“Pretīgi. Tā nav vairs mana Rīga!” Cilvēki sašutuši par milzīgu plakātu uz Nacionālā teātra sienas 0
Plašas diskusijas sociālajos tīklos izraisījis pie Latvijas Nacionālā teātra izvietotais viesizrādes plakāts, kurā redzami divi apskāvušies vīrieši. Daļa cilvēku šausminās, citi uzskata, ka plakātā nekā traka nav.
Plakāts reklamē Berlīnes teātra “Schaubühne” viesizrādi “Vardarbības vēsture”, kas jūnijā būs skatāma Nacionālajā teātrī.
Komentāru sadaļā ātri sākās asa viedokļu sadursme. Daļa lietotāju plakātu nodēvēja par “pretīgu”, “kaunu” un “LGBT propagandu”, pārmetot teātrim, ka šāds vizuālais materiāls izvietots uz nacionālas kultūras iestādes fasādes.
“Latvijas Nacionālais teātris, fui. Ne ar kāju vairs pie jums. Jau tā līdz brošai latviešu lēti provokatīvais teātru stils, taču šis plakāts atgrūž jau pa visam. Mērķis pilnībā atbrīvoties no domājošās auditorijas ir sasniegts,” raksta kāda komentētāja.
Cits komentētājs pauda līdzīgu sašutumu: “Vienreiz līdz kaklam tās eiropejiskās vērtības.” Vēl kāds piebilda: “Nacionālais kauns, nevis teātris. Ilgi viņu cīnījās.”
Īpaši asi komentāri bija par to, ka plakāts atrodas publiskā vietā. “Kāda velna pēc bērniem jāskatās uz šitādiem mēsliem,” raksta kāds lietotājs. Cita komentētāja norādīja, ka plakāts atrodas netālu no izglītības iestādēm: “Pusstundu atpakaļ biju tur — paskatījos, fui. Padomāju, vai vispār atļauts tādas bildes likt pretī Rīgas Valsts tehnikumam, kur vairumā nepilngadīgie mācās.”
Daži komentētāji pat aicināja vērsties pret teātri finansiāli. “Anulēt valsts subsīdijas un finansiālo atbalstu šai iestādei! Kā arī nekavējoties noņemt šo murgu no teātra,” raksta kāda komentētāja.
Tomēr netrūka arī pretēju viedokļu. Daļa cilvēku norādīja, ka izrādi vēl neviens nav redzējis, bet sašutums jau sacelts tikai plakāta dēļ.
“Paga, izrādi neviens vēl nav redzējis, tad ko mēs apspriežam? Plakātu?” jautā kāds komentētājs. Viņam pievienojās arī citi, norādot, ka mākslas darbs būtu jāvērtē pēc satura, nevis tikai reklāmas attēla.
“Interesanti, cik no šiem ārkārtīgi kategoriskajiem viedokļu īpašniekiem ir reāli painteresējušies, par ko ir izrāde,” raksta kāda komentētāja.
Vēl kāds komentētājs ironizēja, ka skaļā reakcija tikai palīdz izrādei kļūt redzamākai: “Tā taču viesizrāde, un ne jau Nacionālais teātris viņus aicināja, vienkārši izīrē telpas. Plakāts — cik tādi nav redzēti un vēl tiks redzēti, nevajag tā iespringt.”
Diskusijā parādījās arī pārmetumi politiķiem par tēmas izmantošanu savās interesēs. “Kāpēc tev vajag šādus komentārus un šo ierakstu? Vai pasaulē ir par maz naida?” jautāja viens no komentētājiem.
Savukārt citi plakātu aizstāvēja kā māksliniecisku un sabiedrībai vajadzīgu provokāciju. “Malači — tagad var ar paceltu galvu skatīties spogulī. Nodeva Eiropas popkultūrai ir sniegta,” ironiski rakstīja kāds lietotājs.
Skaidrs ir viens — vēl pirms viesizrādes sākuma plakāts jau ir izdarījis to, ko provokatīva teātra reklāma nereti cenšas panākt: licis sabiedrībai strīdēties, dusmoties, aizstāvēt savas vērtības un uzdot jautājumu, kur beidzas māksla un sākas politiska kauja.
