Egļu astoņzobu mizgrauzis
Egļu astoņzobu mizgrauzis
Foto no Agro Tops arhīva

Īstais laiks lūkot mežu. Eksperts par integrēto meža aizsardzību 0

Vasarā mežā parasti neveic aktīvus darbus, tāpēc tas ir laiks apsekot jaunaudzes un mežaudzes, lai bovērtētu, vai tās neapdraud kāds kaitēklis, dzīvnieks vai slimības un vai nav jāveic meža aizsardzības pasākumi. Kā uz šīm lietām raugās AS ” Latvijas valsts meži”, stāsta uzņēmuma izpētes vadītājs un eksperts meža aizsardzības jautājumos Indulis Brauners.

Dabā nav nevēlamu organismu un parādību, katram ir sava loma. Mežsaimniekam svarīgi izprast katra organisma vietu un lomu meža ekosistēmā, kas dotu iespēju organizēt saimniecisko darbību tā, lai neveicinātu un nepieļautu organismu savairošanos, kad tie kļūst par kaitēkļiem un slimībām, radot bojājumus. Tāpēc uz mežā notiekošajiem procesiem jāraugās integrēti jeb kā uz vienu veselumu

Svarīgi izprast integritātes jēdzienu, jo integritāte nozīmē – vesels, nedalīts. Mežsaimniecība nav brutāla koku resursu ieguve peļņas nolūkos, bet gan meža apsaimniekošanas process, respektējot meža vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Saimnieciskais labums tiek gūts, nenodarot būtisku kaitējumu citām no meža atkarīgām organismu grupām. Plašākā mērogā šādu saimniekošanas pieeju sauc par integrēto audzēšanu.

No kā un kā jāaizsargā mežs?

Kukaiņi, sēnes, meža dzīvnieki kokus un koksni izmanto kā dzīves vidi un barību, bet mežsaimnieks to uztver kā koku vai koksnes bojāšanu, kas izraisa to bojāeju vai vērtības samazināšanos. Pie meža bojātājiem pieskaitāmas arī tādas dabas parādības kā vētra, snieglauze utt. Meža aizsardzība ir process, kas apzina minēto faktoru negatīvo ietekmi, veic šīs ietekmes izvērtēšanu, ierobežošanas pasākumu plānošanu un realizēšanu, lai likvidētu vai mazinātu nevēlamo ietekmi, iespējami samazinot ekonomiskos zaudējumus.

Saimnieciskos zaudējumus var novērst (mazināt), veicot profilaktiskos pasākumus, pārdomātu darbu organizēšanu un veikšanu, tostarp produktu loģistiku uz patēriņa vai pārstrādes vietām, kā arī adekvātus un pārdomātus pasākumus ārkārtējās situācijās.

Integrētā augu aizsardzība un tās principi

Integrētā augu aizsardzība ir visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tādu atbilstošu paņēmienu lietošana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu ietekmes formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimizējot risku cilvēka veselībai un videi.

Integrētā augu aizsardzība paredz veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām un veicina kaitīgo organismu ierobežošanas dabisku mehānismu izmantošanu. Mežā tas nozīmē katrai vietai nodrošināt tai atbilstošas koku sugas augšanu, gādājot par optimāliem augšanas apstākļiem. Vienlaikus veicot mežsaimnieciskās darbības, tiek respektēti dzīvajā dabā notiekošie procesi, kas var atstāt būtisku negatīvo ietekmi uz kokaudzi (sezonalitāte, kukaiņu attīstības cikli, konkurējošā augāja attīstība u. c.).

Integrētās augu aizsardzības principi paredz zināšanu un pasākumu (bioloģisku, biotehnoloģisku, ķīmisku, augu selekcijas) kombinēšanu un kombināciju racionālu izmantošanu, maksimāli samazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kaitīgo organismu populāciju uzturot tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus bojājumus vai zudumus.

Sakņu trupes ierobežošana ar Rotstopu

Latvijā galvenais sakņu trupes ierosinātājs ir sakņu piepe, kas rada būtiskus zaudējumus mežsaimniecībai. Trupe kokā var ienākt divos veidos, proti, sēņu sporām nosēžoties uz koka stumbra vai sakņu mizas bojājuma, kas atsedz koksni, vai veselā koka saknēm saskaroties ar bojāta koka vai celma saknēm. Lai mazinātu koku inficēšanas risku, tiek rekomendēts skujkoku celmu virsmu drīz pēc koka nociršanas apstrādāt ar līdzekli, kas būtiski samazina sakņu piepes sporu dīgšanu. Valsts mežos tiek izmantots bioloģisks preparāts Rotstops, kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes sporu suspensija, kas koka zāģēšanas brīdī tiek uzklāta uz celma virsmas un pirmā aizņem celma koksni, neatstājot iespēju to paveikt sakņu piepei. Lielā pergament­sēne noārda koksni, bet augošus kokus nebojā. Šo dabā iedibināto kārtību cilvēks ir iemācījies izmantot, mazinot veiktās saimnieciskās darbības ietekmi un saglabājot apsaimniekoto mežaudžu vitalitāti.

Ja koks jau ir trupējis, tad nav tādu brīnumlīdzekļu, kā to izārstēt, bet ir lietojamas citas mežsaimnieciskas metodes, lai izvairītos no citu koku vai nākotnes mežaudzes inficēšanās ar trupi. Saudzīga meža apsaimniekošana, radot pēc iespējas mazākus bojājumus kokaudzē paliekošajiem kokiem, ir priekšnosacījums nākotnes meža veselībai.

Rotstopu Latvijā lieto no aprīļa līdz oktobrim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +5 ºC – šādā temperatūrā intensificējas sēņu sporu lidošana. Pārējā gada laikā celmu apstrāde nav nepieciešama, jo inficēšanās risks ir neliels un ir daudz citu mikroorganismu, kas šādā zemā temperatūrā izmanto koksni par savu attīstības vietu. Iestājoties siltākam laikam, sakņu piepei šajā celmā vairs nav vietas. Šāda pieeja neprasa papildu izmaksas, vien rūpīgu plānošanu un būs vairāk piemērota privāto mežu īpašniekiem.

Noskaidrots, ka Latvijā egļu audzēs trupes bojāti koki vidēji ir 22–23%. Apsaimniekojot šādas egļu audzes, resno un vidējo dimensiju zāģbaļķu ir par 30–40% mazāk nekā nebojātās audzēs. Tādējādi arī ieņēmumi, apsaimniekojot bojātas egļu audzes, samazinās par 7–25%.

Rotstopa priekšrocība ir tā bioloģiskā izcelsme, tāpēc tā lietošana nerada apdraudējumu cilvēka veselībai un apkārtējai videi, turklāt to iespējams lietot mašinizētā meža izstrādē.

Alternatīvie līdzekļi smecernieka bojājumu ierobežošanai

Priežu lielais smecernieks ir nozīmīgākais jaunaudžu kaitēklis. Galvenās mežsaimnieciskās (integrētās) metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai ir: meža atjaunošanas atlikšana uz vienu divām sezonām; augsnes gatavošana, to mineralizējot; augu aizsardzības līdzekļu lietošana; kā arī ekoloģisko koku atstāšana cirsmā – jo lielāks atstāto dzīvotspējīgo koku skaits izcirtumā, jo mazāks kaitējums jaunajiem stādījumiem. Tas tāpēc, ka smecernieki barojas augošu koku vainagos ar zaru mizu. Smecernieku platībai pievilina vīstošu, kalstošu ciršanas atlieku smarža.

Papildus parastajam kaitējumam priežu lielais smecernieks uz sava ķermeņa pārnēsā arī sakņu trupes izraisītāja – sakņu piepes (Heterobasidion annosum) – sporas.

LVM savas darbības laikā ir meklējusi iespējas, kā mazināt lietoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) negatīvo ietekmi uz vidi un darbiniekiem, kas saimnieciskās darbības laikā sastopas ar to lietošanu. Pašreiz LVM lietotie insekticīdi ir videi un cilvēkam draudīgākie no patlaban Eiropas AAL tirgū pieejamajiem.

Lai mazinātu AAL izmantošanu, LVM veica alternatīvu aizsardzības līdzekļu izmēģinājumus, salīdzinot to efektivitāti ar tradicionāli lietotajiem insekticīdiem. Izmē­ģi­nā­jumos tika izmantoti šādi alternatīvie aizsardzības līdzekļi:
-Conniflex – stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar līmes smilšu maisījumu;
-stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar vasku;
-kartona ietvari – uz stādu stumbra lejasdaļas uzvilkti kartona aizsargietvari.

Izmēģinājumi parādīja, ka Conniflex nodrošina augstāku aizsardzības efektivitāti nekā tradicionāli lietotie insekticīdi, savukārt vaska apstrādes tehnoloģija bija vienlīdz efektīva insekticīdu iedarbībai. Kartona ietvari arī uzrādīja augstu efektivitāti, bet praktiskajā mežsaimniecībā bez ietvara uzmaukšanas procesa mehanizācijas tie nav izmantojami. LVM kokaudzētavās jau ir pieejami stādi, kas apstrādāti gan ar vasku, gan smilšu līmes maisījumu, gan insekticīdiem.< Aizsardzība no briežveidīgajiem

Dzīvnieku bojājumi, ar ko saprot staltbrieža, aļņa un stirnas bojājumus skujkoku un apšu jaunaudzēs, ir visstraujāk progresējošais bojājuma veids valstī. Tas galvenokārt saistīts ar straujo dzīvnieku populācijas pieaugumu, jo to skaits no mednieku puses netiek pienācīgā apjomā regulēts un nav pārliecības par pašreizējās dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas apjoma noteikšanas metodes atbilstību mūsdienu prasībām. Tā kā valstī joprojām nav pieņemti radikāli lēmumi šīs situācijas pārmaiņām, uzņēmums nodrošina aizsardzības pasākumu plānošanu un realizēšanu apdraudētajās mežaudzēs, labi apzinoties šo pasākumu milzīgo laika, materiālo un finansiālo ietilpību.

Briežveidīgo bojājumu ierobežošanai, galvenokārt skujkoku galotnes dzinumu aizsardzībai jaunaudzēs lieto repelentus. Papildus repelentiem tiek izmantotas stumbru aizsardzības metodes – spirāles, dažādas plastikāta caurules, sieti un stiepļu žogi. Tiek pētītas arī alternatīvas metodes, piemēram, aitu vilnas izmantošana jauno priežu stādījumu aizsardzībai, kā arī jaunaudžu kopšanas termiņa pagarināšana un atstājamo koku skaita palielināšana kā papildu barības bāze meža dzīvniekiem.


Feromonu slazdi mizgraužu ķeršanai

Stumbra kaitēkļu bojājumu, kurus galvenokārt izraisa egļu astoņzobu mizgrauzis, dinamika ir stipri saistīta ar vides apstākļiem. Līdz 2004. gadam notika mizgrauža savairošanās Kurzemes reģionā, kam par iemeslu bija gadu desmita sākuma vasaru sausuma periodi, kas novājināja egļu audzes, radot iespēju tās mizgrauzim invadēt. Otrs aspekts bija piekoptā meža apsaimniekošanas prakse, kas ne vienmēr bija atbilstoša, lai neprovocētu mizgrauža bojājumu uzliesmojumus.

2005. gads bija pagrieziena punkts, kad mizgrauža bojājumu apjoms mežaudzēs nokritās, jo meži bija pilni ar tā gada sākumā notikušās vētras bojātiem kokiem. Mizgrauzis 2005. un 2006. gadā tos izmantoja savas populācijas attīstības nodrošināšanai, būtiski nebojājot augošus kokus (mežaudzes). Šo procesu LVM kopā ar LVMI Silava kolēģiem uzraudzīja un jau laikus gatavojās 2007. gada bojājumu uzliesmojumam, jo pēc vētras no mežaudzēm vēl neizvāktie koki mizgrauža attīstībai bija nederīgi un mizgraužu skaits salīdzinājumā ar 2004. gadu bija tūkstoškāršojies. Lai novērstu masveida mizgrauža bojājumus mežaudzēs, LVM noteica koku ciršanas ierobežojumus un izvietoja feromonu slazdus tam piemērotās platībās mizgrauža vabolīšu ķeršanai. Pateicoties šīm koordinētajām aktivitātēm, mizgrauža uzliesmojums tika apturēts un tā populācija ar dabisko ienaidnieku palīdzību sagrauta.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu rašanās iemesli ir ilgstošs sausums, vēja bojājumi, nepārdomāti plānotas cirtes, neatbilstoša ciršanas laika izvēle, laikus neveiktas kopšanas un sanitārās cirtes, no krautuvēm laikus neizvesti kokmateriāli u. c.

Egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanas metodes ir feromonu slazdu lietošana, kā arī svaigi invadētu koku savlaicīga izvākšana no mežaudzēm.

Integrētās augu aizsardzības metodes

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi ir profilaktiskie pasākumi un augu aizsardzības tiešie pasākumi jeb rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.
Par profilaktiskajiem pasākumiem mežā uzskatāmi visi mežsaimnieciskie pasākumi, kas vērsti, lai uzlabotu augšanas apstākļus un nodrošinātu, lai efektīvi norisinātos fotosintēzes process. Tam nepieciešams:
-veikt kopšanas cirtes, nodrošinot optimālu apgaismojuma režīmu;
-nodrošināt optimālus augsnes aerācijas apstākļus (lai saknēm piekļūtu skābeklis pietiekamā daudzumā), ko panāk ar meža meliorācijas palīdzību;
-veikt mežaudžu mēslošanu, ienesot tajās barības vielas, kādu trūkst, lai koks varētu pilnvērtīgi izmantot esošo augsnes auglības potenciālu vai arī lai aktivizētu mikrobioloģiskos procesus augsnē, kas atbrīvo barības vielas, ko koks netraucēti var asimilēt (uzņemt).

Mežsaimniecībā jau izsenis tiek lietotas šīs integrētās augu aizsardzības metodes, proti, mežsaimnieciskie pasākumi, kas kavē, mazina vai novērš meža bojājumu rašanos: augsnes gatavošana, atjaunošanas atlikšana, Rotstopa lietošana un MK noteikumos noteiktās prasības rudens–pavasara sezonā bojātos skujkokus izvākt no meža vai arī veikt to aizsardzību līdz 1. aprīlim u. c.
Metodes, kas izmēģinātas un tiek lietotas valsts mežu aizsardzībai:
-Rotstopa lietošana sakņu trupes bojājumu ierobežošanai;
-alternatīvās metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai;
-repelenti jaunaudžu aizsardzībai pret briežveidīgo bojājumiem;
-stumbru aizsardzības metodes (spirāles, sieti);
-feromonu slazdu lietošana mizgraužu ķeršanai;
-latvāņu ierobežošanas metodes.

Žurnāla AgroTops 2017.g. augusta numura vāks
Žurnāla AgroTops 2017.g. augusta numura vāks

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā. Turpinājumu lasiet žurnāļa septembra numurā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi var pieteikties inovāciju balvai
18 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ziema tuvojas – naktī termometra stabiņš krietni noslīdēs
2 dienas
Kate Šterna
Medības
Vilki uzbrūk biežāk: cik ļoti plēsēji mūs apdraud? 7
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 15
3 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu? 1
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivsaimniecības varēs pieteikties uz papildu desmit miljonu eiro lielu atbalstu
4 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Kad pēc gadiem skaistie priežu meži gar jūras malu kļūs nepievilcīgi, meklēsim vainīgos!” Jānis skaidro meža likumus 16
4 dienas
VB
Valija Beluza
Laukos
“Pēc gardajām zivīm pat pāri žogam rāpjas pakaļ!” Oskars – kapteinis sestajā paaudzē 1
5 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Aptauja: 89% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos ēd kvalitatīvus vietējos produktus 3
5 dienas
LE
LETA
Laukos
FOTO. Valmierā atklāj inovatīvu šķeldas katlumāju, kādu citur Latvijā neatrast 2
5 dienas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Kā sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem 1
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
4 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 100
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 9
2 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Leonīds un Leonīda
11:30
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 2
10:59