Manekeni kā dzīvi 11
Rīgas vietvalžu atvēlētā laukuma apbūves skice tika saskaņota aprīļa beigās. Atlika trīs mēneši, lai uzceltu astoņas ēkas, to vidū divu seno mājokļu paraugus oriģinālā lielumā, iekoptu apkārtni ar koku un krūmu stādījumiem, zālieniem un puķu dobēm un iekārtotu paviljonu iekštelpas, kā arī izvietotu ekspozīcijas. Laika maz, taču meistari varēja likt lietā iepriekš gūto pieredzi, veidojot Dziesmu svētku pagaidu konstrukcijas. Celtnes tapa no koka ar aprēķinu, lai pēc nojaukšanas materiālus varētu pārdot. Dažas dienas pirms atklāšanas darbus vajadzēja saraut – ļaudis strādāja dienu un nakti, turpat ieturēja maltītes, ko apliecina ieraksti pasākuma izdevumu burtnīcā par piegādāto alu un sviestmaizēm.
Izstādes iekārtotājiem atkal savas rūpes – Maskavā aizrunāts 51 manekens no presēta papīra, ar kuru palīdzību rādīs tradicionālo apģērbu un dažādas sadzīves ainas, taču maksu krievi uzskrūvējši par augstu – 100 rubļus gabalā. Par laimi, to izgatavošanu par 45 rubļiem gabalā izdevies sarunāt tepat Rīgā, Fīrekes un Leitkes rotaļlietu un leļļu fabrikā. Lelles izdevušās ar tik dzīviem vaibstiem, ka izstādes apmeklētāji par manekeniem noturējuši arī dzīvos “eksponātus”, kas saimniekojuši Kurzemes sētā. Tā gadījies arī kādai dāmai, kas ņēmusies aptaustīt namatēva ģīmi, un, kad nu tas sakustējies, kopā ar draudzenēm traki sabijusies.
Grandiozs un rentabls pasākums
Tradīciju rādīšanai nolēma iestudēt vairākus grandiozus teatralizētus uzvedumus, kurus noskatījās ap deviņiem tūkstošiem skatītāju. Vislielāko piekrišanu guva kāzu svinības – tās spēlēja vairākas reizes. Uz skatuves darbojās ap simts brīvprātīgo – caur sludinājumiem pieaicinātās dāmas un kungi ar labām balsīm – un Latviešu teātra trupas aktieri ar Daci Akmentiņu un Maiju Brigaderi galvenajās lomās. Latviešu mūziku – Jāzepa Vītola, Andreja Jurjāna, Jāņa Cimzes, Ādama Ores, Ernesta Vīgnera un Kārļa Baumaņa oriģinālkompozīcijas – un tautasdziesmu apdares atskaņoja trīs koncertos.
Pēc pasākuma atklāšanas neapmierinātību izpelnījās biļešu cena – 1 rublis, kuru no 11. augusta izdevās samazināt līdz 30 kapeikām pieaugušajiem un 15 kapeikām – bērniem līdz 10 gadu vecumam un skolēniem. Izstādi par maksu apmeklēja vairāk nekā 40 tūkstoši skatītāju, pieciem tūkstošiem šī iespēja tika dota par velti kā tās atbalstītājiem.
Trīskārt mazākā ieejas maksa netraucēja pasākumam sevi atpelnīt – iepretim 22 725 rubļu izdevumiem organizācijas komitejas varēja rakstīt 24 618,84 rubļu ieņēmumus no biļešu un katalogu tirdzniecības un citiem sīkiem ienākumiem, kā arī Rīgas pilsētas valdes 2000 rubļu un Vidzemes muižniecības 1000 rubļu piešķirtām subvencijām*.
