Gata Šļūkas zīmējums

Vai tu vienreiz aizvērsi to mūļbībeli! Kā apsaukājam “Facebook”? 12

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Facebook, FB, feisbuks, feisītis – kā jūs dēvējat šo vietni, kurā ņudz meksikāņu seriālu cienīgas kaislības, notiek auglīga un arī neauglīga viedokļu apmaiņa, šķiļas asprātības un dzimst sazvērestības teorijas?

Bijām pieraduši ar vienu un to pašu vārdu apzīmēt gan sociālo tīklu platformu “Facebook”, gan arī uzņēmumu, kas to izveidojis. Kopš pagājušās nedēļas “Facebook, Inc.” mainījis nosaukumu, un tas ir gluži labs iegansts, lai palūkotos, kas tad feisbuks tāds īsti ir, un kā mēs to dēvējam.

Kas īsti ir feisbuks?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ironizējot gribētos teikt – nu gluži kā Londonas Haidparka Oratoru stūrītis, kur ikviens ar savu krēslu (feisbuka gadījumā – gluži burtiskā nozīmē!) var nākt un nesodīti vēstīt visu, ko vēlas.

Esam pieraduši dēvēt feisbuku par sociālo tīklu, taču valodniece Dace Strelēvica-Ošiņa (viņas raksts “Daudzās sejas, daudzie vārdi: “Facebook” nosaukumi latviešu valodā” lasāms krājuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 16. laidienā) labo: pareizi būtu to saukt par sociālo tīklu platformu. Jo patiesi, paši sociālie tīkli ir tikpat seni kā cilvēce, pat ja apzīmējums gana moderns.

Feisbuks ir tikai viena no platformām, kur savas sociālās attiecības varam īstenot un izspēlēt, un pat virtuālajā vidē ne tuvu ne vienīgā.

Nemaz nerunājot par pašu latviešu nu jau reti izmantoto platformu “Draugiem.lv”, arī “Telegram”, “Odnoklassniki”, “Instagram”. Patiesībā pat “Twitter”, ko parasti dēvējam par mikro­blogošanas vietni, ir tāda pati virtuālā viesistaba vai kabinets, vai reizēm brīvās cīņas arēna. Tāpat pie sociālo tīklu platformām pieskaitāmi arī blogi jeb interneta dienasgrāmatas, forumi jeb diskusiju vietnes un citas, atgādina D. Strelēvica-Ošiņa.

Savukārt, raugoties no “Facebook” kā nosaukuma viedokļa, pētniece to iedala reti izmantotā onīmu kategorijā, ko dēvē par ergonīmiem, proti, tādiem īpašvārdiem, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.), arī, piemēram, mākslas darbus, produktus un pakalpojumus.

Turklāt interneta vietņu nosaukumi sevī ietver vēl arī toponīma jeb vietvārda iezīmes, proti, mēs vairāk vai mazāk apzināti uztveram feisbuku kā konkrētu (kaut arī nevienai ģeogrāfiskai lokācijai tieši nepiestiprinātu) punktu, līdzīgi kā, piemēram, “Circle K”, “Hesburger” vai “McDonald’s”, kas katrā pilsētā būs citā vietā, bet katrā šajā pilsētā būs tikpat dabiski norunāt sastapties pie hesīša, maķīša vai cirkuļa kā sazināties feisītī.

Reklāma
Reklāma

Feisbukam gan ir viena būtiska atšķirība no līdzīgām globālām parādībām: atšķirībā no iepriekš minētajiem sociālajiem tīkliem, tas ir viens un vienīgais visā pasaule, tādēļ būtu pelnījis vienmēr tikt uztverts kā īpašvārds, taču ļoti bieži tiek lietots kā sugasvārds, proti, ar mazo burtu.

“Vai unikālo vārdu par sugasvārdu padarījis tikai ieradums? Un vai tas ir pietiekams iemesls, lai degradētu nosaukumu jeb onīmu, jeb īpašvārdu, līdz vienkāršam lietvārdam?…” jautā pētniece.

Līdz šim vēl turklāt galvu jauca tas, ka gan sociālo tīklu platformai, gan arī to radījušajam uzņēmumam bija vienāds nosaukums. Nu uzņēmuma īpašnieki šo jautājumu atrisinājuši, pārdēvējot “Facebook, Inc.” par “Meta Platforms, Inc.”. Atliek tikai to atcerēties.

Mīļam bērnam daudz vārdu

Bet kā tad ar pašu sociālo tīklu platformu “Facebook”? Kā citētajā latviešu sakāmvārdā, tam ir milzīgs paralēlo nosaukumu daudzums, turklāt tie tiek brīvi lietoti paralēli pat viena teksta ietvaros.

No valodnieciskā viedokļa pareizi būtu “Facebook” atstāt oriģinālajā rakstībā un pēdiņās vai kursīvā, jo tā darām, piemēram, ar sporta klubu nosaukumiem (pilsēta Mančestra vs. futbola klubs “Manchester United”), mediju aģentūru un izdevumu nosaukumiem (“Reuters”), starptautisku organizāciju nosaukumiem un to saīsinājumiem (EDSO), zīmolu nosaukumiem, politisko un sabiedrisko organizāciju nosaukumiem (“Greenpeace”), augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumiem (“Pulsatilla patens” jeb silpurene), kā arī daļēji – ar skaņdarbu nosaukumiem (jo, piemēram, “Ungāru rapsodiju” vai “Melanholisko valsi” mēs tulkojam, bet “Bohemian Rhapsody” parasti atstājam netulkotu).

Tātad būtu Feisbuks vai feisbuks, gluži tāpat arī “Twitter” vai tviteris, viss skaidrs!

Vai arī, tā kā “Facebook” ir saliktenis, to var un arī mēdz atveidot kā FB – pētniece norāda, ka tas faktiski ir visdrošākais un korektākais veids, ja nu pēkšņi aizmirstas kādas daļas pareiz­rakstība vai rodas šaubas par nepieciešamību vārdu kursivēt vai likt pēdiņās.

Taču, kā atgādina D. Strelēvica-Ošiņa, arī daudziem citiem īpašvārdiem mēdz būt paralēlās, piemēram, pamazināmās formas. Tā Andrejs vai Andris var pārtapt par Andžu, Jānis – par Janku, Ilze – par Ilžuku, bet Feisbuks – par feisi un feisīti.

Nav turklāt pamanīts, ka juktu ar diviem citiem līdzīgiem žargonvārdiem feiss un feisiņš, ko lieto sejas apzīmēšanai – kas zin, varbūt tādēļ, ka abus vienas saknes vārdus šķir galotnes: cik novērots, sejas anglisko versiju lietotāji instinktīvi loka kā 1. vai 2., bet feisbuka pamazinājumus – kā 3. deklinācijas vārdus.

Mīļvārdiņš feisītis – feisbuks neļaus man samelot! – tiek lietots patiešām bieži. Laiku pa laikam manīti arī citi no oriģinālā nosaukuma atvasināti apzīmējumi, piemēram, feisbūks vai – retāk un, ticams, ar humoristisku ievirzi, – feisbūķis.

D. Strelēvica-Ošiņa pamanījusi arī savdabīgu ergonīma sadalījumu divos darbības vārdos: “Nenobriedušiem prātiem ir jāaizliedz iespēja feisoties un bukoties.”

Interesanta un diezgan plaša latviskojumu daļa ir feisbuka tulkojumu versijas. Lielākā daļa ir kalki – precīzi iztulkotas abas daļas, proti, sejas grāmata / seju grāmata / sejgrāmata, arī emocionāli ietonēti kā ģīmju grāmata / ģīmjgrāmata (šo mēdzu lietot arī pati), mūļu grāmata / mūļugrāmata, purnu grāmata / purniņgrāmata, savukārt latgaliski feisbuka kalks izskatās pavisam eksotiski: mutisguomota.

Šāda versija atrodama, piemēram, valodnieces Lidijas Leikumas ierakstos. Turpretī D. Strelēvicas-Ošiņas minētos atvasinājumus mūlene, purnene (kas man atgādina tikai iejūga sastāvdaļu) un mūļbībele, ko nu gan neesmu pamanījusi, gluži tāpat kā purnu kasti un ģīmju lapu.

Kāds ir secinājums? Lai kā mēs reizēm lamātu feisbuku, tā lietošana saaudusies ar mūsu dzīvi, un daudzās vārdu formas, kuras lietojam tā apzīmēšanai, šo faktu tikai apstiprina, pat ja iecerētas nievājoši.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.