Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: PIXABAY

Kam bail no eksāmena? Deputāti iestājas par obligātu dabaszinātņu eksāmenu, bet ministrijā ir pret 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
Lasīt citas ziņas

 

“Izglītības sistēma turpina ignorēt to, ka gandrīz 60 procenti skolu absolventu kļūst par nekvalificēto darbaspēku,” tik skarbi nelīdzsvarotību starp darba tirgus prasībām un izglītības nozari raksturo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņaprāt, Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) neinteresē, kas notiek ar skolu absolventiem, tāpēc nekas netiek darīts, lai padarītu skolu absolventus derīgākus darba tirgum, jo sevišķi nozarēm, kas saistītas ar inženiertehniskajām zinātnēm un dabaszinātnēm, kur ir sevišķi akūts darbinieku trūkums.

Dabaszinātņu studentu skaita ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropā: no visiem studentiem 2018. gadā tikai 2,7 procenti izvēlējās studēt dabaszinātnes.

Tas ir trīsreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas vidusskolu absolventi neizvēlas dabaszinātņu studijas, varētu būt tas, ka skolā nav ieinteresēti par attiecīgajiem mācību priekšmetiem un nav arī tos apguvuši gana augstā līmenī.

Tāpēc darba devēju organizācijas jau ilgāku laiku prasa ieviest obligātu eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, uzskatot, ka tas motivēs skolēnus apzinīgāk tos apgūt, kā arī skolas kvalitatīvi mācīt.

Pašlaik eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs skolēns var kārtot pēc savas izvēles. 2020./ 2021. studiju gadā eksāmenu ķīmijā kārtoja vien 632 vidusskolu absolventi, fizikā – 796 un bioloģijā – 1126.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: “Izglītības sistēma turpina ignorēt to, ka gandrīz 60 procenti skolu absolventu kļūst par nekvalificēto darbaspēku.”
Foto: Paula Čurkste/LETA

A. Ašerdens vērtē, ka “IZM nav skaidra plāna, kā to mainīt”.

Tam nepiekrīt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kura Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā stāstīja, kā IZM jau ilgstoši centusies uzlabot tā saukto STEM (matemātika, dabaszinātnes, inženierzinātnes) mācību priekšmetu apguvi.

Tiesa, viņas nosauktie pasākumi vairāk gan attiecināmi uz pārmaiņām izglītības sistēmā kā tādā, nevis tieši STEM mācību priekšmetiem.

Proti, A. Muižniece minēja gan jaunā izglītības satura un vidējās izglītības standarta pieņemšanu, kas nozīmē arī padziļināta līmeņa centralizēto eksāmenu ieviešanu, gan arī ieceri noteikt augstāku latiņu centralizētajiem eksāmeniem: tagad tie ir nokārtoti, ja izdevies iegūt tikai piecus procentus punktu, bet no 2023. gada būs jāiegūst vismaz 20 procenti punktu.

Taču ministre atzīst, ka šobrīd ir pret obligātā centralizētā eksāmena dabaszinātnēs ieviešanu.

Viņasprāt, tas būtu pārāk liels slogs skolēniem, kam saskaņā ar jauno vidējas izglītības standartu jākārto trīs obligāti eksāmeni un vēl divi padziļinātajā līmenī.

Te gan jāpiebilst: skolēns padziļinātajā līmenī var kārtot arī obligātos eksāmenus, tad kopējais pārbaudījumu skaits būs mazāks.

 

Cik slikti ir?

Izglītības ministre Anita Muižniece
Foto: Paula Čurkste/LETA

“Turklāt, pirms ieviest obligātu eksāmenu, jāno­drošina, ka visās skolās un visiem skolēniem ir pieejami mācību resursi un līdzekļi, kā arī pedagogi,” teic A. Muižniece, tādējādi netieši atzīstot, ka šobrīd šī nodrošinājuma nav. Obligātais eksāmens varētu būt, bet ne agrāk kā 2025. gadā. 9. klašu absolventiem gan kompleksajā centralizētajā eksāmenā, kurā būs dažādu mācību priekšmetu elementi, tiks iekļauti arī jautājumi par dabaszinātnēm.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte Mārīte Seile vairākkārt jautāja: kāpēc baidāmies ar eksāmena palīdzību noskaidrot, kādas tad ir skolēnu zināšanas dabaszinātnēs? Atbilde komisijas sēdē tā arī īsti neizskanēja.

Iespējams, ministre to sniedza vēlāk sociālajā vietnē “Twitter”, paziņojot: “Ja korpulents cilvēks nopērk svarus, tievāks nekļūst.”

“Acīmredzot ir ļoti slikti, ja baidāmies pat pamērīt,” tā M. Seile.

IZM turklāt noskaidrojusi, ka obligāto eksāmenu neatbalsta ne Ķīmijas skolotāju asociācija, ne Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, bet Fizikas skolotāju asociācija atbalsta tikai daļēji, kamēr Bioloģijas skolotāju asociācija vispār nav sniegusi atbildi.

Te gan A. Ašeradens pavīpsnāja: skaidrs, ka skolotāji negrib, viņiem labi tāpat, taču darba devēji grib, bet tiem IZM neko neprasot.

Ministre cita starpā norādīja: eksāmena ieviešana nebūt nenozīmē labāku izglītības kvalitāti. Kopš matemātikas eksāmens padarīts par obligātu, tā rezultāti nebūt nav uzlabojušies.

Pašlaik obligāta eksāmena vietā ministre piedāvā ieviest monitoringa darbu 11. klasēs. Tas varētu būt gan par visām dabaszinātņu jomām, gan gadu no gada mainīties, tādējādi vienā mācību gadā monitorings būtu par skolēnu zināšanām, piemēram, fizikā, citā – ķīmijā vai bioloģijā. Šo darbu labotu nevis katrā skolā, bet centralizēti.

M. Seile toties vērtē, ka monitorings nekad nedos tādu pašu efektu kā eksāmens, kura svars ir pavisam cits.

Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova atgādināja, ka pirms dažiem gadiem jau tika rīkoti piloteksāmeni fizikā: “Skolēni to dienu uztvēra kā brīvdienu, atnāca, saķeksēja atbildes testos, daudzi otro un trešo eksāmena daļu vispār nepildīja. Jādomā, kā motivēt skolēnus tos monitoringa darbus vispār veikt vai padarīt tos par jēgpilniem.”

Bijusī izglītības ministre Ilga Šuplinska piekrīt, ka jāievieš obligātais dabaszinātņu eksāmens, taču ne uzreiz, bet no 2024. gada.

Vienlaikus viņa aicina arī attiecīgās jomas darba devējus vairāk ieguldīt pašiem, ne tikai prasīt, piemēram, rīkot bezmaksas kursus pedagogiem, nākt palīgā skolās mācīt dabaszinātņu priekšmetus.

A. Muižnieces ieskatā skolēnu vēlmi pašiem izvēlēties kārtot kādu no dabaszinātņu eksāmeniem varētu veicināt augstskolu attieksme: šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte vairākās studiju programmās uzņem tikai tos, kas nokārtojuši kādu no dabaszinātņu eksāmeniem, tikmēr Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte iestāšanās konkursā par to gan piešķir papildu punktus, bet obligāti jākārto tie nav.

 

Skolotāju nav, eksāmens būs?

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese norādīja: ir svarīgi gan pamatskolās, gan vidusskolās ieviest dabaszinātņu eksāmenu, jo tā būs papildu motivācija apgūt attiecīgos mācību priekšmetus.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure teica: visakūtākais ir skolotāju trūkums. Kamēr tas nav novērsts, eksāmenu ieviest nedrīkst. Viņasprāt, lai netrūktu fizikas skolotāju, tieši šī mācību priekšmeta skolotāju algām nepieciešams papildu finansējums.

Toties Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata: maksāt kāda mācību priekšmeta skolotājiem vairāk nekā citiem nav laba doma.

Saeimas komisija vienojās likumprojektu, kas uzliktu valdībai pienākumu ieviest eksāmenu, vēl neizstrādāt, taču dot IZM divu nedēļu laiku ar darba devējiem un augstskolām vienoties par turpmāko rīcību.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāpiebilst, ka valdība jau 2015. gadā vienojās ieviest obligātu eksāmenu kādā no dabaszinātņu jomām, taču, valdībām mainoties, šī apņemšanās netika izpildīta. Nu vēlēšanas un valdības maiņa atkal ir tuvu.

Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
VIDEO. Ukraina palaiž raķešu “viesuļvētru” pret Krievijas spēkiem
FOTO. Ap māju iestādīti košumkrūmi, arī augļu kociņi! Kā Iveta piecos mēnešos uzcēla savu sapņu māju
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
VIDEO. Pacients aizkustināts līdz asarām, kad terapijas zirgs mierīgi noliek galvu uz viņa krūtīm
17:15
Sirds pamazām zaudē jaudu. Kādi ir biežākie sirds mazspējas simptomi?
17:06
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
17:02
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
FOTO. Tiesa piemēro apcietinājumu šonedēļ Bunkus slepkavības lietā aizturētajam vīrietim
VIDEO. Pacients aizkustināts līdz asarām, kad terapijas zirgs mierīgi noliek galvu uz viņa krūtīm
FOTO: Pašmāju slavenības un jaunie profesionāļi līksmo un biedrojas pirmajā reklāmas industrijas “B40 festivālā”
Opozīcijas ierosinājums par vienreizēju 200 eiro pabalstu senioriem negūst vairākuma akceptu 17
VIDEO. Noklīdis suns izmisīgi lēkā pa mašīnu jumtiem, meklējot savu saimnieku
LTRK iebilst, ka malkas iegāde 15 miljonu eiro vērtībā tiktu kompensēta bez pirkumu apliecinoša čeka 2
“Nedaudz mazāk ir svārstīgāki – aizies, ja nebūs jābrauc sēnēs vai jārokas kartupelājā,” – E. Līcīša feļetons 5
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs