Izlaidīgie latvieši un igauņi? 3
Latvijā bija vislielākais sieviešu īpatsvars iedzīvotāju vidū – uz diviem vīriešiem trīs daiļā dzimuma pārstāves. Igaunijā tas bija uz pusi mazāks, bet Lietuvā abu dzimumu proporcijas bija līdzsvarotas, turklāt tur iedzīvotāju vecuma struktūrā bija ievērojami vairāk bērnu nekā vecu cilvēku. Kara atnestās pārmaiņas sabiedrības morālē un attiecībās izpaudās arī šķirto laulību skaita pieaugumā, kas bija jūtams Igaunijā un it īpaši Latvijā, kur 1936. gadā vidēji šķīrās viens no katriem 12 pāriem. Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju bija vērojams lielāks agro laulību skaits. 1933. gadā Latvija un Igaunija atradās arī pirmajās rindās Eiropā ārlaulībā dzimušo bērnu ziņā. Tas dažus pamudināja izsaukties, ka latvieši un igauņi esot vienas no izlaidīgākajām tautām Eiropā un ka marksistu sludinātā brīvās mīlas mācība viņos laidusi dziļas saknes. Dažos Latvijas apriņķos ārlaulībā dzimis pat katrs septītais bērns. Šī “jauno laiku” parādība gandrīz nemaz nebija izplatīta katoliskajā Lietuvā, kur toties daudz biežāk bija sastopamas daudzbērnu ģimenes, arī daudz mazāk bezbērnu pāru.
Rūgtā patiesība bija tāda, ka Igaunijā un Latvijā dzimstība bija pārāk maza, lai paaudzes varētu dabiski atjaunoties. Pēc VSP aprēķiniem, lai tas notiktu pilnā apmērā, bija nepieciešams, lai Igaunijā ik gadu papildus piedzimtu 6000, bet Latvijā – 6300 bērnu.
20. gs. 30. gadu sākumā daļā sabiedrības iezīmējās arī uztraukums par to, ka jaundzimušo skaitā lielāku ieguldījumu sāk sniegt nevis latvieši, bet cittautieši. 1932. gadā latvieši savā valstī bija 73% iedzīvotāju. Turpretī no visiem šajā gadā dzimušajiem – tikai 62%. Kādā tā laika publikācijā var lasīt prognozi: “Ja tā turpināsies, tad latvieši Latvijā ar laiku nokļūs minoritātes statusā. Latvju dēli izcīnīja Latviju latvietim, bet latvju sievas straujā gaitā sāk Latviju nodot cittautiešiem.”
