NASA pirmais plāns: kodolraķetes (1959-1961) 1

Jau drīz vien pēc atklāšanas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) sāka prātot par misiju uz Marsu. Pirmais pētījums iezīmēja vien nākotnes plānus un lielā mērā bija “norakstīts” no fon Brauna paradigmas. Tiesa, NASA plānoja daudz mazāku raķeti, kuru darbinātu augsti efektīvs kodoltermisks dzinējs – kodolreaktors, kas sakarsētu ūdeņradi un pārvērstu to plazmā. Pēc izmēģinājumiem 60.gados šī tehnoloģija kļuva populāra NASA misijas veidotāju vidū. Taču iespējamajai kodoldegvielas nosūtīšanai kosmosā bija politiskas sekas, proti, nosūtot šādu raķeti, kosmosā nokļūtu milzīgs urāna daudzums. Tādēļ raķete nekad nav atstājusi Zemes virsmu.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Astronauta Baza Oldrina lielais plāns (1985- šodien)
1985.gadā sāktā “Apollo 11” astronauta Baza Oldrina versija par Marsa iekarošanu paredzēja, ka ap Sauli riņķo divi “mātes kuģi”, kas regulāri šķērso Zemes un Marsa orbītas. Misijai sasniedzot maksimumu, starpplanētu autobuss regulāri nogādātu astronautus uz kolonijām uz Marsa un Fobosa. Oldrins ir publicējis vairākas grāmatas un atvēris pētniecības laboratoriju Floridas tehnoloģiju institūtā.

ASV prezidentu plāni (1989-1991; 2011 – šodien)
Vēsturiskās “Apollo 11” misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa. Savukārt 2011.gadā Baraks Obama paziņoja par jaunu “drošu un bezbailīgu” kosmosa programmu, ar ko aizvietot NASA sapņus par vēl vienu misiju uz Mēnesi. ASV būtu jāattīstās tālāk par kosmisko lidojumu šabloniem, kas izmantoti vēl “Apollo” programmas laikos pagājušajā gadsimtā. Jaunākie NASA plāni paredz, ka līdz 2030.gadam uz Marsu tiks nogādāti cilvēki, bet 2018.gadā varētu startēt bezpilota misija planētas ģeoloģiskās attīstības izpētei.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.