Foto: Shutterstock

Kā no nekaunīgajiem putniem pasargāt saldo ķiršu ogas? 9

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Lasīt citas ziņas

“Kā pasargāties no nekaunīgajiem putniem, kas apēd saldo ķiršu ogas?” – jautā Benita Rojā.

“Ja pats vēlas vākt ogu ražu, ar putniem kā konkurentiem jārēķinās nopietni,” praksē pārliecinājies stādaudzētājs Jānis Dimza no Pūres. Viņš izmēģinājis dažādus biedēkļus un metodes, gan uzklausījis citu augļudārzu saimnieku pieredzi.

Agrotīkls sargā

CITI ŠOBRĪD LASA
Baltais agrotīkls vislabāk aizsargā no putniem, nekārdina tos ar ogām. To ir ērti uzklāt un pacelt, kad jāvāc raža.
Foto: SHUTTERSTOCK


Kā labākais un drošākais variants atzīts baltais agrotīkls, ar ko apsedz koka vainagu. Izvēlas plānāko, jo tas pasargās ogas no putniem, bet laidīs cauri gaismu. Turklāt tas arī pasargā no lietus, kura dēļ saplaisā ķiršu odziņas. Mazākiem kokiem agrotīklu var uzklāt uz vainaga, apņemot krūmus. Taču vislabākais variants ir speciāla būra pagatavošana kokam vai krūmam, ko kāro aptīrīt putni.

Zemenēm agroplēvi var klāt tieši uz lapām, taču krūmmellenēm, jāņogām, ķiršiem der pagatavot karkasu agroplēves uzklāšanai.

Izgatavo karkasu

Konstrukciju darina vienkāršu – pietiks ar četriem zemē iedzītiem stabiem, kas virspusē savienoti. Šāds kubs kalpos arī pavasaros, kad augi jāpasargā no naktssalnām. Agrotīklu uzklāj atkal, kad zaļās ogas sāk piebriest, bet vēl nesārtojas.

Daudzās valstīs, kur ir ķiršu un citu ogu, augļu plantācijas, šādus karkasus izgatavo jau pirms dārza stādīšanas. Tā arī būtu pareizi rīkoties. Turklāt saldajiem ķiršiem šāds būris derētu augšanas robežu noteikšanai – vainagu regulāri apgriež, lai tas ietilpst vēlamā lieluma karkasā.

Biedēkļi nebiedē

Speciālie zaļie pretputnu tīkli var kļūt par putnu lamatām. Tie īpaši postīgi, ja saimnieks aizmirst tos noņemt vai zaros paliek driskas.
Foto: SHUTTERSTOCK

Ar speciālo zaļo tīklu, ko klāj pret putniem, ķēpa vien sanāk. Putni to nemana, nolaižas un tajā iepinas. Tad ir garantēti netīkami skati ar beigtiem putniem kokā vai regulāri jāpestī ārā kādam bēdubrālim ieķērušās kājas. Pamatīga noņemšanās arī tad, ja manīgākie putni palien zem tīkla – nereti tie ir pašu dārza nekaunīgākie iemītnieki zvirbuļi, sīļi, žagatas.

Labi viena dārza ietvaros darbojas skaņas lielgabali, taču tos nedrīkst lietot apdzīvotās vietās, lai nebiedētu kaimiņus.

Reklāma
Reklāma

Labi ir arī plēsīgo putnu silueti, kas lidinās virs kokiem. Visus šos līdzekļus svarīgi izlikt, pirms vēl raža nogaršota. Taču to nedrīkst izdarīt arī pārāk agri, lai putni nepagūst pierast pie biedēkļiem. Kad raža novākta, tos noņem.

Biedēkļi ražu pasargās daļēji, jo ir putni ar stipru nervu sistēmu, kas garduma dēļ kļūst bezbailīgi.

Stādaudzētājs novērojis, ka pašmāju putni, kas mielojas ar ražu, nenodara tik lielus postījumus kā pārceļotāji. Ja tie atraduši ķiršus un iezīmējuši dārzu savā kartē, nākamgad var atkal gaidīt uzbrukumu.

Dārzā der iestādīt gan sarkano, gan dzelteno ķirsi. Dzeltenajam putni parasti pievēršas, kad sarkanais jau notiesāts. Tā arī uz segšanu slinkāks dārznieks varēs pamieloties vismaz ar dzeltenajiem saldajiem ķiršiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.