Alternatīvie līdzekļi smecernieka bojājumu ierobežošanai 0
Priežu lielais smecernieks ir nozīmīgākais jaunaudžu kaitēklis. Galvenās mežsaimnieciskās (integrētās) metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai ir: meža atjaunošanas atlikšana uz vienu divām sezonām; augsnes gatavošana, to mineralizējot; augu aizsardzības līdzekļu lietošana; kā arī ekoloģisko koku atstāšana cirsmā – jo lielāks atstāto dzīvotspējīgo koku skaits izcirtumā, jo mazāks kaitējums jaunajiem stādījumiem. Tas tāpēc, ka smecernieki barojas augošu koku vainagos ar zaru mizu. Smecernieku platībai pievilina vīstošu, kalstošu ciršanas atlieku smarža.
Papildus parastajam kaitējumam priežu lielais smecernieks uz sava ķermeņa pārnēsā arī sakņu trupes izraisītāja – sakņu piepes (Heterobasidion annosum) – sporas.
LVM savas darbības laikā ir meklējusi iespējas, kā mazināt lietoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) negatīvo ietekmi uz vidi un darbiniekiem, kas saimnieciskās darbības laikā sastopas ar to lietošanu. Pašreiz LVM lietotie insekticīdi ir videi un cilvēkam draudīgākie no patlaban Eiropas AAL tirgū pieejamajiem.
Lai mazinātu AAL izmantošanu, LVM veica alternatīvu aizsardzības līdzekļu izmēģinājumus, salīdzinot to efektivitāti ar tradicionāli lietotajiem insekticīdiem. Izmēģinājumos tika izmantoti šādi alternatīvie aizsardzības līdzekļi:
-Conniflex – stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar līmes smilšu maisījumu;
-stādu stumbru lejasdaļa apstrādāta ar vasku;
-kartona ietvari – uz stādu stumbra lejasdaļas uzvilkti kartona aizsargietvari.
Izmēģinājumi parādīja, ka Conniflex nodrošina augstāku aizsardzības efektivitāti nekā tradicionāli lietotie insekticīdi, savukārt vaska apstrādes tehnoloģija bija vienlīdz efektīva insekticīdu iedarbībai. Kartona ietvari arī uzrādīja augstu efektivitāti, bet praktiskajā mežsaimniecībā bez ietvara uzmaukšanas procesa mehanizācijas tie nav izmantojami. LVM kokaudzētavās jau ir pieejami stādi, kas apstrādāti gan ar vasku, gan smilšu līmes maisījumu, gan insekticīdiem.< Aizsardzība no briežveidīgajiem
Dzīvnieku bojājumi, ar ko saprot staltbrieža, aļņa un stirnas bojājumus skujkoku un apšu jaunaudzēs, ir visstraujāk progresējošais bojājuma veids valstī. Tas galvenokārt saistīts ar straujo dzīvnieku populācijas pieaugumu, jo to skaits no mednieku puses netiek pienācīgā apjomā regulēts un nav pārliecības par pašreizējās dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas apjoma noteikšanas metodes atbilstību mūsdienu prasībām. Tā kā valstī joprojām nav pieņemti radikāli lēmumi šīs situācijas pārmaiņām, uzņēmums nodrošina aizsardzības pasākumu plānošanu un realizēšanu apdraudētajās mežaudzēs, labi apzinoties šo pasākumu milzīgo laika, materiālo un finansiālo ietilpību.
Briežveidīgo bojājumu ierobežošanai, galvenokārt skujkoku galotnes dzinumu aizsardzībai jaunaudzēs lieto repelentus. Papildus repelentiem tiek izmantotas stumbru aizsardzības metodes – spirāles, dažādas plastikāta caurules, sieti un stiepļu žogi. Tiek pētītas arī alternatīvas metodes, piemēram, aitu vilnas izmantošana jauno priežu stādījumu aizsardzībai, kā arī jaunaudžu kopšanas termiņa pagarināšana un atstājamo koku skaita palielināšana kā papildu barības bāze meža dzīvniekiem.
Feromonu slazdi mizgraužu ķeršanai
Stumbra kaitēkļu bojājumu, kurus galvenokārt izraisa egļu astoņzobu mizgrauzis, dinamika ir stipri saistīta ar vides apstākļiem. Līdz 2004. gadam notika mizgrauža savairošanās Kurzemes reģionā, kam par iemeslu bija gadu desmita sākuma vasaru sausuma periodi, kas novājināja egļu audzes, radot iespēju tās mizgrauzim invadēt. Otrs aspekts bija piekoptā meža apsaimniekošanas prakse, kas ne vienmēr bija atbilstoša, lai neprovocētu mizgrauža bojājumu uzliesmojumus.
2005. gads bija pagrieziena punkts, kad mizgrauža bojājumu apjoms mežaudzēs nokritās, jo meži bija pilni ar tā gada sākumā notikušās vētras bojātiem kokiem. Mizgrauzis 2005. un 2006. gadā tos izmantoja savas populācijas attīstības nodrošināšanai, būtiski nebojājot augošus kokus (mežaudzes). Šo procesu LVM kopā ar LVMI Silava kolēģiem uzraudzīja un jau laikus gatavojās 2007. gada bojājumu uzliesmojumam, jo pēc vētras no mežaudzēm vēl neizvāktie koki mizgrauža attīstībai bija nederīgi un mizgraužu skaits salīdzinājumā ar 2004. gadu bija tūkstoškāršojies. Lai novērstu masveida mizgrauža bojājumus mežaudzēs, LVM noteica koku ciršanas ierobežojumus un izvietoja feromonu slazdus tam piemērotās platībās mizgrauža vabolīšu ķeršanai. Pateicoties šīm koordinētajām aktivitātēm, mizgrauža uzliesmojums tika apturēts un tā populācija ar dabisko ienaidnieku palīdzību sagrauta.
Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu rašanās iemesli ir ilgstošs sausums, vēja bojājumi, nepārdomāti plānotas cirtes, neatbilstoša ciršanas laika izvēle, laikus neveiktas kopšanas un sanitārās cirtes, no krautuvēm laikus neizvesti kokmateriāli u. c.
Egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanas metodes ir feromonu slazdu lietošana, kā arī svaigi invadētu koku savlaicīga izvākšana no mežaudzēm.
Integrētās augu aizsardzības metodes
Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi ir profilaktiskie pasākumi un augu aizsardzības tiešie pasākumi jeb rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.
Par profilaktiskajiem pasākumiem mežā uzskatāmi visi mežsaimnieciskie pasākumi, kas vērsti, lai uzlabotu augšanas apstākļus un nodrošinātu, lai efektīvi norisinātos fotosintēzes process. Tam nepieciešams:
-veikt kopšanas cirtes, nodrošinot optimālu apgaismojuma režīmu;
-nodrošināt optimālus augsnes aerācijas apstākļus (lai saknēm piekļūtu skābeklis pietiekamā daudzumā), ko panāk ar meža meliorācijas palīdzību;
-veikt mežaudžu mēslošanu, ienesot tajās barības vielas, kādu trūkst, lai koks varētu pilnvērtīgi izmantot esošo augsnes auglības potenciālu vai arī lai aktivizētu mikrobioloģiskos procesus augsnē, kas atbrīvo barības vielas, ko koks netraucēti var asimilēt (uzņemt).
Mežsaimniecībā jau izsenis tiek lietotas šīs integrētās augu aizsardzības metodes, proti, mežsaimnieciskie pasākumi, kas kavē, mazina vai novērš meža bojājumu rašanos: augsnes gatavošana, atjaunošanas atlikšana, Rotstopa lietošana un MK noteikumos noteiktās prasības rudens–pavasara sezonā bojātos skujkokus izvākt no meža vai arī veikt to aizsardzību līdz 1. aprīlim u. c.
Metodes, kas izmēģinātas un tiek lietotas valsts mežu aizsardzībai:
-Rotstopa lietošana sakņu trupes bojājumu ierobežošanai;
-alternatīvās metodes smecernieka bojājumu ierobežošanai;
-repelenti jaunaudžu aizsardzībai pret briežveidīgo bojājumiem;
-stumbru aizsardzības metodes (spirāles, sieti);
-feromonu slazdu lietošana mizgraužu ķeršanai;
-latvāņu ierobežošanas metodes.
