Praktiski
Dārzs

Jūlijs ir piemērots laiks augļukoku vainagu veidošanai. Pieredzējuša dārzkopja padomi0

Foto: Fotolia

Pēc saulgriežiem iestājusies maza atelpa dārzā. Viss iestādītais aug un zeļ, lietus laukus salaistījis, karstums mitējies mocīt cilvēkus un augus, un ir laiks pievērsties tām lietām, kas steigas dēļ atliktas: garšaugu un tēju vākšanai, koku vainagu pieregulēšanai, varbūt arī paveikt kaut ko nepraktisku, bet – sirdij.

“Jūlijs ir piemērots laiks augļukoku vainagu veidošanai, lai piebremzētu to straujo augšanu. Turklāt tagad labi var redzēt, kurš zars nokaltis, noēno vainagu vai kā citādi ir nevietā. Turklāt šogad to nav žēl darīt, jo vairumā dārzu augļu ir maz,” iesaka augļkopis Jānis Dimza no Pūres.

Pārdomā rezultātu

Lieko zaru vainagā svarīgi nolauzt pēc iespējas jaunāku.
Foto: Inita Šteinberga


Augļukoku veidošanai ir divi ieteiktie laiki. Pirmais ir agri pavasarī – februāra beigās vai martā, bet otrais – jūlijā. Ja vēlas, lai koks strauji ataug, atjaunojas, tad vainagu veido pavasarī, tad var zāģēt resnākus zarus. Pavasarī koku zāģējuma brūces ieteicams apstrādāt ar līdzekli Lerāns. Vasarā apzāģētais koks ataugs lēnāk. Šajā periodā nevajag brūces īpaši apstrādāt.

Vasarā turpina vainaga veidošanu, izlaužot liekās aizvietotājvasas vai tā sauktos ūdenszarus. Ja dzinums neliels, tas labi lūst. Garāku un resnāku nogriež ar dārza šķērēm. Ir teorija, ka zarus labāk raut un lauzt, taču Jānis atzīstas, ka viņam šādi apkopta dārza skats nav pieņemams. Sevišķi netīkami tas izskatās, ja saplosa augļukoku, kas aug mazdārziņa pagalmā.

• Vasaras kopšana sevišķi piemērota bumbierēm, kuras pēc pavasara traumām aug kā trakas.

• Saldajiem ķiršiem vainagu veido (galvenokārt pazemina) reizē ar ražas novākšanu – galotni un garākos zarus nogriež.

• Skābajiem ķiršiem raža pavisam maza, taču pieaugums ir. Lai neveidotos garie, tukšie posmi, dzinumus izgriež no zara gala līdz spēcīgiem sānzariem. Izgriež arī tos zarus, kas pārāk sabiezina vainagu, aug uz iekšu, un izzāģē arī zarus, kas sveķojas.

• Hibrīdajām plūmēm (‘Skoroplodnaja’, ‘Komēta’) dzinumi veidojas sevišķi spēcīgi. Tos vajadzētu īsināt par trešdaļu, liekos un galotni izgriezt. Tādā veidā tiek pagarināts plūmes mūžs. Plūmēm var atstāt vairāk skeletzaru nekā ābelēm.

• Ja negaisā atlauzts resns zars un krītot ievainots stumbrs, atplēsta miza, lielo brūci pēc zara nozāģēšanas ieteicams apstrādāt ar Lerānu. Ja pamana kādu zaru, kas no vēja vai ražas smaguma iešķēlies, to labāk nozāģēt, jo pat sastiprināts tas nekad nebūs drošs un tik stiprs, kā bijis.

• Nedrīkst izzāģēt vairāk kā 25% no koka vainaga vienā reizē, gada laikā – ne vairāk kā 30% no koka vainaga.


Ābelei brūce paliek neliela.
Foto: Inita Šteinberga

Profilakse pret kaitēkļiem

Dārzā sagrābj nokritušos sīkos auglīšus, jo tajos ir kaitēkļi, kas drīz vien ielīdīs augsnē un iekūņosies pārziemot, lai nākamgad atkal līstu ārā bojāt augļus. Sevišķi aktuāli tas plūmēm, no kuru kritušajiem augļiem kaitēkļi jau pēc pāris dienām būs izsprukuši un devušies pazemes drošībā.

Lai mazinātu kaitēkļu bojājumus, ieteicams ap kokiem veidot rušināmas apdobes vai uzart rindstarpas, turēt papuvi. Glīti pļauts mauriņš līdz koka stumbram izskatās skaisti un ir ļoti izplatīts dārzos, taču tajā lieliski jūtas arī kaitēkļi.

Cik var aizsniegt, normē augļus. Līdz jūlijam tie, kam jānobirst, būs nobiruši. Var pagaidīt vēl kādu nedēļu un tad no sīko ābolīšu virtenes atstāt tikai daļu. Lielaugļu šķirnēm pa auglītim atstāj ik pēc kādiem 10 centimetriem. Mazākiem āboliem var būt lielāka biezība. Pirmos nolauž tos ābolēnus, kuros redzamas dūriena pēdas – tārps iekšā. Kauleņkokiem sala dēļ šogad ražas mazas. Taču, ja nu kāda plūme ir pārbagāta ar ražu, tās augļu daudzumu normē, zarus pakratot.

• Visus kritušos augļus aizvāc no dārza. Vēlams pat sadedzināt.

Jaunos laista

Augļukoki un ogulāji sevišķi cietuši pēdējo gadu sausumā, un neliels lietutiņš situāciju vēl nevar glābt. To, cik sausa zeme, var uzzināt, parušinoties apdobē. Ja mitrums ir tikai virskārtā, bet apakšā sausa smilts (kur ir saknes), augs jālaista. Ja lietus mitējas, jaunajiem kokiem vajadzīga papildlaistīšana. Lielie koki labāk tiek galā ar sausumu, taču arī tiem redzamas tā izraisītās sekas: atmiruši zari, sīkāks lapojums, augļi. Ir pat gadījumi, kad augi, kam ir seklāka sakņu sistēma, kā ogulājiem un pundurābelēm, ir gājuši bojā.

• Mazdārziņā sausuma periodā ieteicams palaistīt vecos un vērtīgos kokus. Var arī ierīkot dobes zem tiem un tad laistīt un barot gan augus dobēs, dodot labumu arī kokiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.