Jānis Mierkalns
Jānis Mierkalns
Foto: PATA

“PATA” un “BERIVS” pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā. Uzņēmumu ieskatā lēmums ir prettiesisks 0

Pievieno LA.LV

Jānis Mierkalns, SIA PATA Saldus un PATA Jēkabpils valdes loceklis

Kokteilis
Tas padarīs viņu traku vienā acumirklī! Mazi knifi, kā savam vīrietim seksu padarīt neaizmirstamu
No 12. līdz 28. augustam labāk uzmanīties… 3 zodiaka zīmēm dzīve var negaidīti apgriezties kājām gaisā
RAKSTA REDAKTORS
Bijušais aizsardzības iepirkumu centra vadītājs ceļ gaismā dronu iepirkumu aizkulises – viņš jau iepriekš fiksējis iespējamas nelikumības 6
Lasīt citas ziņas

SIA “PATA Saldus”, SIA “PATA Jēkabpils”, AS “PATA Strenči” un SIA “BERIVS” pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā. Uzņēmumu ieskatā lēmums ir prettiesisks.

Konkurences padome kārtējo reizi parāda, ka ignorē likumus un tiesas nolēmumus. Kā mēs to redzam KP lēmumā 258. punktā, kur apgalvo (..)ja tiesu nolēmumi, ar kuriem IML izpilde ir apturēta, tiek atcelti, LVM ir pienākums turpināt pildīt šajā lēmumā noteikto (..)”

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmumu ieskatā Konkurences padome ar savu lēmumu faktiski iejaucas tirgus pārdalē, ignorējot vēsturisko mežrūpniecības saimniecību (MRS) nozīmi meža nozares attīstībā un reģionu nodarbinātības saglabāšanā. Vēsturiskie MRS ilgtermiņa mežizstrādes līgumus ieguva konkursa kārtībā valstī noteiktajā kārtībā, pretī uzņemoties būtiskas investīciju un darbavietu saglabāšanas saistības. Gadu gaitā šo uzņēmumu ieguldījumi nozarē mērāmi simtos miljonu latu un eiro.

Valstij Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) ir ekonomiski izdevīgi, jo ilgtermiņa sadarbības partneri par koksni maksā vairāk nekā pārējie LVM sadarbības partneri. Turklāt par tiesībām uz ilgtermiņa mežizstrādi vēsturiski jau ir samaksāts, bet koksnes cena, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem, tiek noteikta atklātās izsolēs. Vienlaikus būtiskākos saimnieciskos riskus uzņemas IML turētāji. IML nodrošina, ka LVM par vienu kubikmetru koksnes valsts budžetā var ieskaitīt aptuveni 50–65 eiro un vairāk.

Visu IML līgumu kopējā ietekme uz konkurenci ir niecīga – pēc mūsu aprēķiniem tie aptver tikai ap 1,7% no kopējā Latvijā iegūtās koksnes apjoma.

Jāatgādina, ka SIA “PATA AB” 2003. gadā iegādājās daļu AS “Strenču MRS” (tagad – AS “PATA Strenči”) akciju, bet 2008. gadā – AS “Saldus MRS” (tagad – SIA “PATA Saldus”) akcijas. Abi uzņēmumi tiesības slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus kā valsts uzņēmumi ieguva atklātā konkursā saskaņā ar valstī noteikto kārtību. Turklāt kopš 1990. gadu beigām tie kļuva par publiskām akciju sabiedrībām, kuru akcijas tika kotētas Rīgas Fondu biržā, tādēļ ikvienam interesentam bija iespēja tās brīvi iegādāties regulētajā tirgū.

Arī SIA “BERIVS” ilgtermiņa mežizstrādes līgumi sākotnēji tika noslēgti 1990. gados, bet “PATA” uzņēmumu iegādājās 2022. gadā. Savukārt SIA “PATA Jēkabpils” tiesības un saistības no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem pārņēma reorganizācijas rezultātā.

Jau 2000. gadā tiesa vērtēja šo līgumu likumību un atzina, ka noslēgtie līgumi ir saistoši un jāpilda, savukārt LVM kasācijas sūdzība tika noraidīta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.