“Pamati dārzā stāv, siltumnīcas nav, 2335 eiro pazuduši!” Maijai un Kasparam gadu nevar palīdzēt ne policija, ne PTAC, bet viens LA.LV epasts visu maina
0
Maija un Kaspars ir vecāki diviem maziem dēliem. Viņiem ir sava privātmāja un izlolots dārziņš, kurā 2025. gada 5.maijā ieplānoja uzstādīt šobrīd tik ļoti modīgo un, ko tur liegties, arī salīdzinoši dārgo stikla siltumnīcu. Maija internetā atrada skaistu uzņēmuma “Biowood” reklāmu, par 2335 eiro iegādājās siltumnīcu un steidza vēl par gandrīz 1000 eiro ātri ielikt betona pamatus dārzā, jo pēc pāris nedēļām jaunā siltumnīca būs klāt un tad jau ātri vien jāstāda gurķi un tomāti.
Šī gada maijā betona pamati tā arī skumīgi stāv dārza vidū, bet no siltumnīcas ne miņas.
Naudas kontā arī nebija, “Biowood” turpina tirgoties un reklamēties internetā un tikai pēc tam, ka LA.LV sazinājās ar uzņēmumu, ģimene atguva naudu, kuru nebija cerējuši jebkad vēl redzēt bankas kontā.
Šīs ir stāsts ar laimīgām beigām, varbūt mediju spēks, varbūt sakritība un pareizs zvaigžņu stāvoklis, bet šīs stāsts noteikti daudziem var palīdzēt, nokļūstot līdzīgā situācijā.
Kas tad īsti notika? Kāpēc ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ne policija šādās situācijās ir bezspēcīga? Kādēļ pircējs Latvijā ir tik neaizsargāts? Likuma robs? Nezināšana, krāpniecības pieaugums uz katra stūra? Kuru vainot?
Sāksim no sākuma. Ir 2025. gads un pēc pirkuma veikšanas, naudas pārskaitīšanas, siltumnīcu solīts piegādāt pāris nedēļu laikā. Pirmais solītais datums ir pirms Jāņiem.
Tad sākās likstas ar it kā bojātiem stikliem, kas paildzināja piegādi vēl par pāris nedēļām. “Sākotnēji stikli tika piegādāti kā plānots, taču, veicot kvalitātes pārbaudi, diemžēl atklājām, ka vairāki no tiem bija bojāti. Mēs uzskatām, ka piegādāt klientam bojātu preci nav pieļaujami, tāpēc bojātos stiklus nepieņēmām un uzreiz pieprasījām atkārtotu piegādi.
Pašlaik gaidām jaunos stiklus no piegādātāja — tie pie mums nonāks tuvāko divu nedēļu laikā, iespējams, pat ātrāk. Tiklīdz tie būs mūsu noliktavā, mēs uzreiz sagatavosim un nosūtīsim Jūsu siltumnīcu pilnā komplektācijā,” uzņēmums raksta.
Pēc tam, kad siltumnīca netika piegādāta vairākus mēnešus, Kaspars prasīja atmaksu par preci – arī tā netika atgriezta. Pamati dārza vidū stāv, naudas nav, epastos tikai atrunas, pāris vērsās pie PTAC un policijai, lai lūgtu palīdzību, kā šādā situācijā rīkoties, jo viņiem sāka šķist, ka iekrituši krāpnieku nagos. Iesniegumi patiesībā tika rakstīti vairāki, jo situācija neatrisinājās līdz pat 2026. gada maija vidum.
Pirms pāris nedēļām es pati pamēģināju uzņēmuma uzrakstīt sociālajos tīklos, reklāmas ik pēc pāris dienām parādījās jaunas un arī uz ziņu man tika ātri atbildēts, liekot noprast, ka tirdzniecība turpinās, lai gan Maija ar Kasparu jau gadu savu iemaksāto summu par nepiegādāto siltumnīcu nav atguvuši.
Ģimenei PTAC atbildēja, ka būtībā kamēr uzņēmums komunicē un sola naudu atgriezt (lai gan fiziski to nedara), neko citu nevar darīt, kā gaidīt.
Arī LA.LV sazinājās ar PTAC un policiju, lūdza arī jurista komentāru, jo beigās visi Kasparam atbildēja, ka vienīgā izeja atgūt savu naudu ir, dodoties uz tiesu.
Policija atbildēja šādi: “2025.gada 16.decembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 320.panta sesto daļu un 377.panta 1.punktu, pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas veidā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta piekto daļu un 369.panta otrās daļas 1.punktu, lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušai personai, ir tiesības 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārsūdzēt Austrumzemgales prokuratūrā.”
Savukārt PTAC un jurists Klagišs jau izvērstāk komentēja šo gadījumu, atbildot uz manu galveno jautājumu, kas vainīgs, ka šādas situācijas vispār izveidojas, kādēļ Latvijā pircējs ir tik neaizsargāts.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs palīdz komunicēt, bet nav tiesīgs pieprasīt naudu
Ja cilvēkam ir aizdomas par krāpniecību, kā PTAC var palīdzēt. Šoreiz cilvēks vēlas atgūt naudu, jo preci nav saņēmis, vēršas PTAC, ko jūs tālāk varat darīt, kā palīdzēt pircējam?
Ja patērētājs ir veicis pirkumu internetā, samaksājis par preci, bet to nav saņēmis, viņš var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar iesniegumu. PTAC izvērtē konkrēto situāciju no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, tostarp pārbauda, vai komersants ir pildījis distances līguma nosacījumus un vai nav pārkāpts Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Lielākoties PTAC nosūta informācijas pieprasījuma vēstules un savstarpējas komunikācijas rezultātā situācija tiek risināta.
Ja strīdu neizdodas atrisināt, tad patērētājs vērsties Patērētāju strīdu risināšanas komisijā vai tiesā.
Ja PTAC saņem informāciju, ka komersants sistemātiski pieņem maksājumus, neplānojot piegādāt preces, t.i., tiek saņemti iesniegumi no vairākiem patērētājiem, izvērtējot situāciju, komersants var tikt, piemēram, ievietots PTAC Melnajā sarakstā. Kā galējais līdzeklis var tik izmantota tīmekļa vietnes bloķēšana, lai patērētāji vairs nevarētu veikt preču vai pakalpojumu iegādi konkrētajā tīmekļa vietnē. Šeit svarīgi uzsvērt, ka šādi mēri, kas rada būtiskus zaudējumus komersantiem, netiek pieņemti, pamatojoties uz vienu vai nedaudziem patērētāju iesniegumiem, šajos gadījumos ir jākonstatē komersanta sistemātiski veikta negodprātīga rīcība.
Vienlaikus PTAC vērš uzmanību, ka samaksātās naudas atgūšana ir civiltiesisks jautājums starp patērētāju un komersantu.
PTAC neatgūst naudu patērētāja vietā, tomēr PTAC pieņemtie lēmumi vai sniegtās atbildes var kalpot kā būtisks pamats patērētāja tiesību aizsardzībai turpmākajā procesā.
Ja pircējs ziņo par iespējamu krāpnieku, kurš turpina aktīvi darboties internetā, vai jums ir tiesības rosināt apturēt tirdzniecību vai to aizliegt, kamēr tiek noskaidroti visi apstākļi, lai vēl kāds pircējs netiek apkrāpts?
Krāpšana saskaņā ar Krimināllikumu ir Valsts policijas kompetencē. Patērētājam par krāpšanu jāvēršas Valsts policijā.
Vai šis gadījums pierāda, ka likumdošanā ir kāds robs, kas neļauj pienācīgi rīkoties attiecīgajām iestādēm, apkarojot krāpniekus? Sanāk, ka vienīgais ceļš ir tiesa?
Šādi gadījumi neliecina par likumdošanas robu. PTAC kompetence ir administratīvā uzraudzība un patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība. Savukārt individuālu mantisku prasījumu, piemēram, naudas atgūšana, līguma izpilde vai zaudējumu piedziņa ir civiltiesisks jautājums, kas risināms, vēršoties pie komersanta, izmantojot ārpustiesas strīdu risināšanu vai ceļot prasību tiesā.
Tiesa nav vienīgais instruments patērētāju aizsardzībai, jo PTAC rīcība var novērst turpmākus pārkāpumus un pasargāt citus patērētājus, gadījumos, kad ir konstatēti sistēmiski pārkāpumi (skar patērētāju kolektīvās intereses) no komersanta puses.
Zvērināts advokāts Juris Klagišs: no tiesas nevajag baidīties
Vai Latvijas likumdošanā ir kāds robs, kādēļ pircējs ir tik neaizsargāts?
Sabiedrībā bieži rodas iespaids par “likuma robu”, kad valsts iestāžu kompetences saskaras ar uzņēmēju negodprātīgu rīcību un patērētājam netiek nodrošināts tūlītējs rezultāts. Konkrētajā situācijā likumdošana paredz konkrētus mehānismus, taču to izpilde atduras pret atšķirīgu iestāžu pilnvaru robežām:
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ietekmes robežas: Viena no PTAC funkcijām ir palīdzības sniegšana patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem. Tomēr šī palīdzība galvenokārt izpaužas kā administratīva saziņa, pieprasot komersantam skaidrojumus un norādot uz pienākumu atgriezt naudu 14 dienu laikā pēc patērētāja atkāpšanās no līguma. Kad uzņēmums ignorē aicinājumus vai nepilda solījumu atgriezt naudu, PTAC izbeidz iesnieguma izskatīšanu. Iestāde norāda, ka palīdzība nenodrošināja rezultātu, jo starp pusēm pastāv neatrisināts civiltiesisks strīds par naudas atmaksu.
Valsts policijas kompetence un krāpšanas pierādīšana: Vēršoties policijā ar iesniegumu par krāpšanu, policija šādus gadījumus primāri traktē kā līgumsaistību neizpildi jeb civiltiesisku strīdu. Policija norāda, ka patērētāju tiesību un interešu aizsardzība neietilpst tās kompetencē, un tādēļ atsaka kriminālprocesa uzsākšanu.
Likuma robs slēpjas nevis pašos pantos, bet gan nozieguma sastāva pierādīšanas specifikā – lai to krimināltiesiski klasificētu kā krāpšanu, tiesībsargājošām iestādēm ir jāgūst pārliecība un pierādījumi, ka uzņēmumam jau sākotnēji bijis ļaunprātīgs nodoms preci nepiegādāt un piesavināties līdzekļus.
Kamēr uzņēmums uztur komunikāciju un pat atzīst savu kļūdu, solot naudu atgriezt līdz noteiktam termiņam (piemēram, 2025. gada 24. oktobrim), policija to bieži uztver kā komercdarbības neveiksmi vai iekšējas komunikācijas kļūdas, nevis noziedzīgu nodarījumu.
Kā cilvēkam juridiski šajā situācijā būtu jārīkojas, vai tiešām vienīgais veids ir sūdzēt uzņēmumu tiesā? Lai gan vēršanās tiesā izskatās biedējoši izmaksu un patērētā laika dēļ, patērētājam pirms tam un paralēli ir pieejami citi, efektīvi un lētāki juridiski instrumenti:
a) Vēršanās Patērētāju strīdu risināšanas komisijā Tā kā PTAC lēmums ir izbeigt iesnieguma izskatīšanu, nākamais oficiālais solis, uz kuru norāda pati iestāde, ir vēršanās Patērētāju strīdu risināšanas komisijā. Iesniegums jāadresē komisijai, bet jāiesniedz PTAC.
Priekšrocības: Komisija lietu izskata un lēmumu pieņem bez strīda pušu klātbūtnes, tikai pamatojoties uz jau iesniegtajiem pierādījumiem. Tas patērētājam ir bezmaksas un neprasa tērēt papildu laiku.
Sviras efekts: Lai gan komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs, tā nepildīšanas gadījumā uzņēmums tiek iekļauts publiskā “Melnajā sarakstā”. Tas ir būtisks reputācijas risks uzņēmumam, kurš, kā novērojams, aizvien aktīvi izvieto reklāmas sociālajos tīklos un turpina komercdarbību.
b) Policijas lēmuma pārsūdzēšana un kolektīvā rīcība Ja ir saņemts policijas paziņojums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, personai ir tiesības 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas iesniegt sūdzību prokuratūrā. Redzot, ka konkrētajā gadījumā policijas lēmums pieņemts 2025. gada 16. decembrī, termiņš jau ir beidzies. Tomēr ir cits risinājums – ja ir redzams, ka uzņēmums joprojām reklamē siltumnīcas un potenciāli ievilina jaunus klientus, vairākiem cietušajiem klientiem ir vērts apvienoties. Iesniedzot policijā kolektīvu iesniegumu, ir daudz lielāka iespēja izmeklētājiem pierādīt sistemātisku un apzinātu krāpniecību, kas liks policijai uzsākt kriminālprocesu.
c) Vienkāršotā tiesvedība maza apmēra prasībām: Ja ārpustiesas mehānismi nedod rezultātu, atliek tiesa.
Bažām par milzīgiem izdevumiem nav absolūta pamata, jo konkrētā parāda summa ir 2335,07 EUR. Tā klasificējama kā maza apmēra prasība. Šādām lietām Civilprocesa likums paredz vienkāršotu procedūru: Process pārsvarā notiek rakstveidā.
Prasības apmierināšanas gadījumā pilnīgi visi tiesāšanās izdevumi tiek piedzīti no atbildētāja (SIA “Biowood”).
Mēs, protams, sazinājāmies arī ar pašu uzņēmumu, lai lūgtu viņu komentāru. Saņēmām šādu atbildi: “Mēs esam iepazinušies ar Jūsu minēto situāciju, tomēr pēc norādītās informācijas šobrīd nevaram viennozīmīgi identificēt konkrēto gadījumu, jo pasūtījumu apraksts (bez pasūtījuma numura vai klienta datiem) nav pietiekams, lai to korekti pārbaudītu mūsu sistēmā.
Tomēr varam vispārīgi paskaidrot, ka mūsu uzņēmumā katrs pasūtījums tiek apstrādāts individuāli, un jebkuri kavējumi vai neskaidrības parasti tiek risināti tiešā saziņā ar klientu, piedāvājot risinājumu – piegādi, ražošanas pārcelšanu vai naudas atmaksu, atkarībā no konkrētās situācijas un klienta izvēles.
Ja konkrētais gadījums tiks precizēts (piemēram, ar pasūtījuma numuru vai klienta vārdu), mēs ar prieku veiksim pilnu situācijas pārbaudi un sniegsim detalizētu skaidrojumu.
Attiecībā uz Jūsu jautājumiem par saziņu ar iestādēm – mēs nekomentējam individuālas klientu lietas vai iespējamu trešo pušu iesaisti, taču varam apliecināt, ka uzņēmums vienmēr sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, ja tas ir nepieciešams, un ievēro visas piemērojamās tiesiskās prasības.
Mēs augstu vērtējam caurspīdīgu komunikāciju un esam gatavi sadarboties, lai jebkura neskaidrība tiktu korekti un godprātīgi noskaidrota.”
Kad LA.LV nosūtīja uzņēmumam konkrētā klienta datus, pāris dienu liekā ģimene saņēma pirms burtiski gada samaksāto naudu atpakaļ savā kontā.
No uzņēmuma LA.LV gan vairs nekādu atbildi nesaņēma, bet šis noteikti ir, kā rakstīju jau sākumā, stāsts ar laimīgām beigām, tāpēc, ja arī tu esi nonācis līdzīgā situācijā, izstāsti savu stāstu, rakstot man uz [email protected] un es centīšos tev palīdzēt!
