Jānis Hermanis: Atalgojuma apmērs turpinās palielināties arī zemo algu grupās 0
Latvijas tautsaimniecība šogad ir sasniegusi savu vēsturiski augstāko līmeni. Kā rāda Starptautiskā valūtas fonda novērtējums, Latvija šogad ir apsteigusi Grieķiju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Nākamais tuvākais mērķis pēc šī rādītāja varētu būt Ungārija, savukārt kaimiņvalstis Igaunijas un Lietuvas veiksmīgu apstākļu gadījumā būtu sasniedzamas ne agrāk par 5–10 gadiem.
Pēdējie pieejamie rādītāji līdz 3. ceturksnim liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes ātrums sasniedz 5,3% gadā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem: tas ir 4. augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Turklāt jāatzīmē – iepriekšējos gados ikreiz atgadījušies kādi kavējošie apstākļi, kas secīgi nomainījuši viens otru.
piemēram, “Liepājas metalurga” darbības pārtraukšana, eksporta samazinājums Krievijas–ES sankciju dēļ, kravu pārvadājumu kritums dzelzceļā, lauksaimniecībai nelabvēlīgi laika apstākļi, ES struktūrfondu pārrāvums, finanšu pakalpojumu ierobežojumi nerezidentiem.
taču šī gada beigās izaugsme vienlaikus aptver visas nozīmīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares.
Labāk gatavi krīzei
Nav zināms, kad un kādos apmēros varētu rasties nākamā krīze, bet, visticamāk, to varētu izraisīt ārēji apstākļi, kuriem Latvija šoreiz ir sagatavojusies labāk nekā iepriekš.
Galvenā atšķirība, kas izceļas salīdzinājumā ar t.s. trekno gadu izaugsmi, ir būtisks starptautiskās konkurētspējas uzlabojums – Latvijas preču un pakalpojumu eksports šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni un atrodas līdzsvarā ar preču un pakalpojumu importa vērtību.
2018. gadā ir sasniegti rekordi vairākās jomās, kas lielā mērā saistītas ar preču vai pakalpojumu eksportu – apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms, kravu pārvadājumi ar autotransportu, viesnīcās apkalpoto personu skaits, pārvadāto pasažieru skaits Rīgas lidostā u.c.
Arī nodokļu ieņēmumi, kas 2018. gadā sasniegs 9,2 miljardus, būs vēsturiski augstākais rādītājs, un valsts finansiālo stabilitāti apliecina labi kredītreitingi.
Svarīgs uzdevums, kas Latvijai būs jāizpilda nākamajā gadā, – izdarīt visu iespējamo, lai ieviestu 2018. gada “Moneyval” ziņojuma rekomendācijas un Latvija nenonāktu “pelēkajā sarakstā”.
Līdz ar ekonomikas pieaugumu ir samazinājies bezdarbs un palielinājies nodarbināto skaits.
Bezdarbnieku skaits ir sasniedzis teju pirmskrīzes līmeni – 3. ceturksnī bija 68,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas tikai par 10 tūkstošiem pārsniedz zemāko līmeni, kas bija 2007. gada nogalē, taču pašreizējais nodarbināto skaits – 920 tūkstoši – no pirmskrīzes rādītājiem atpaliek ļoti būtiski – par 160 tūkstošiem.
Tā galvenais iemesls ir kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās pēdējos gados, ko ietekmējusi emigrācija un negatīva ikgadējā dabiskā kustība, mirstībai pārsniedzot dzimstību.
Turklāt 2018. gadā ir turpinājies dzimstības kritums, jaundzimušo skaitam Latvijā noslīdot jau zem 20 000. Tas nozīmē, ka nākotnē cilvēku skaits Latvijas darba tirgū būs ierobežots un būs aktīvi jāmeklē dažādi veidi, kā nodrošināt trūkstošo darbinieku pieejamību.
Piektdaļai – ne vairāk kā minimums
Ekonomikas izaugsme atspoguļojas arī iedzīvotāju ienākumos: 2018. gadā vidējā mēnešalga Latvijas tautsaimniecībā ir pārsniegusi 1000 € atzīmi. Statistikas dati rāda, ka algu kāpumu pēdējo gadu laikā ir izjutis pietiekami liels strādājošo skaits, kuri pakāpeniski ir pārvietojušies uz augstāku atalgojuma līmeni.
No otras puses, 2018. gada septembrī divām trešdaļām (66,4%) no visiem strādājošajiem [oficiālais] bruto atalgojums joprojām nepārsniedza 1000 €, tostarp piektdaļai jeb 20,8% no visiem strādājošajiem atalgojums nepārsniedza valstī noteikto minimālo (430 €) algu.
Ņemot vērā arvien pieaugošo darba roku trūkumu, darba devēju konkurence pēc darbiniekiem pastāvēs gan starpnozaru, gan starpvalstu līmenī, tādēļ saglabāsies spiediens uz atalgojuma pieaugumu.
Tāpēc sagaidāms, ka atalgojums turpinās palielināties, tostarp zemāko algu grupās. Savukārt, lai spētu samaksāt lielāku atalgojumu, darba devējiem būs jāmeklē risinājumi, kā tuvināt darba ražīgumu Eiropas vidējam līmenim.
