Foto: Karīna Miezāja

Trūkst gan skolotāju, gan valsts apmaksātu pedagoģijas studiju vietu 0

Ilze Kuzmina, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces parakstītais rīkojums par valsts apmaksāto studiju vietu sadali nesis gan labas, gan sliktas ziņas. Labā ziņa – šogad ir par 405 valsts apmaksātām studiju vietām vairāk nekā pērn, bet sliktā – pedagoģijas studiju programmās tā saukto budžeta vietu nekļuva vairāk, to skaits pat saruka. Kāpēc tā?

Ņemot vērā akūto skolotāju trūkumu, šāds valsts finansēto studiju vietu sadalījums rada neizpratni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst, ka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē nākamajā studiju gadā neuzņems studentus logopēdijas un speciālās izglītības skolotāju studiju programmās, kaut arī šo speciālistu ļoti trūkst.

Par tā saukto budžeta vietu samazināšanu pedagoģijas studijās trauksmi cēlusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī neizpratni izteikuši Saeimas deputāti, kas darbojas par izglītības jomu atbildīgajā parlamenta komisijā un apakškomisijā. Arī Augstākās izglītības padome (AIP) aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) veidot diskusiju par valsts pasūtījumu valstij svarīgās nozarēs. Tas noteikti varētu attiekties arī uz pedagogu sagatavošanu. AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis atgādinājis, ka jau 2013. gadā tika samazināts valsts apmaksāto studiju vietu skaits pedagoģijas studiju programmās. Viņaprāt, izteiktais pedagogu trūkums skolās daļēji saistīts arī ar šo lēmumu.

IZM pagaidām gan skaidro, ka vietu samazinājums nav būtisks, un uzsver, ka kopējais finansējums tām nav sarucis, taču finansējums, iespējams, pārbīdīts uz tām skolotāju izglītības programmām, kur katra pedagoga sagatavošana izmaksā dārgāk.

2021. gadā finansētas 1995 studiju vietas, bet šogad – 1968. Tiesa, 100 studiju vietas rezervētas tiem topošajiem skolotājiem, kas pedagoga kvalifikāciju iegūs programmā “Mācītspēks”, skolotāja darbā nepieciešamās prasmes apgūstot, strādājot skolā.

Savukārt budžeta vietu skaits šogad visvairāk – par 300 – pieaudzis veselības aprūpē, kas saistīts ar paaugstinātām izglītības prasībām medicīnas māsām. Otra joma, kurā strauji audzis valsts apmaksāto studiju vietu skaits, ir dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas.

Augstskolas pašas tā esot gribējušas

IZM apgalvo arī, ka izmaiņas budžeta vietu skaitā saistītas ar pašu augstskolu vēlmi savā iekšienē mainīt budžeta vietu sadalījumu, bet no dažām valsts apmaksāto studiju vietām augstskolas pašas esot atteikušās. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte vairs nepiedāvās studēt pedagoģiju doktorantūrā, bet Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē samazināts budžeta vietu skaits dažādu mācību priekšmetu skolotāju izglītības programmās.

Daļēji tas saistīts ar to, ka notiek pakāpeniska atteikšanās no daļas pedagoģisko studiju programmu, to vietā gan stāsies citas ar atjauninātu saturu, taču šobrīd ir pārejas periods.

Reklāma
Reklāma

Tāpat pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka augstskolas pamazām specializējas, tām jāstrādā pie tā, lai to piedāvātās studiju programmas nebūtu ļoti līdzīgas citām.

Tieši ar to saistīts tas, ka studiju programmās, kur gatavo speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, šogad studentus uzņems tikai Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un Liepājas Universitātē (LiepU). Līdz šim šādus speciālistus apmācīja arī Latvijas Universitātē, ko pērn absolvēja 46 bakalauri ar kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs” un “skolotājs logopēds”, 25 “skolotāji logopēdi” un septiņi maģistri, kas ieguvuši kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs”.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone stāsta, ka Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros augstskolas izstrādāja jaunas studiju programmas jomās, kur tās ir visspēcīgākās. RTA jau vēsturiski specializējusies speciālās izglītības pedagogu sagatavošanā, bet LiepU – logopēdu sagatavošanā. Līdz ar to šajās jomās tieši šīs augstskolas bija atbildīgas par studiju programmu saturu pārskatīšanu un aktualizēšanu.

“Protams, šie speciālisti – logopēdi un speciālās izglītības skolotāji – sistēmā ir vajadzīgi: dati liecina, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm logopēdu un speciālās izglītības pedagogu skaita ziņā Latvija ļoti būtiski atpaliek. Taču jautājums ir par to, vai visām augstskolām ir nepieciešamie resursi, lai tiešām nodrošinātu šo studiju programmu īstenošanu,” tā D. Jansone.

Ja augstskolas, piemēram, LU, vēlas arī turpmāk apmācīt speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, tām jāveido kopīgas studiju programmas ar RTA un LiepU, tādējādi apvienojot resursus. “Tad vajadzētu trīsreiz mazāk mācībspēku, programmā varētu darboties labākie no labākajiem. Nav teikts, ka mācībspēkiem būtu noteikti jābrauc no vienas augstskolas uz otru; daļu studiju programmas var īstenot arī attālināti,” tā D. Jansone.

Arī uzņemšana tad būtu vienota pēc vieniem kritērijiem, tikai studiju programmas īstenošanas vietas būtu dažādas, bet studiju programmu kvalitātes latiņu, IZM ieskatā, tā izdotos celt.

Bet tad sanāk tā, ka viena augstskola ir izstrādājusi attiecīgo studiju pro­grammu, bet cita var pievienoties tikai tās īstenošanā? D. Jansone atbild, ka ES finansētā projekta ietvaros studiju pro­grammas netika izstrādātas autonomi, bet gan saziņā ar dažādiem ekspertiem, arī citu augstskolu pārstāvji varēja piedalīties.

Speciālo izglītību apgūs visi

Taču, ja augstskolas tomēr nevienojas savā starpā un neīsteno studiju pro­grammas kopīgi, vai nerodas risks, ka Liepājas apkaimē netrūks logopēdu, bet citur to nebūs, savukārt speciālās izglītības pedagogu gana būs tikai Latgalē?

“Ministrijai pirmkārt jānodrošina, ka sistēmā ir viena atbildīgā augstskola par attiecīgo speciālistu sagatavošanu, lai neveidotu liekas izmaksas un potenciāli vājākas programmas, lai tikai katrai augstskolai būtu pilns studiju programmu komplekts. Neesam arī dzirdējuši, ka kāds nevēlētos sadarboties jauno studiju programmu kopīgā īstenošanā,” atbild D. Jansone. To, ka tuvākajā gadā nav plānota uzņemšana šādās kopīgi īstenotās studiju programmās, IZM pārstāve skaidro ar iešūpošanās periodu. Izpratne par jauno pieeju augstskolām nāk ļoti lēni.

Zināms, ka Latvijas Universitāte meklējot iespējas, kā turpmāk tomēr arī piedalīties šo speciālistu sagatavošanā.

Tikmēr D. Jansone norāda: visās jaunajās pedagoģijas studiju programmās iekļauti arī kursi, kas sniedz zināšanas par speciālo izglītību. Lai strādātu ar skolēniem, kam ir īpašas vajadzības, nav obligāta speciālās izglītības pedagoga kvalifikācija. “Zināšanu bāze šiem jaunajiem pedagogiem būs. Iespējams gan, ka, ņemot vērā reālās vajadzības, ar ko viņi saskarsies konkrētajās skolās, vajadzēs vēl kursos piemācīties klāt kādas prasmes,” atklāj D. Jansone.

Varēšot iztikt bez vēl viena bakalaura grāda

IZM pārstāve arī piebilst, ka augstskolām būtu beidzot jāsaprot, ka ne visi darba tirgum nepieciešamie speciālisti jāgatavo studiju programmās. “Studiju programmās, kur sagatavo logopēdus vai speciālās izglītības skolotājus, bieži vien mācās tie, kuri reiz jau studējuši pedagoģiju, bet grib iegūt vēl kādu kvalifikāciju. Protams, nevienam nevar liegt iegūt vēl kādu bakalaura grādu. Taču lētāk, ātrāk un elastīgāk būtu šo papildu kvalifikāciju iegūt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmās. Augstskolām būtu jāsāk plašāk piedāvāt arī šādus kursus. To sakām jau vairākus gadus, bet izmaiņas notiek lēni, jo augstskolas pieradušas uz visu skatīties caur studiju programmu prizmu,” stāsta D. Jansone.

Vai šādās tālākizglītības programmās arī varētu mācīties par valsts līdzekļiem? IZM pārstāve atbild, ka jau tagad daļa pedagogu tālākizglītības programmu ir valsts finansētas. Nākotnē valsts finansējums šādām programmām varētu kļūt dāsnāks, jo plānots no valsts budžeta finansēt pieaugušo izglītību kopumā.

Varbūt valsts apmaksās arī nepilna laika studijas

Tiesa, jautājums ir ne tikai par tālāk­izglītības kursiem. Būtisks ir jautājums arī par to, kāpēc, ņemot vērā akūto skolotāju trūkumu, vismaz pedagoģijas studiju programmās nav iespēju studēt par valsts līdzekļiem nepilna laika studiju programmās. Bijusī IZM augsta līmeņa ierēdne, nu Saeimas opozīcijas deputāte Evija Papule Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē vaicāja: “Skolotājiem ir izteikti stabila katastrofāla vakanču tendence jau divus gadus. Vai 2023. gada budžetā jau varētu būt skolotājiem, kas strādā skolā un studē nepilna laika studijās, valsts apmaksātas studijas?”

Arī apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis sacīja: “Paradoksāli, ka tie, kas strādā skolās, paši maksā par studijām. Bet tie, kuri studē pamatstudijās un varbūt nemaz neaizies strādāt uz skolu, mācās par valsts līdzekļiem. Varbūt arī pašvaldības var iesaistīties un kā darba devējs maksāt par šo skolotāju studijām.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda: “Arī mūsu biedri norāda, ka budžeta vietas vajag arī nepilna laika studijās, kā arī jāatjauno studiju un studējošā kredītu dzēšana tiem, kas strādā skolā. Pārsvarā par studijām pats maksā pirmsskolas pedagogs, sociālais pedagogs, atbalsta personāls, piemēram, psihologi. Gada studiju maksa pirmsskolas pedagogam ir 1950 eiro, bet alga pēc nodokļu nomaksas – 550 līdz 750 eiro mēnesī.”

Tikmēr IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece skaidroja, ka tāda situācija, ka valsts nemaksā par nepilna laika studijām, izveidojusies vēsturiski. “Šie principi jāpārskata, studiju formas nozīme kļūst aizvien mazāka. Taču jādomā, kāds ir studējošā pienākums, ja valsts ieguldās prioritārajās studiju jomās,” viņa teica, tādējādi dodot mājienu, ka varētu atsākties diskusija par to, ka tiem, kas studējuši par valsts līdzekļiem, kāds laiks obligāti jānostrādā skolā.

Kādus ilgtermiņa risinājumus IZM piedāvā pedagogu trūkuma novēršanai?

Pilnveidot jauno pedagogu sagatavošanas modeli, paredzot iespēju jebkuram augstskolā studējošajam apgūt pedagoģijas studiju moduli optimālā un koncentrētā veidā īsā termiņā

Pedagoģijas studiju programmas cieši sasaistīt ar reālu praksi skolā

Paplašināt nodarbinātības iespējas tiem, kas ieguvuši kvalifikāciju “Skolotājs”, ļaujot mācīt vairākus mācību priekšmetus (lēmumu pieņem izglītības iestādes vadība)

Stiprināt atbalsta personāla izglītības pieejamību (sociālās pedagoģijas, sociālās korekcijas u. c. moduļu izstrāde)

Ieviest profesionālās izglītības profesionālo mācību priekšmetu skolotāju darba vidē balstītās mācībās pedagoģijas studiju programmu

Ieviest izglītības vadības programmu (atbalsts esošajām izglītības iestāžu vadības komandām, jauno izglītības iestāžu vadītāju sagatavošana)

Izvērtēt 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas saturu, lai noskaidrotu, vai pedagogi var pilnvērtīgi īstenot pirmsskolas vadlīnijas un kādi ir profesionālās izdegšanas riski

Nodrošināt atbilstošu finansējumu pedagoģijas studiju programmu īstenošanai, lai novērstu vakances un pārslodzi augstskolu pedagogiem

Valsts apmaksāto studiju vietu sadalījums pa nozarēm*

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 6643

Veselības aprūpe un sociālā labklājība 5513

Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 4063

Sociālās zinātnes, komerczinī­bas un tiesības 2876

Izglītība 1507

Pakalpojumi 377

Lauksaimniecība 760

* Bez Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas valsts apmaksātajām studiju vietām

Valsts finansētās studiju vietas 2022. gadā

SAISTĪTIE RAKSTI