Ir bažas, ka Tieslietu ministrija pasaka priekšā tiesnešiem, kā spriest lietas, tā spriež advokāts 25
Šis dokuments ir tapis 26. janvārī un attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā pret Bulgāriju, kurā ECT ir atzinusi aksiomātiski pareizo tēzi, ka, ja valsts grib konfiscēt kādu īpašumu kā noziedzīgi iegūtu, tad valstij ir pienākums pierādīt saikni starp šo mantu no noziedzīgo noarījumu. Šādi lietas pamatbūtību uzsāk skaidrot zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Tieslietu ministrija ir izdevusi dokumentu, kurā faktiski dod mājienu vai norādījumu tiesām, ka vajadzētu šo spriedumu vērtēt kā uz Latviju neattiecināmu, kā tādu, kurš atiecas tikai uz Bulgāriju un tās Nacionālo likumu, turpina zvērināts advokāts.
Viņš norāda, ka tas nav tikai viens priedums tikai vienā lietā, bet tā ir stabila ECT prakse – judikatūra, kas jāņem vērā un jārespektē arī Latvijas tiesām.
“Bažas rada tas, ka Tieslietu ministrija, kas ir izpildvaras iestāde, faktiski pasaka priekšā tienešiem, kā izspriest lietas. Tas nav vērtējams savādāk kā tiesas neatkarōibas graušana un tiesas ietekmēšana,” brīdina Skačkovs.
Zvērinātam advokātam bažas vēl rada arī tas, ka nav pienācīgi strikti reakcija no Tieslietu ministres puses, jo šajā gadījumā ministrijai vai nu vajadzēja uzņemties atbildību, vai dot rīkojumu ierēdņiem vairāk tā nerīkoties un atsaukt šo dokumentu, bet kas tāds nav sadzirdēts.
“Tas rada jautājumu – vai kādā iespējamā gadījumā, kurā ministre būtu iesaistīta pati kā lieciniece, ministrei arī liktos normāla situācija, ka tiek ietekmēts tiesnesis,” retoriski vaicā Skačkovs.
