Izlozēs 800 eiro mēnesī… par neko. Pieteikties var arī Latvijas iedzīvotāji 24
Ivars Bušmanis, Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ideja, ka ikvienam eiropietim neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai ne, vajadzētu maksāt garantētu mēneša ienākumu jeb beznosacījuma pamatienākumu (BPI), virmo gaisā vismaz piecus pēdējos gadus.
Tā šķiet tik vilinoša – saņemt naudu bez jebkādiem nosacījumiem.
Eksperimentē un balso… pret
Referendumu valsts Šveice bija Eiropā pirmā, kas saviem pilsoņiem piedāvāja garantētu ienākumu 2225 eiro apmērā.
Taču 2016. gada jūnijā šveicieši ar 76,9% balsu pārsvaru šo ideju noraidīja.
Iespējams, arī tāpēc, ka šī sistēma aizvietotu bezdarbnieka un sociālos pabalstus, kā arī pensijas.
Pēc pusgada arī Eiropas Parlaments noraidīja ideju par universālo pamatienākumu, kas kompensētu robotizācijas ietekmi darba tirgū.
Šai laikā notikuši ne tikai strīdi sabiedrībā un zinātnieku diskusijas, bet arī dažādi pilotprojekti.
Nīderlande četrās municipalitātēs atļāva sociālās politikas eksperimentus, taču tajos garantētu ienākumu izvēlējās maksāt atsevišķiem sociālās palīdzības lūdzējiem, nevis visai kopienai.
Barselonā eksperimentā “B-Mincome” divus gadus garantētu ienākumu maksāja 1000 saņēmējiem, bet tās bija ģimenes, nevis indivīdi.
Vācijā pūļa finansēšanas projekta “Pilotprojekt Grundeinkommen” ietvaros sākts neatkarīgs akadēmiskais pētījums.
122 eksperimenta dalībniekiem no šī pavasara trīs gadus maksās 1200 eiro mēnesī katram, un ekonomisti pētīs tā iespaidu.
Savukārt vācu nevalstiskā organizācija “Mein Grundeinkommen” savākusi naudu no 130 tūkstošiem ziedotāju, lai 650 saņēmējiem katru mēnesi varētu izmaksāt 1000 eiro.
Bezdarbnieki Somijā nekļuva slinkāki
Vienīgi Somiju var uzskatīt par valsti, kur BPI ir ticis izmēģināts. 2017.–2018. gadā Somijā 2000 nejauši izvēlēti bezdarbnieki ik mēnesi saņēma 560 eiro neatkarīgi no citiem ienākumiem.
Dalībnieki tika izvēlēti no 25–58 gadus veciem galvenokārt ilgtermiņa bezdarbniekiem.
Salīdzināmo grupu veidoja Somijas obligātā veselības un sociālās apdrošināšanas dienesta KELA bezdarbnieka pabalstu saņēmēji.
Izmēģinājuma rezultātus ietekmēja 2018. gadā uzsāktā tā sauktā aktivitātes modeļa piemērošana: ja bezdarbnieks neizrāda pietiekamu aktivitāti darba meklējumos, bezdarba pabalsts tiek samazināts.
Savukārt BPI saņēmušie bezdarbnieki nesaņēma pabalstu, bet fiksētu summu. Divu jaunu modeļu paralēla darbināšana neļāva izvērtēt katra atsevišķo ietekmi, turklāt divi gadi ir pārāk īss izmēģinājuma laiks, uzskata galvenais pētnieks Olli Kangas.
Par galvenajiem izmēģinājuma ieguvumiem tika atzīta garantēto ienākumu saņēmušo personu labsajūta, labāka iztika un labāka veselība.
Atgādināsim, ka Somijā garīgās veselības traucējumi, piemēram, depresija, ir viens no lielākajiem darbaspēju zaudējuma izraisītājiem.
Garantētā ienākuma saņēmējiem bija zemāks stresa simptomu, koncentrēšanās un veselības problēmu līmenis nekā salīdzināmajā grupā.
Izmēģinājuma publicēšanas laikā Somijā skaļi izskanēja idejas pretinieku arguments, ka BPI saņēmēju nodarbinātība izmēģinājuma laikā uzlabojās minimāli: ienākuma saņēmēji vidēji strādāja 78 dienas gadā, bet salīdzināmās grupas dalībnieki 73.
Somijas valsts ekonomisko pētījumu centrs VATT uzsvēra, ka BPI saņēmēju vēlme strādāt nemainījās, tā neapstiprinot raizes par to, ka garantēts ienākums cilvēkus darītu slinkus.
Pētījums parādīja arī to, ka ar naudu vien nav iespējams atrisināt bezdarba problēmas, jo īpaši ilgtermiņā.
Koronavīrusa krīzes laikā BPI Somijā tika piedāvāts kā viens no potenciāliem risinājumiem krīzes seku samazināšanai.
Pirms gada Somijas valdība izveidoja parlamentāru komisiju sociālās drošības reformu sagatavošanai, kura par galvenajām problēmām atzina sistēmas sarežģītību. Arī uzņemties strādāt īstermiņa darbu nav ekonomiski izdevīgi.
Šo problēmu risināšanai Koalīcijas partijas deputāte Elina Valtonena, strādādama par ideju laboratorijas “Libera” pētniecības vadītāju, lika priekšā universāla konta modeli: saskaņā ar to katram Somijas pilsonim būtu piekļuve 20 000 eiro kontam, no kura mēnesī varētu izmantot maksimāli 650 eiro.
Izloze parakstu vākšanas kampaņā
Pirms gada ES reģistrēja iniciatīvu “Beznosacījumu pamatienākumu (BPI) ieviešana visā ES”, ko iesniedzis austrietis Klauss Sambors un vācietis Ronalds Blaške.
Tā paredz BPI maksāšanu visiem, neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi un nepiemērojot nekādus ierobežojumus.
To būtu tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi no vecuma, izcelsmes, pilsonības, dzīvesvietas, profesijas utt.
Tiesības uz BPI būtu katram indivīdam – sievietei, vīrietim, bērnam –, jo tikai tā var nodrošināt privātumu un nepieļaut varu pār citiem cilvēkiem.
BPI nebūs atkarīgs nedz no ģimenes stāvokļa, faktiskās kopdzīves vai mājsaimniecības konfigurācijas, nedz no citu mājsaimniecības vai ģimenes locekļu ienākumiem vai īpašuma.
Tādējādi cilvēki var paši būt sev noteicēji, teikts iniciatīvas pamatojumā.
Lai pievērstu uzmanību šai iniciatīvai, nākamnedēļ trešdien, 16. jūnijā, nevalstiskā organizācija “UBI4ALL” izlozēs savus pirmos beznosacījuma pamata ienākumus vienam no aptuveni 10 000 izlozei reģistrētajiem ES pilsoņiem.
Izlozes uzvarētājam tiks maksāta ikmēneša summa 800 eiro apmērā.
Reģistrēšanās BPI izlozei joprojām atvērta https://ubi4all.eu/lv/ līdz 14. jūnija plkst. 21 pēc Latvijas laika.
Ikvienam ES pilsonim, kura vecums ir vismaz 16 gadi, ir tiesības pieteikties. Tīmekļa vietne ir pieejama arī latviešu valodā.
“UBI4ALL” eksperimenta ceļā cer noskaidrot, vai BPI noved pie slinkuma vai cilvēku iespēju vairošanas.
Izlozes iniciators Helvigs Fenners no Vācijas saka: “Bezgalīgajām teorētiskajām debatēm par pamata ienākumiem mēs pievienosim reālās dzīves pieredzi un tādējādi padarīsim to taustāmu.”
Kad apšaubījām iespēju šādā izlozē gūt nopietnus secinājumus, Helvigs Fenners “Latvijas Avīzei” atbildēja: “”UBI4ALL” nav zinātnisks eksperiments, mēs tikai gribam ļaut cilvēkiem vienu gadu savā dzīvē piedzīvot brīvību un drošību.
Nākamajos pāris gados mēs varam nopietni cerēt savākt un izmaksāt vairākus simtus viena gada pamatienākumu apmērus – līdzīgi kā vācu projekts “Mein Grundeinkommen”.”
“Kur dzīvē mēs kaut ko iegūstam bez priekšnosacījumiem? Mēs joprojām izturamies tā, it kā dzīvotu sliņķu pasaulē: tas, kurš nestrādā pilnu slodzi, ir mazāk vērts.
Bet digitalizācija un automatizācija panākusi to, ka mums vairs nav nepieciešams strādāt 40 stundas nedēļā,” par ideju iededzies Helvigs Fenners.
Latvijā parakstīties iniciatīvai un piedalīties izlozē aicina biedrība “Vecdaugavieši”.
“Pērn septembrī bijām vieni no pirmajiem iniciatīvas parakstītājiem Latvijā. Par šīs Eiropas pilsoņu iniciatīvas koordinatori Latvijā kļuvu šī gada janvārī,” stāsta Aija Lasmane, biedrības “Vecdaugavieši” valdes priekšsēdētāja.
“Informācijai par beznosacījuma pamatienākumu pasaules kontekstā sekojam jau vairāku gadu garumā un redzam, kā par BPI runā daudzu valstu līderi, lielākās ziņu aģentūras, projektos iesaistās zinātniskās institūcijas, vairāku valstu valdības plāno tā ieviešanu, kaut šobrīd vairāk eksperimentālā kārtā,” viņa pamato.
Biedrība ar EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” atbalstu uzsākusi projektu, kas aģitē par BPI Latvijā.
Pandēmijas laikā parakstu vākšanu biedrība klātienē neorganizē, bet visus idejas atbalstītājus aicina parakstīt iniciatīvu vietnē https://lv.eci-ubi.eu/.
Lai Eiropas Komisija pieņemtu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tā līdz nākamā gada 25. jūnijam jāparaksta miljonam ES pilsoņu vismaz no septiņām dalībvalstīm.
Līdz vakardienas pēcpusdienai iniciatīvu bija parakstījuši 123 479 pilsoņi, no kuriem no Latvijas ir 3041. Lai Latviju ieskaitītu kā vienu no septiņām nobalsojušām dalībvalstīm, jāsavāc 5640 paraksti.
