“Es nesolīšu debesmannā, jo esmu reālists!” Andris Kulbergs kļuvis par jauno Ministru prezidentu 22
Saeima ceturtdien apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Par Kulberga valdību nobalsoja 66 deputāti, pret balsoja 25 deputāti. Pret Kulberga valdību balsoja deputāti no “Progresīvajiem”, “Stabilitātes”, un partijas “Latvija pirmajā vietā”. Tāpat pret Kulberga valdību nobalsoja “Jaunās vienotības” deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
Par Kulberga valdību nebalsoja Jānis Patmalnieks (JV), kā arī izjukušās “Stabilitātei” Saeimas frakcijas deputāti Igors Judins un Amils Saļimovs.
Attiecīgi ir beigušās demisionējušās premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības pilnvaras. Valsts kancelejā aģentūrai LETA skaidroja, ka tās beidzās brīdī, kad Saeima apstiprina jauno Ministru kabinetu.
Jauno valdību veido “Apvienotais saraksts” (AS), Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
AS pārziņā valdībā ir Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Finanšu ministra amatā apstiprināts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatā – Edvards Smiltēns, bet viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā – Edgars Tavars.
No JV valdībā amatus saglabājuši ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Par aizsardzības ministru apstiprināts Raivis Melnis, savukārt satiksmes ministra amatā iecelts līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
NA vada Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas. Par izglītības un zinātnes ministri kļuvusi Ilze Indriksone, iekšlietu ministrs būs Jānis Dombrava, kultūras ministrs – Nauris Puntulis, bet klimata un enerģētikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs.
Savukārt no ZZS valdībā amatus saglabājuši ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatā apstiprināts Uldis Augulis.
Amatu saglabājusi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Kulbergam uzticēja veidot jaunu valdību pēc tam, kad demisionēja līdzšinējā premjere Siliņa.
“Neko nedarīt nav izeja”
“Apvienotā saraksta” (AS) politiķa Andra Kulberga durvis labām idejām vienmēr būšot atvērtas ikvienam Saeimas deputātam, viņš uzsvēra šodienas Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika lemts par viņa apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā.
Viņš atzina, ka pirms četriem gadiem viņam nav bijis nojausmas, ka varētu kļūt par Saeimas deputātu, bet pirms divām nedēļām – ka varētu kļūt par premjeru. Kulbergs pateicās Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam par izvirzīšanu premjera amatam un kolēģiem par uzticību.
Kulbergs izcēla, ka divu nedēļu laikā valstī ir atrisināta politiskā krīze. Viņš esot lepns, ka politiķi spējuši vienoties un rast kopīgo arī jūtīgos jautājumos. Viņš arī piebilda, ka šīs valdības veidošanas process Latvijas apstākļiem ir bijis neraksturīgi ātrs – 10 dienu laikā izveidota strādātspējīga valdība.
Ātrumu prasot arī sabiedrība. “Gumijas vilkšana tagad neder,” teica Kulbergs, uzsverot, ka Latvijai vajadzīga efektīva un profesionāla valdība, kas ir reāli darīt griboša un spējīga.
Kulbergs uzsvēra, ka valdības pienākums ir rūpēties par Latvijas drošību – ārējo, ekonomisko, enerģētisko – un arī par cilvēku drošību savā valstī. Premjera amata kandidāts gribot, lai viņa vadīto valdību atceras ar vārdiem “ātrums un atbildība”.
Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka valsts ekonomika iet roku rokā ar drošību. “Bez drošības nebūs ekonomikas, un bez ekonomikas nebūs drošības,” teica viņš. Ukraina tam esot labs piemērs – valsts kara apstākļos ir spējīga ražot, inovēt un eksportēt. “Vērts pamācīties,” teica Kulbergs.
Politiķis arī uzsvēra, ka valsts vairs nevar dzīvot uz parāda. Tā neesot laba finanšu pārvaldība. Šādi turpinot, pēc Kulberga teiktā, ir divi varianti – vai nu celt nodokļus, vai pelnīt vairāk. “Neko nedarīt nav izeja no situācijas,” atzina Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka “sūri nopelnītā nauda” ir jāizmanto gudri un izšķērdībai jāpieliek punkts. Kā piemērus izšķērdībai viņš minēja nepamatotas naudas balvas, liekus komandējumus un iepirkumus.
Kulbergs apgalvoja, ka nebaidās uzņemties atbildību. Viņš esot gatavs pievērst lielu uzmanību no savas puses jautājumiem, kas saistīti ar “airBaltic”, “Rail Baltica” un vēlēšanu norisi. Tāpat viņš izcēla, ka jāizbeidz lēmumu nepieņemšanas mode. Būšot jāpieņem smagi lēmumi, kas godīgi jāskaidro arī sabiedrībai.
Kulbergs solīja, ka no viņa varēs dzirdēt atvērtu valodu un netiks doti dekoratīvi solījumi. Viņš atzina, ka viņam nebūs risinājumu visām esošajām un nākotnes problēmām, nebūs atbilžu uz visiem jautājumiem, valdība nevarēs izvērtēt pilnīgi visas prioritātes. Tāpat būšot arī kļūdas, ko pieļaus arī Kulbergs. “Bet tās ir jāatzīst, jālabo un jāmācās no tām,” uzsvēra politiķis.
Tas, ka šī valdība strādās priekšvēlēšanu laikā, nebūs viegli, atzina Kulbergs, tomēr tā būšot laba mēraukla, ar kuru tauta ļoti labi pateiks, vai valdība dara labu vai sliktu darbu. Kubergs politiķu kašķus aicināja atstāt priekšvēlēšanu debatēm, jo tie nepalīdzēs sasniegt galveno.
Viņš atzina, ka, ienākot politikā, viņam bijis grūti sadzīvot ar dalījumu pozīcija un opozīcija. “Apsolu, ka labām idejām un risinājumiem manas durvis vienmēr būs atvērtas visiem Saeimas deputātiem,” teica Kulbergs.
Politiķis neaicināšot citus būt iecietīgiem pret viņu vai kādu īpašu saudzības režīmu, jo asa kritika valdību turot modru.
Kulbergs pauda, ka Latvijas tauta ir pierādījusi, ka ar smagu darbu var panākt galvu reibinošus panākumus dažādās nozarēs. Viņš jautāja, kādēļ Latvija nevarētu būt pirmajā vietā arī politikā. “Domāju, ka mēs varam,” uzsvēra premjera amata kandidāts.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvija var kļūt par labāko vietu pasaulē bērniem, un, ja tā notiktu, tā kļūtu par labāko vietu pasaulē arī citiem iedzīvotājiem. Pēc Kulberga domām, Latvijā varētu būt arī ātrākā valsts pārvalde Eiropā. “Mēs to varam, ja gribam,” sacīja Kulbergs.
