“Atvaļinājumā saņemu vairāk nekā ikdienā!” Irēna nesaprot, kā tā var būt
0
Vasara daudziem ir gaidītākais laiks gadā, jo tā nozīmē sauli, siltumu un iespēju beidzot mazliet atvilkt elpu no darba ikdienas. Vieni atvaļinājumā dodas ceļojumā, citi pavada vairāk laika ar ģimeni, bērniem vai draugiem, bet vēl kāds izmanto brīvās dienas, lai sakārtotu māju, dārzu vai vienkārši izgulētos.
Šajā no darba brīvajā laikā darbinieks saņem arī algu. Taču mūsu lasītāja Irēna redakcijai raksta, ka atvaļinājumā saņem vairāk nekā ierasts. “Kā tiek aprēķināta atvaļinājuma nauda? Man katru gadu tā sanāk nedaudz lielāka nekā ikmēneša alga, kas to varētu ietekmēt?” viņa jautā redakcijai.
Lai saprastu, kādas nianses jāņem vērā, sagaidot atvaļinājuma naudu, jautāju Valsts darba inspekcijai (VDI).
Algu ietekmē pēdējie seši mēneši
Inspekcijā norāda, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa. To aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.
Aprēķinot atvaļinājuma naudu, darba devējam jāņem vērā, cik dienas vai stundas darbiniekam atbilstoši nolīgtajam darba laikam vai darba grafikam būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu devies atvaļinājumā. Šo darba dienu vai stundu skaitu reizina ar attiecīgo dienas vai stundas vidējo izpeļņu.
“Vidējo izpeļņu aprēķina atbilstoši Darba likuma 75. pantā noteiktai kārtībai. Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
Tātad vispārējā gadījumā vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, tomēr Darba likuma 75. panta normās ir paredzētas arī atkāpes no vispārējās kārtības, tajā skaitā situācijai, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa. Proti, šādos gadījumos saskaņā ar Darba likuma 75. panta otro daļu vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma.
Pēc tam, kad noteikts darba samaksas periods vidējās izpeļņas aprēķināšanai, atkarībā no tā, vai aprēķināma mēneša, dienas vai stundas vidējā izpeļņa, piemērojama attiecīgi Darba likuma 75. panta trešajā, ceturtajā, piektajā daļā noteiktā aprēķina kārtība.
Paskaidrojam, ka, veicot vidējās izpeļņas aprēķinu, atbilstoši Darba likuma 75. pantā noteiktajam jāņem vērā darba devēja izmaksātā darba samaksa (darba alga, piemaksas, prēmijas) un darbinieka nostrādātās stundas, dienas. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.
Līdz ar to, ja darbiniekam pēdējo sešu mēnešu periodā, no kuriem tiek rēķināta vidējā izpeļņa ir bijušas maksātas piemaksas, prēmijas, tad aprēķinātā vidējā izpeļņa atvaļinājuma naudas izmaksai var būt lielāka par nolīgto darba samaksu,
” skaidro VDI.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
