Daži atgādinājumi 0
Telpaugiem izmanto mēslojumus, kuros galvenie elementi ir:
• slāpeklis, kas audzē lapas;
• fosfāti, kas attīsta saknes;
• kālijs, kas atbild par ziedu veidošanos.
Protams, sastāvā ir arī mangāns, magnijs, dzelzs, sērs, bors, cinks, varš un citi mikroelementi, kas augiem vajadzīgi mazos daudzumos.
Jāatceras, ka podaugu mēslošana atšķiras no tā, kā mēslo dobē augošos. Podā augsne satur noteiktu barības vielu daudzumu, kas nemitīgi samazinās: to patērē augu saknes, tas izskalojas un iztek caur noteces caurumiem. Lai nepieļautu, ka augsnē izsīkst barības vielu krājumi, augus sāk piebarot savlaicīgi, sākumā izmantojot vājas koncentrācijas barības šķīdumus un pakāpeniski pārejot uz stiprākiem. Ja augs kādu laiku bijis badā, nav pareizi censties vainu uzreiz labot ar mēslojumu maksimāli pieļaujamā koncentrācijā. Tā var panākt nevēlamas izmaiņas auga izskatā: piemēram, augam veidojas nesamērīgi lielas jaunās lapas (salīdzinājumā ar vecākajām, kas izaugušas laikā, kad trūcis barības vielu).
Telpaugiem podos visefektīvākais ir šķidrais mēslojums. To lietojot, nav grūti pārtraukt mēslošanu, kad augiem pienācis obligātais miera periods un papildu barības vielas nav vajadzīgas. Ja izmanto mēslošanas līdzekļus cietā veidā (nūjiņas, granulas, pulverus), to uzņemšanu nekādi nevar pārtraukt arī miera periodā.
Ja telpaugs iestādīts jaunā trūdvielām bagātā substrātā, to var sākt piebarot aptuveni pēc 1,5 – 2 mēnešiem, kad esošās barības vielas jau ir palietojušās, bet vēl nav izsīkušas.
