“Ja neesam daļa no šī instrumenta…” tiesnese brīdina par riskiem, ja izstāsimies no Stambulas konvencijas 0
Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas veidotu negatīvu prezumpciju pret valsti un potenciāli negatīvi ietekmētu starpvalstu sadarbību, bet saistības daudz nemazinātu, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Eiropas Savienības (ES) Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine.
Neatkarīgi no tā, vai Latvija būs vai nebūs denonsējusi Stambulas konvenciju, ES tiesībās tā saglabājas un Latvijai savas no ES tiesībām izrietošās saistības tāpat būt jāpilda, viņa uzsvēra.
“Līdz ar to uz to drīzāk skatīsies kā uz politiskās gribas trūkumu. Tas var veidot noteiktu negatīvu prezumpciju pret Latviju, bet no tā saistības daudz nemazināsies,” norādīja Reine.
Tiesnese paskaidroja, ka jebkādās individuālajās sūdzībās tas noteikti radīs negatīvu prezumpciju.
Savukārt starptautiskajā līmenī tas var negatīvi ietekmēt starpvalstu sadarbību, viņa prognozēja.
“Ja neesam daļa no šī instrumenta, tad tas radīs negatīvu prezumpciju citās valstīs, kad vajadzēs strādāt ar Latvijas pieņemtajiem lēmumiem, tiesiskās palīdzības lūgumiem, nerunājot jau par Latvijas ambīcijām starptautiskajā līmenī,” prognozēja tiesnese.
Vaicāta, vai izstāšanās varētu sūtīt signālu, ka Latvija apšauba starptautiskās tiesības, viņa atzina, ka tā var būt.
Kā vēstīts, Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Apvienotā saraksta” (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā “alternatīvu Stambulas konvencijai”, kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt.
Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
