Foto: AFP/LETA

Ingmars Zemzaris: Itāļi un itālieši jeb Addio, kultūrsaime! 5

Ingmars Zemzaris, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Valsts valodas centrs (VVC) savā tvitera kontā un oficiālajā vietnē nesen publicējis šādu paziņojumu: “Lai gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā norādīts, ka vārds ­itālieši attiecināms uz Itālijas pamatiedzīvotājiem un vārds itāļi attiecināms uz indoeiropiešu cilšu grupu, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu, mūsdienās šāds nozīmju šķīrums netiek ievērots un priekšroka dodama īsākai formai. Itālijas pamatiedzīvotājus dēvē par itāļiem un viņu valodu sauc par ­itāļu valodu.”

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas

Šis sacerējums nez kādēļ tur nosaukts par “Nedēļas skaidrojumu”, kaut arī patiesībā tas nav nekāds skaidrojums, bet gan autoritatīvs rīkojums, kurš, neminot nekādus argumentus, paredz ignorēt to, kas rakstīts Latviešu literārās valodas vārdnīcā.

Ka “mūsdienās šāds nozīmju šķīrums netiek ievērots”, tā gan diemžēl ir tiesa (un sava vaina par to būtu jāuzņemas arī pašam VVC). Bet par lingvistisku argumentu tas neder. Lai cik maģisks spēks piemistu vārdam “mūsdienās”, valodas normas tomēr nav modes lieta.

Turklāt VVC rīkojas ļoti riskanti, tik lēti diskreditējot Latviešu literārās valodas vārdnīcas autoritāti. Pirmkārt, šī vārdnīca vēl nebūt nav ne pārāk veca, ne novecojusi, un, otrkārt, citas tādas mums diemžēl nav un paredzamā nākotnē nebūs. Kā tad lai latviešu valoda funkcionē valsts valodas statusā, ja tai tagad, izrādās, vairs nav pat savas par pilnu ņemamas vārdnīcas?

Gata Šļūkas zīmējums

Lai pārsauktu itāliešus par itāļiem, daudz prāta nevajag. Bet kā mēs turpmāk savā valodā šķirsim senās itāļu ciltis no itāliešiem? Uz šo jautājumu VVC darbiniekiem atbildes acīm redzot nav, tāpēc viņi savā “skaidrojumā” par to izgudrēm klusē. Sak, lai tagad vēsturnieki un valodnieki paši grozās, kā māk!

Bet itāliešus ar itāļiem nekādā ziņā nevar jaukt, nele vēl identificēt. Par itāļu valodām sauc mirušu indoeiropiešu valodu grupu, pie kuras pieder antīko Apenīnu pussalas cilšu valodas – umbru, osku, latīņu u. c.

Šās valodas (atskaitot latīņu) ir mirušas laikā līdz 1. gadsimtam pussalas romanizācijas jeb latinizācijas procesā, plašumā vēršoties Romas varai. Savukārt laikā no 5. līdz 9. gs., Romas impērijai sagrūstot, uz latīņu valodas pamata ir izveidojusies romāņu valodu grupa.

Pie tās pieder (līdzās franču, spāņu, portugāļu, rumāņu u. c. valodām) arī tagadējā itāliešu valoda.

Protams, vairums latviešu laimīgi nodzīvo visu mūžu, neliekoties ne zinis par kaut kādām itāļu ciltīm, kas sensenos laikos dzīvojušas tālajā Apenīnu pussalā. Bet tieši tas jau kādu valodu padara par kultūras valodu, ka tā spēj pilnvērtīgi funkcionēt ne tikai ikdienā, bet arī dažādās vairāk vai mazāk specifiskās zinātņu un mākslas nozarēs – arī tik “eksotiskās” kā vēsture un valodniecība!

Un tāpēc katram izglītotam tādas valodas runātājam ir jāprot arī ikdienas saziņā ievērot visas tās valodas normas, kas nepieciešamas, lai šī valoda varētu pilnvērtīgi funkcionēt visos saziņas līmeņos. Tas ir tikpat vienkārši kā tas, ka kulturālā sabiedrībā katrs indivīds respektē visas sabiedrības intereses.

Visas mūsdienu kultūras valodas šķir itāliešus no itāļiem: angļu Italians : Italic peoples, vācu Italiener : Italiker, franču italiens : italiques, itāliešu italiani : italici, krievu итальянцы : италийцы, poļu włosi : italikowie, leišu italai : italikai, igauņu itaallased : itaalikud utt. Tagad mēs, latvieši, lūk, esam izmantojuši iespēju ērmīgi izcelties uz kultūrtautu fona – un līdz ar to arī labprātīgi iziet no kultūrtautu saimes, jo mūsu valoda turpmāk vairs nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt humanitāro zinātņu nozarēs.

Bet cik grūti mums bija šai kultūrtautu saimē ietikt! Atcerēsimies kaut vai to, ka vēl 19. gs. vidū mūsu valodā nebija pat tādu vārdu kā atkārtot, apstāklis, būtība, cēlonis, dzeja, glezna, māksla, jauda, josla, loma, pagātne, tagadne, nākotne, priekšmets, raksturs, stāvoklis, vēsture, veids, viela, zinātne… Zinātņu un mākslu nozarēs mūsu valoda bija gluži nevarīga un tāpēc stāvēja liktenīgās krustcelēs: vai nu mirt, vai strauji un mērķtiecīgi attīstīties par pilnvērtīgu kultūras valodu.

Toreiz mums atradās tādi vīri kā Alunāns, Kronvalds un vēlāk Mīlenbahs un Endzelīns. Ar savu titāna darbu viņiem izdevās mūsu valodu izglābt no droši paredzamas bojā ejas un fenomenāli īsā laikā pacelt no “bauru” valodas par izcili izkoptu kultūras un valsts valodu.

Un tas, ka mēs līdz šim esam pratuši savā valodā šķirt itāliešus no itāļiem, ir viens no tiem neskaitāmajiem mazajiem, bet nepieciešamajiem elementiem, kas visi kopā ļauj mūsu valodai kā kultūras un valsts valodai pilnvērtīgi funkcionēt. Gauži žēl, ka VVC darbinieki tagad tik vieglprātīgi grauj to, ko paši nav cēluši!

Tvitera vizītkartē ir rakstīts, ka “Valsts valodas centrs .. sekmē valodas kultūrvides sakārtošanu un veicina latviešu valodas funkcionēšanu”. Diemžēl ar savu tvītu VVC dara tieši pretējo.

Nez, kā var veicināt valodas funkcionēšanu, tīšuprāt graujot tās funkcionalitāti?

VVC pienākums būtu neatlaidīgi skaidrot un mācīt, kā pareizā valodā jāšķir itālieši no itāļiem, un gādāt, lai šī norma tiktu konsekventi ievērota presē, radiofonā, televīzijā un uz izkārtnēm. Bet tas ir grūts un nepateicīgs darbs, kura veikšanai nepieciešamas tādas īpašības kā kompetence, godprātība un laba griba.

Daudz vieglāk taču ir atmest visam ar roku un atrakstīties ar palaidnīgiem tvītiem (kurus diemžēl rotā Latvijas valsts ģerbonis)! Sak, tāpat jau sen ir zināms, ka vieglāk ir beigtu ezi iemācīt dziedāt nekā latvieti – pareizi runāt.

Jā, pa daļai tā tiešām ir. Bet nav arī par zemu jāvērtē latviešu spējas grozīt savus valodas ieradumus! Savā laikā taču mēs tīri labi esam iepratušies saukt leišus par lietuviešiem un žīdus par ebrejiem. Un vēl šobaltdien netrūkst latviešu, kas verdziskā iztapībā vingrinās saukt baltvāciešus par vācbaltiešiem un čigānus par romiem.

Ja jau mēs esam tik elastīgi, izdabājot absurdiem cittautiešu untumiem, kāpēc tad lai mēs nevarētu iemācīties itāliešus saukt par itāliešiem saskaņā ar savas pašu valodas normu?

Ai, kā Rainis savā laikā priecājās, ka mūsu tautai “tagad kultūrsaimē vieta ļauta”! Neba aiz tukša lepnuma vien. Dižais klasiķis savā viedībā apzinājās, ka tikai šai kultūrsaimē mūsu tauta var paglābties no citu Eiropas mazo tautu – lībiešu, kašubu, sorbu u. c. – neapskaužamā likteņa.

Tikai tāpēc, ka šo mazo tautu valodām nebija lemts pacelties līdz kultūrtautas valodas līmenim, tām skumji jāizdziest kā izteiksmē nevarīgām ikdienas saziņas valodām. Un par tādu pašu bojā ejai lemtu ikdienas saziņas valodiņu diemžēl neglābjami degradēsies arī latviešu valoda, ja pat tāda valsts valodas sargu organizācija kā VVC nodevīgi nodrošina ielas izkārtņu virskundzību pār vārdnīcām un kļūdainas sarunvalodas virskundzību pār literārās valodas normām.

Sevišķi skumji ir redzēt, ka starp tiem izglītotajiem latviešiem, kas sociālajos tīklos uzgavilē daudzējādi kaitīgajam VVC tvītam, ir pat pazīstami literāti. Raiņa pēcteči, tā sacīt jāsaka. Un nevienam jau neko nevar pārmest. Kultūras valoda jau ir nepieciešama tikai kultūras tautai. Bet, ka mēs esam kultūras tauta, tas jau nevienā akmenī nav iecirsts. Mūsdienu latviešu literatūrai varbūt pietiek ar ielas valodas līmeni.

Skaisti jau, protams, būtu, ja mūsu literāti un citi kultūras darbinieki iedrošinātu un uzmundrinātu tos pašus VVC ierēdņus – lai taču viņi met pie malas biklumu, kūtrību un bailes un beidzot sāk patiesi aizstāvēt mūsu valodu no visām neskaitāmajām ignorantu un huligānu pārestībām. No visādiem “Otto”, “Leen”, “Anmary” un “Shipsi”. No “lejupielādēšanas”, “augšupielādēšanas” un “atiestatīšanas”. No piedāvājumiem pirkt “Rīgas miesnieks” produkciju “Maxima” veikalos un klausīties “Zemeņu lauks” “Eolika” izpildījumā pa Latvijas radio 2. No “Delfi” intervijas ar mākslinieci Melitu Berg. No “Ivan Petrov” oficiālos Latvijas valsts dokumentos. No agresīvas necieņas pret latviešu valodas ortogrāfiju un gramatiku. No katastrofālas anarhijas valsts valodas ortogrāfijā un gramatikā. No latviešu ortogrāfijas, gramatikas sistēmas un leksikas sabrukuma.

Saistītie raksti

Bet vai tad kādam tas rūp? Ērtāk taču ir dīki noskatīties, kā varenās “mūsdienas” mums nolaupa rītdienu, bez sajēgas un mīlestības sagraujot visu, kas ar sajēgu un mīlestību ticis celts. Tā teikt, gan jau laiks visu saliks pa savām vietām!

Un laiks jau arī saliks visu pa vietām. Vienmēr cilvēki apbrīnos žīdus, kas ar milzīgu pašaizliedzību spējuši atdzīvināt mirušo ebreju valodu. Un varbūt atcerēsies arī latviešus – dīvainu Eiropas tautiņu, kas vislabvēlīgākajos valstiskas suverenitātes apstākļos būs pamanījusies savu seno, skaisto un savulaik nepārspējamā lietpratībā izkopto valodu aizlaist pa nesaules taku. Vienkārši tāpat – mīļā miera labad. Just for fun jeb ради прикола, kā teiks mūsu kādreizējie pēcteči.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 50
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 31
19 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 20
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Kariņš atklāj, kā būtu iespējams apturēt Covid-19 izplatīšanos 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
8 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
11:42
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga, tumīga, aromātiska: meksikāņu zupa ar frikadelēm
11:15
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 konstatēts vairāk nekā pusei pansionāta “Jelgava” klientu un vairākiem desmitiem darbinieku
11:02
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 8
3 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste: Cilvēki baidās braukt uz slimnīcu
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 6
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 4
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta”
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 17
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Grožāns izrakstīts no slimnīcas: pēc asins stindzinošās avārijas apdegumus turpinās ārstēt mājās
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns, kas nav tikai suns: Pepija gaida pandēmijas beigas, lai varētu sākt strādāt
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
5 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 3
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 16
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 31
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 8
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 49
22 stundas