Bils Geitss brīdina: mākslīgais intelekts nākotnē varētu tikt izmantots bioloģiskiem uzbrukumiem. Ķīnā jau ir problēmas 0
“Microsoft” līdzdibinātājs un miljardieris filantrops Bils Geitss brīdina, ka straujā mākslīgā intelekta attīstība rada ne tikai milzīgas iespējas, bet arī jaunus drošības riskus – tostarp iespēju izmantot AI bīstamu molekulu radīšanai un pat bioloģisku uzbrukumu sagatavošanai. Tāpēc viņš vēlas panākt plašāku starptautisku vienošanos par to, kā šādas tehnoloģijas uzraudzīt.
Intervijā “Reuters”, ko citē “The Independent”, Geitss atklājis, ka šā gada nogalē cer tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un pārrunāt iespējas veidot kopīgus starptautiskus mehānismus mākslīgā intelekta radīto risku ierobežošanai.
Geitss uzskata, ka Ķīna varētu atbalstīt ierobežojumus īpaši bīstamu AI modeļu publiskošanai, ja iniciatīvu vispirms uzņemtos ASV. “Visa pasaule tam sekotu,” sacījis Geitss.
Viņa pārstāvis apstiprinājis, ka tiek strādāts pie iespējamās tikšanās ar Sji Geitsa plānotās vizītes laikā Ķīnā. Tā provizoriski paredzēta novembrī.
Viens no jautājumiem, ko Geitss vēlas aktualizēt, ir mākslīgā intelekta spēja palīdzēt izstrādāt jaunas molekulas.
Pēc viņa domām, valstīm būtu kopīgi jāuzrauga, cik tālu attīstās AI spējas šajā jomā un vai tās nevar tikt izmantotas bioloģisku uzbrukumu veikšanai.
Geitss uzskata, ka šādas drošības prasības nebūtu šķērslis tehnoloģiju nozares attīstībai.
“Pagātnē tehnoloģijas nekad nav darījušas neko tādu. Šoreiz ir citādi,” viņš sacījis, AI attīstību raksturojot kā sava veida evolūcijas pagrieziena punktu, kam nepieciešama ļoti nopietna visas sabiedrības līmeņa pārvaldība.
Geitss norādījis, ka Ķīna jau mēģina risināt atsevišķas ar mākslīgo intelektu saistītas problēmas, piemēram, risku, ka bērniem varētu veidoties pārmērīga emocionāla atkarība no AI sarunu biedriem. Taču, viņaprāt, pasaules līderi pagaidām pārāk maz dara, lai sagatavotos daudz plašākam potenciālo draudu lokam.
Vēl gada sākumā Geitss par mākslīgā intelekta attīstību izteicies samērā optimistiski, taču tagad viņš arvien vairāk runā arī par riskiem.
Viņu satrauc AI iespējamā izmantošana kiberuzbrukumos, cilvēku aizstāšana darba tirgū, psiholoģiskas atkarības veidošanās, kā arī tehnoloģiju iespējama izmantošana bīstamu bioloģisku materiālu radīšanā.
Geitss īpaši pievērsis uzmanību neseniem kiberdrošības testiem, kuros dažādu uzņēmumu izstrādātās mākslīgā intelekta sistēmas izolētās testa vidēs spējušas veiksmīgi uzlauzt reālas tīmekļa vietnes. “Šie drošības incidenti ir šokējoši,” sacījis Geitss.
Viņš aicina neuzskatīt šādus piemērus tikai par tehnoloģisku kuriozu, jo, AI spēju līmenim turpinot augt, arī iespējamās sekas var kļūt arvien nopietnākas.
Geitss savā blogā aicinājis izveidot jaunu starptautisku mākslīgā intelekta regulējuma sistēmu.
Par paraugu varētu kalpot jau pastāvošās starptautiskās sistēmas citās īpaši jutīgās jomās – kodolobjektu inspekcijas, starptautiskās aviācijas drošības standarti un līgumi, kas savulaik tika pieņemti ozona slāņa aizsardzībai.
Viņaprāt, ar vispārīgām diskusijām par to, kādai institūcijai būtu jāuzrauga AI, vairs nepietiek. Vispirms jāvienojas par konkrētiem kritērijiem – kādas sistēmas ir uzskatāmas par bīstamām, kā tās pārbaudīt un kādos gadījumos būtu jāierobežo to publiska izplatīšana.
Ar līdzīgām idejām iepriekš nākuši klajā arī citi tehnoloģiju nozares līderi. Piemēram, “Google DeepMind” vadītājs Demiss Hasabiss rosinājis izveidot institūciju, kas veiktu mākslīgā intelekta sistēmu nacionālās drošības pārbaudes.
Geitsu satrauc ne tikai militārie un drošības riski. Viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts var radīt arī ļoti nopietnas sociālās sekas, ja lielā apjomā sāks aizstāt cilvēku darbu.
Geitss pat ierosinājis apsvērt iespēju piemērot nodokļus uzņēmumu ieņēmumiem, kas gūti, cilvēku darba vietā izmantojot AI radīto produkciju vai tā dēvētos “tokenus”. Šos ieņēmumus varētu izmantot sociālās drošības sistēmu stiprināšanai.
Viņš arī izteicis domu, ka nākotnē sabiedrībai, iespējams, būtu apzināti jāsaglabā daļa profesiju tikai cilvēkiem.
Geitss minējis pat aptuveni 40% darba vietu, kurās cilvēka klātbūtne būtu jāaizsargā neatkarīgi no tā, cik efektīvs kļūst mākslīgais intelekts.
Kā piemēru viņš minējis sava tēva aprūpi laikā, kad tas slimoja ar Alcheimera slimību – šādu cilvēcisku kontaktu un aprūpi, viņaprāt, tehnoloģija nespēj pilnvērtīgi aizvietot.
Runājot par sabiedrības protestiem pret jaunu datu centru būvniecību, Geitss norādījis, ka šīs bažas var izrādīties salīdzinoši nelielas uz to problēmu fona, kuras AI vēl var radīt. “Pagaidiet, līdz jūs patiešām sabojāsiet darba tirgu,” viņš brīdinājis.
Geitss savā blogā AI pārvaldību nosaucis par vienu no svarīgākajiem pasaules uzdevumiem, pat nostādot to augstāk par klimata pārmaiņām un veselības krīzēm. Viņa ieskatā galvenais jautājums vairs nav, vai mākslīgais intelekts mainīs sabiedrību, bet gan – vai valstis spēs vienoties par noteikumiem vēl pirms tehnoloģija būs kļuvusi grūtāk kontrolējama.
