Brīdinājums! Vēja dēļ jūrā šodien bīstamas un stipras straumes – kur tās veidojas? 17
Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību, aģentūru LETA informēja pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.
Pārrāvumu straume ir prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā.
Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt. Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija.
Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 metru līdz 0,8 metru dziļumā. Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze.
Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.
Ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē, ir jāsaglabā miers, jācenšas noturēties virs ūdens, jāpeld paralēli krastam.
Kad ir izkļūts no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.
Jāatceras, ka nedrīkst peldēt pret straumi uz krastu. Straumes ātrums var būt lielāks par cilvēka peldēšanas ātrumu. Peldot pret straumi cilvēks zaudēs spēku.
Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet
veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā,
kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.
Speciālisti brīdina, ka vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī, proti, Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam, kā arī Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.
