Kādus darbus dārzā jāpadara vēl jūlijā? 0
“Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Jūlijs ir tas brīdis, kad baudīt dārza burvīgumu: nezāles vairs neaug tik intensīvi kā vasaras sākumā, sācies ražas laiks, zied puķes… brīnišķīgs mēnesis, kad varam atliekt muguru un priecāties par dabas dāvāto košumu! Taču mazliet rūpju dārzs tomēr prasīs.
Jānovāc visi pārziedējušie ziedi, lai veidojas jauni. Stīgojošajām rozēm veido formu, apgriežot pārāk skraji izaugušos dzinumus un piesienot stīgas pie balsta.
Jāpārstāda agri ziedošās puķes: arābes, doronikas, prīmulas un citas. Ja nepieciešams, izrok, dala un pārstāda arī īrisus un lilijas.
Ja dzīvžogu apgriež tikai reizi sezonāu n to dara jūlijā.
Ravē un vago kartupeļus. Ja platības nelielas, kartupeļus aprušina ar grābekli vai kapli.
Lietainā laikā uz augiem var uzmesties miltrasa. Jālieto zaļo ziepju uzlējums. Kolorado vaboles, ja tās tikko uzradušās, var nolasīt un iznīcināt. Kāpostu ērcītes vai balteņu kāpurus, kuri mēdz apsēst krustziežu lapas, vispirms mēģiniet padzīt ar dabiskiem līdzekļiem, piemēram, apsmidzinot ar vērmeļu, tomātu pazarīšu vai struteņu uzlējumu vai novārījumu. Vai uz rozēm nav laputis? Ja nelieto ķīmiskos apkarošanas līdzekļus, tad jārēķinās ar pacietīgu darbu, lietojot to pašu jau minēto zaļo ziepju uzlējumu.
Sakņu dārzā regulāri jāpārlūko ražojošie kabači, patisoni, gurķi, tomāti… Var apēst arī pa kādam jaunajam ķirbim, ja neplāno visus glabāt ziemai.
Var sēt skābenes, zaļumus, redīsus rudens ražai.
Kā izaudzēt garšīgus tomātus?
Iesaka agronome, dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.
• Garša ir atkarīga no cukuru un skābes proporcijas, tāpat to ietekmē aptuveni 30 dažādi organiskie savienojumi. To koncentrācija un savstarpējās proporcijas mēdz mainīties atkarībā no audzēšanas apstākļiem, tostarp no mēslojuma un mikroklimata.
• Aveņsārtajiem tomātiem piemīt īpašā garša, angliski to sauc umami. (Un tā ir pierādītā piektā garša bez jau esošajām – salds, sāļš, skābs un rūgts). Pētījumos atklāts, ka šo īpašo garšu tiem piešķir glutamīnskābe, ko tie dabiski satur paaugstinātā daudzumā. Ja šīs šķirnes augus laista ar ūdeni, kas satur daudz nātrija, augļos veidojas tas pats nātrija glutamāts – garšas pastiprinātājs, kas piešķir garšu čipsiem un buljona kubiņiem.
• Ir zināms, ka tomātu šķirnēm ar paaugstinātu hlorofila saturu, kurām ir zaļais plankums pie augļkātiņa, kā arī zaļi brūnajiem ‘Kumato’ jeb ‘Chocmato’ piemīt labākas garšas īpašības, salīdzinot ar tiem hibrīdiem un šķirnēm, kuru augļi krāsojas vienmērīgi sarkani. Zaļo krāsu zaļgani brūnajiem piešķir hlorofils, nevis solanīns, kā daži maldīgi uzskata (solanīns ir bezkrāsains).
• Lielaugļu hibrīdos un ‘SanMarzano’ šķirnēs (plūmītes) ir paaugstināts sausnas saturs salīdzinājumā ar parastajiem apaļajiem tomātiem ar vidējo augļa masu 120–140 g, tieši tādēļ lielaugļu tomāti un plūmītes ir miltaini.
• Vissaldākie ir tā sauktie kokteiļa un ķiršu tomāti ar augļa masu attiecīgi ap 40 un ap 20 g.
• Šķirņu tipa ‘Couer di Bouef’ hibrīdiem un šķirnēm piemīt neparasta īpašība, to augļi nogatavojas no iekšpuses uz āru, tādēļ arī vizuāli nesmuki, dzeltenzaļi augļi patiesībā ir ļoti garšīgi. Savukārt pilnībā nogatavojušies sarkanie šo šķirņu augļi ļoti strauji sāk bojāties. Jāpiebilst, ka forma un garša lielā mērā ir atkarīga no kopējās sāļu koncentrācijas sakņu zonā.
• Sāļu koncentrācija ietekmē arī citu šķirņu garšu. Ja tā ir zema, veidojas ūdeņaini, bezgaršīgi augļi. Tomātu audzētāji Vidusjūras reģionā pievērš tam lielu uzmanību un mēdz pat pielikt sāli laistāmajam ūdenim.
• Liela nozīme ir barības elementu proporcijai sakņu zonā. Austriešu pētnieki konstatēja – ja slāpekļa un kālija (N:K) attiecība ir augstāka par 1:1,7 (tas nozīmē, ka kālija ir krietni vairāk par slāpekli), tomātu garša kļūst skābāka neatkarīgi no šķirnes vai hibrīda.
• Tomātu garša ir atkarīga no gatavības pakāpes. Vislabāk garšo tie, kas nogatavojas uz auga. Holandes selekcijas firmu veidotajiem hibrīdiem arī pilnīgi nogatavojušies augļi 2–3 nedēļas labi uzglabājas pat istabas temperatūrā.
• Ķekaru tomātu un ķiršu ķekaru tomātu augļi nogatavojas uz auga, tādēļ ir garšīgāki, un tieši ar to skaidrojama šo tomātu popularitāte. Interesanti, ka arī ķekaru ķirštomāti kļūst vēl garšīgāki, ja pēc novākšanas dažas dienas tiek uzglabāti 18 oC temperatūrā.
• Cukuru saturs augļos palielinās, ja dienas ir gaišas, saulainas, bet naktis – vēsas. Arī tādēļ ražojošo tomātu siltumnīcā vēdlogi jātur vaļā dienu un nakti (ja vien temperatūra ir augstāka par 10 oC).
• Tomāti neatgriezeniski zaudē garšu, ja augļus uzglabā temperatūrā, kas zemāka par 12 oC. Pietiek ar 15–30 minūtēm, lai, saglabājot labu ārējo izskatu, tomāti kļūtu pavisam bezgaršīgi. Tas ir iemesls, kāpēc tomāti lielveikalos bieži vien pat vasarā ir negaršīgi, kaut gan audzētāji ir darījuši visu, lai izaudzētu veselīgus un gardus augļus.
