“Mēs maksājam pietiekami augstus tarifus!” Siltumenerģētiķis pēc vētras prasa godīgi izvērtēt, kur paliek nauda 0
Nesen Latviju skāra spēcīga vētra, kuras sekas daudzviet bija jūtamas vēl vairākas dienas – bez elektrības palika desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, tika traucēti sakari, ūdensapgāde un ikdienas pakalpojumi. Ar vētras nodarītajiem postījumiem cīnāmies joprojām, taču tikpat svarīgi ir saprast, ko no šīs pieredzes varam mācīties un kas elektroapgādes sistēmā būtu jāmaina, lai nākamreiz sekas nebūtu tik smagas.
Savās pārdomās par šo jautājumu dalījies siltumenerģētiķis Aleksandrs Lielmežs. Šoreiz viņš vētru izjutis arī ļoti personiski – pirmo reizi 37 gadu laikā viņa mājsaimniecībā elektrības padeve bijusi pārtraukta veselas 32 stundas. Lielmežs uzskata, ka pēc šāda mēroga notikuma nepietiek tikai runāt par iedzīvotāju gatavību krīzēm – esot nepieciešams godīgi izvērtēt arī pašas elektroapgādes sistēmas vājās vietas, investīciju prioritātes un to, vai Latvija enerģētikas attīstībā izvēlējusies pareizo virzienu.
Turpinājumā A.Lielmeža pārdomas.
Vai būs vētras mācība enerģētikas sektoram?
Pirmo reizi 37 gados, kopš dzīvojam savā mājsaimniecībā, nebija elektrības 32 stundas. Ilgākais pārtraukums ir bijis 8 stundas. Varējām novērtēt, cik ļoti esam atkarīgi no elektroenerģijas. Pamatā visa sadzīve balstīta uz elektrību. Gan elektriskā plīts, gan karstā ūdens boilers, gan pirts un visa sadzīves tehnika. Arī uzstādītiem saules paneļiem dīkstāve. Drīz vien pazuda ūdens padeve, sakari, internets, mobilais tīkls. Sadzīvi atviegloja tas, ka saimniecības ēkā ir malkas plīts un dārzā aka. Lielas problēmas nebija. Vienīgi saldētavas saturam pārtraukums bija par ilgu, daļa nonāca atkritumos.
Katram no vairāk kā 280 000 klientu ir savs stāsts par šo elektrības piegādes pārtraukumu un vērtējums. Katram mazāki vai lielāki zaudējumi un radītās neērtības. Latvijā ir apmēram 1,1 miljons klientu. Ārpus Rīgas, elektroenerģijas piegādes traucējumi īsāku, vai garāku laiku skāra, apmēram, pusi klientu. Un tas ir ļoti daudz. Tas nozīmē, ka
elektroenerģijas piegādes sistēma nav pietiekoši droša un nav gatava šādiem laika apstākļiem. Brīdī, kad ievērojami paaugstināja elektroenerģijas piegādes tarifus, amatpersonas apgalvoja, ka tagad piegādes sistēma būs daudz drošāka.
Klausoties amatpersonu debates par vētras radītiem bojājumiem un to sekām, daudz uzmanības tika pievērstas tieši seku analīzei. Izskanēja daudz pārmetumu visiem, kas nebija pietiekoši sagatavojušies ilglaicīgam elektroenerģijas pārtraukumam. Bet netika analizēti cēloņi. Vispirms vajadzētu godīgu cēloņu analīzi, kāpēc augstsprieguma tīkli (AST) un sadales tīkli (ST) nav pietiekoši sagatavoti šādiem laika apstākļiem. Un norādes ko darīt tieši AST un ST, lai nākošās vētras pārdzīvotu ar daudz īsākiem, vai vispār bez elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem, nevis pārmest cietušajiem.
Manuprāt, tāda būtu pareizā secība. Mēs visi maksājam pietiekoši augstus tarifus, lai sagaidītu, ka samaksātie līdzekļi tiešām tiek ieguldīti efektīvi, lai sagaidītu elektroenerģijas piegādi bez liekiem uztraukumiem un problēmām. Vai tas tā notiek? Kur tiek tērēti šie līdzekļi? Klientiem ir tiesības to zināt, kas tieši jau ir izdarīts un tiks uzlabots, lai saņemtu pakalpojumu bez pārtraukumiem.
Ļoti daudz līdzekļu tiek tērēts, lai integrētu vēja (VES) un saules (SES) elektrostacijas kopējā elektrotīklā. Tam nolūkam tiek būvētas AST un ST līnijas un apakšstacijas. Vai tai būtu jābūt prioritātei? Vētras laikā nedarbojas ne VES, jo jāslēdz ārā, lai neizjuktu, ne SES, līdz tiem saules stari nenonāk.
Tātad šīm investīcijām vētras laikā nozīme ir apaļa nulle. VES nestrādā arī anticiklona laikā. (skatīt 03.03.2026.g. rakstu “Vai būs mācība no ilgstošā anticiklona”) Varbūt saprātīgāk ir investēt esošo AST un ST līniju sakārtošanai, lai būtu pēc iespējas mazāk bojājumu? Iespējams, ka tieši lielo VES un SES parku attīstīšana ir stratēģiska kļūda, kas jau rada elektroapgādes sistēmā problēmas un papildu investīcijas.
Varbūt ar steigu jāpārskata “Enerģētikas stratēģija LV 2050”, lai rastu drošākus un lētākus risinājumus elektroenerģijas ražošanai un piegādei? Tajā tiek aicināts daudz straujāk pāriet uz elektrības lietošanu t.sk. gan transportam, gan apkurei. Un elektrību paredzēts nodrošināt no VES un SES. Vai tiešām ziemas ilgstošais anticiklons un aizvadītā vētra nav neko mācījusi? Paļauties un balstīties uz elektroenerģijas ražošanu, kas ir atkarīga no laika apstākļiem ir vienkārši neprāts. Daudz drošāk ir investēt bāzes jaudu attīstībā, kā koģenerācijas stacijās un modulārās atomstacijās (ATS).
Eiropas Savienības dokumenti par energosaimniecību attīstību rekomendē elektroenerģijas ražošanas jaudu decentralizāciju un energokopienu veidošanu. Praksē tas nozīmē, ka jācenšas izveidot tādu sistēmu, lai elektroenerģijas ražošanas jaudas būtu pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Energokopienu būtība ir, ka kādā mazākā vai lielākā teritorijā paši elektroenerģijas ražotāji un patērētāji vienojas par teritorijas apgādi ar elektroenerģiju. Tiek realizēts princips neatkarība, drošums un mazāk pārvades zudumu.
Ir iespējas pašiem neatkarīgi izmantot elektrotīklus vai saglabāt saikni ar kopējiem tīkliem. Vai AST un ST tam ir gatavojušies un ir gatavi to realizēt? Manuprāt nē. Kā piemēru varu minēt situāciju Mālpils pagastā. Pagastā darbojās trīs HES ar kopējo jaudu 560 KW, divas koģenerācijas stacijas ar 1400 KW jaudu un 35 saules paneļu vietas ar jaudu ap 350 KW. Kopā ap 2310 KW.
Pietiekoši liela jauda, lai varētu veidot energokopienu. Bet praksē, vētras laikā, neviena elektroenerģijas ražošanas vieta nevarēja ražot elektroenerģiju, jo tīkli joprojām nav izveidoti tā, lai šie ražotāji varētu strādāt lokāli. Kas traucē uzlikt jaudas slēdžus, lai atslēgtu bojātās AST līnijas, un šie ražotāji nodrošinātu vismaz Mālpils pagasta kritiskās infrastruktūras objektus, katlu māju, ūdens un kanalizācijas sistēmas ar elektroenerģiju? Tas tika ierosināts jau sen, ziemas vētras laikā, kad katlu māja bija bez elektrības. Nekādas darbības ar tīkliem netika veiktas, lai šie ražotāji varētu nodrošināt lokāli klientus ar elektroenerģiju. Šie piemēri parāda, ka nav domāts par efektīvu visu elektroenerģijas ražotāju iesaistīšanu tuvāko klientu apgādē ar elektroenerģiju, ja “lielajā tīklu sistēmā” ir radušās problēmas.
Ko darīt?
1. Lai efektīvāk izmantotu resursus, apvienot AST un ST.
2. Pēc iespējas ātrāk visas AST gaisvada līnijas, kas ir mežā, nomainīt ar kabeļiem.
3. Nodrošināt, lai visi mazie elektroenerģijas ražotāji, varētu strādāt lokāli.
4. Iesaistīties energokopienu veidošanā.
5. Pārskatīt prioritātes , priekšroku dodot investīcijām, lai nodrošinātu klientus ar nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi . (Nevajadzēja būt prioritātei visu klientu skaitītāju pārvietošanai ārpus telpas, jo tā nebija problēma. Prioritātei vajadzēja būt, lai strāva vienmēr līdz skaitītājam nonāktu.)
