaistīties “AP” rīkotā pasākumā, jo tādējādi netieši apliecinātu šī politiskā spēka iniciatīvu koalīcijas veidošanā.

Apvienības “AP” līderis Daniels Pavļuts gan pauda izbrīnu par šādu “KPV LV” lēmumu, jo vēl dienu iepriekš Gobzema partijas biedri solīja piedalīties tematiskajās sarunās.

Taču ” AP” joprojām uztur spēkā nepieciešamību rīkot šādas partiju ekspertu diskusijas.

“Ja “KPV LV” un JKP nevēlas piedalīties, tad strādāsim ar tiem, kas atnāks un būs gatavi līdzdarboties, kaut vai četru partiju sastāvā,” teica Pavļuts. Ceturtdien paredzēta tematiskā darba grupa par veselības jautājumiem, bet piektdien – par reģionālo reformu.

Tomēr jau tagad partiju pārstāvji atzīst – uz 6. novembri, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunais Saeimas sasaukums, nākamās valdības sastāvs vēl nebūs zināms.

Taču parlamentam jau pirmajā sēdē jāievēl jauns Saeimas priekšsēdētājs un prezidijs, kā arī jāapstiprina komisiju vadītāji, lai likumdevējs varētu sākt darboties.

Tādēļ partijas iecerējušas līdz 30. oktobrim vienoties vismaz par pagaidu spīkeru, prezidiju un komisiju vadītājiem.

No “AP” pārstāvjiem izskanējis ierosinājums, ņemot vērā jaunā Saeimas sastāva sadrumstalotību, paplašināt Saeimas prezidiju. Pašlaik tajā strādā pieci deputāti (Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa vietnieki un Saeimas sekretārs ar vietnieku), bet pēc “AP” domām prezidijā jāļauj strādāt pa vienam pārstāvim no katras Saeimā ievēlētās frakcijas – tātad septiņiem.

Saistītie raksti

“Šāds ierosinājums nav jauns. Arī iepriekšējās Saeimas sākumā tāds tika skatīts, bet noraidīts. Uzskatām, ka princips ļaut katrai frakcijai būt pārstāvētai prezidijā būtu ļoti demokrātisks un iekļaujošs,” teica Pavļuts.

Arī citas partijas pret šādu ieceri pagaidām neiebilst. Tāpat jaunais parlaments varētu turpināt līdzšinējo praksi, ļaujot atsevišķas Saeimas komisijas vadīt opozīcijas pārstāvjiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.