
Kā izaudzēt zemenes bez ķīmijas 0
Bioloģiska zemeņu audzēšana – tā nav tikai ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu nelietošana. Tas ir pasākumu komplekss – sākot ar audzēšanas vietas un šķirnes izvēli, beidzot ar bioloģiskajiem preparātiem un pareizu ogu uzglabāšanu pēc novākšanas.
Latvijā visbiežāk zemeņu audzētājiem nākas cīnīties ar pelēko puvi un bioloģiskajā saimniekošanā par augu aizsardzību un slimību ierobežošanu jāsāk domāt, jau ierīkojot stādījumu.
Vietas un augsnes izvēle un ielabošana
Vietas un augsnes izvēlē jāvadās pēc principa – pēc iespējas mazāk pelēkās puves priekšaugu. Tā kā pelēkās puves ierosinošā sēne saglabājas gan augsnē, gan uz augu atliekām, tad inficēšanās risks pieaug, ja priekšaugs bijis inficēts ar pelēko puvi. Pelēkās puves attīstībai nepieciešams mitrums. Sēnes sporas dīgst aptuveni 12 – 18 stundas, mitrumā. Tāpēc vieta zemeņu stādījumiem jāizvēlas tāda, lai vējš spēj brīvi piekļūt augiem, nožāvējot lieko mitrumu no rīta, vai pēc lietus iespējami ātrāk. Ja tomēr vieta noskatīta aizvējā, jāpalielina attālums starp augiem – lai stādījums veidotos nesabiezināts.
Ideāls priekšaugs zemenēm ir kāda no zaļmēslojuma kultūrām ar lielu ēterisko eļļu daudzumu – eļļas rutki, kliņģerītes, samtenes. Piemēroti priekšaugi ir arī sējas lucerna, griķi, rapši, rudzi, auzas.
Jāizvairās stādīt zemenes pēc kartupeļiem, avenēm, gurķiem, kabačiem u.c. ķirbjaugiem. Atkārtoti vienā vietā zemenes vēlams stādīt ne agrāk kā pēc trim līdz pieciem gadiem.
Organiskais mēslojums ne tikai uzlabo augsnes saistītspēju, bet arī palielina augsnes bioloģisko daudzveidību un mikrobioloģisko aktivitāti. Novērots, ka ogu kvalitāte un uzglabāšanās kvalitāte ievērojami uzlabojas, ja zemeņu stādījumā lietots kvalitatīvs organiskais mēslojums. Palielinātas slāpekļa devas negatīvi ietekmē zemenes, pirmkārt, veidojas liela veģetatīvā masa, kur uzkrājās mitrums un labvēlīgs mikroklimats puves attīstībai, otrkārt, ogas ir ūdeņainas un mazāk spēj pretoties infekcijām.
Infekcijas avotu ierobežošana
Lai veiksmīgi ierobežotu pelēko puvi, pēc iespējas jāsamazina tās infekcijas avotu daudzums. Infekcijas avoti ir atmirušais zemeņu lapojums, puvušas ogas, nezāles, arī salmi, ko izmanto rindstarpu mulčēšanai.
Zemeņu lapu nogriešana un aizvākšana samazina ne tikai pelēkās puves izplatību, bet arī lapu plankumainības. Katra puvusī oga stādījumā potenciāli spēj inficēt 5 – 12 vai vairāk veselās ogas. Tāpēc bojātās ogas ne tikai jāizvāc no stādījuma, bet arī jāiznīcina – visbiežāk audzētāji izvēlas ierīkot bedres, kur met puvušās ogas, un dienas beigās pārklāj ar augsnes kārtu.
Nezāles samazina gaisa plūsmu stādījumā un kalpo par mājām ne tikai pelēkās puves ierosinātājai sēnei, bet arī kaitēkļiem un citiem slimību ierosinātājiem.
Vairāk lasiet žurnāla “Agro Tops” jūnija numurā!