Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Kandidāti ir, bet kā ar naudu? Valdības dēļ nav zināms, kā turpināsies projekts “Mācītspēks” 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Jau 1. jūlijā beigsies Eiropas Sociālā fonda finansējums projektam “Mācītspēks”, kura ietvaros nu jau trešo gadu darbam skolās tiek piesaistīti un sagatavoti dažādu nozaru profesionāļi, kam jau ir augstākā izglītība un kas nolēmuši uzsākt darbu skolā.

Tiek atzīts, ka projekts ir nepieciešams, jo, kaut arī ne pilnībā, tas tomēr risina skolotāju vakanču problēmu skolās. Tāpēc plānots to turpināt par valsts budžeta līdzekļiem. Taču vēl nav pilnas skaidrības, kādā veidā projekts turpināsies, jo valdība nav pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus par projekta finansēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd valsts budžetā “Mācītspēka” turpināšanai paredzēta tikai aptuveni viena trešdaļa no nepieciešamā finansējuma. Piemēram, trūkst naudas jauno skolotāju mentoru darba apmaksai, kā arī stipendijām “Mācītspēka” dalībniekiem, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot apņēmusies naudu sagādāt.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela cer, ka nepieciešamais papildfinansējums programmas īstenošanai tiks saņemts.

Konkrētas summas “Mācītspēka” tālākai finansēšanai minētas informatīvā ziņojumā, ko IZM iesniegs valdībā. Kamēr ziņojums nav saskaņots starp ministrijām un nav nonācis valdības darba kārtībā, IZM to nepublisko un konkrētas nepieciešamās summas nemin.

IZM Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta direktora vietniece Dace Jansone uzsver, ka “Mācītspēku” turpinās īstenot tikai rudenī, jaunajā studiju gadā. No tā laikam jānoprot, ka laika lēmumiem vēl gana.

Augstskolām pašām jālemj

“Mācītspēka” īstenošanā gaidāmas arī citas izmaiņas, jo no 1. jūlija tajā dalību beidz nodibinājums “Iespējamā misija”, kas projektā īstenoja gan potenci­ālo skolotāju atlasi, gan piedalījās apmācību un jauno skolotāju mentoringa procesā, kā arī gādāja par projekta popularizēšanu un potenciālo skolotāju piesaisti. Kā zināms, “Iespējamā misija” ar dažādu jomu profesionāļu piesaisti darbam skolās bija nodarbojusies jau iepriekš un “Mācītspēks” zināmā mērā pārņēma šo pieredzi.

Kā “Latvijas Avīzei” stāsta “Iespējamās misijas” valdes priekšsēdētāja Ramona Urtāne, organizācija labprāt arī turpmāk būtu iesaistījusies “Mācītspēka” īstenošanā, taču “lēmums ir bijis tāds, ka mēs procesā vairs nepiedalāmies”.

Līdz šim “Mācītspēku” līdz ar IZM un “Iespējamo misiju” īstenoja trīs universitātes: Latvijas, Daugavpils un Liepājas. Izlemts, ka turpmāk Latvijas Universitāte (LU) būs vadošā projektā “Mācītspēks”.

Reklāma
Reklāma

“Jau parakstot līgumu, bija skaidri zināms, ka līguma darbības termiņš beidzas šī gada 30. jūnijā. Finansējums nāca no ES struktūrfondiem, un visi sadarbības nosacījumi bija atrunāti līgumā. Uzskatām, ka “Iespējamās misijas” pieredze skolotāju sagatavošanā, motivēšanā un piesaistīšanā skolām ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga – tieši tāpēc tika slēgts sadarbības līgums, lai šo pieredzi nodotu augstskolām, kas ar skolotāju sagatavošanu nodarbojas profesionāli,” skaidro ministrijas pārstāve D. Jansone. Viņa gan piebilst, ka arī turpmāk “durvis uz sadarbību ir atvērtas, taču šobrīd tā jau ir augstskolu izšķiršanās un vienošanās ar tiem vai citiem sadarbības partneriem, tajā skaitā – “Iespējamo misiju”.”

Apakšuzņēmēju vairs nevajag

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst, ka grūti pateikt, kam radusies ideja turpmāk iztikt bez “Iespējamās misijas”: “Ministrija vēlējās, lai turpmāk esam vadošie partneri, bet nenorādīja, ar ko mums būtu jāsadarbojas.”

Pamatojot iecerētās izmaiņas, viņa saka: “Kā jau tas Eiropas projektos ir, kādā brīdī tie beidzas. Tagad vienkārši jāturpina programma un jāiet tālāk. Par “Iespējamās misijas” idejām un pieredzi, kas izmantota projektā, ir ļoti labi un dāsni samaksāts no Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Ja paraugāmies uz visu projekta finansējumu kopumā, tad līdz šim programmu izstrādei, licencēšanai un tamlīdzīgi Latvijas Universitāte saņēma tikai aptuveni trešo daļu no tā, kas tika “Iespējamai misijai” aktivitāšu veikšanai.

Nav tā, ka, ja kādā projektā esam satikušies, turpinām mūžmūžos kopā strādāt.

Tagad “Mācītspēks” tiek optimizēts, un, ja mēs runātu būvnieku kategorijās, tad mēs izvēlamies vairs nepasūtīt darbu apakšuzņēmējiem, bet darīt to paši. Turklāt, piemēram, komunikācijas pakalpojumus “Iespējamā misija” pirka no citiem. To varam darīt arī mēs, ja vien būs finansējums. Kopumā iecerēts, ka visas līdzšinējās “Mācītspēka” aktivitātes tiek turpinātas.”

L. Daniela piebilst, ka studiju programma, kuras ietvaros “Mācītspēka” dalībnieki iegūst skolotāja kvalifikāciju, ir otrā līmeņa studiju programma, kurā tiek uzņemti studenti, kam jau ir augstākā izglītība. Tāda programma LU bijusi arī agrāk un bijusi ļoti populāra, jau strādājoši skolotāji tajā studējoši par savu naudu. Tagad “Mācītspēka” ietvaros gan atšķirība ir tāda, ka šī programma nu oficiāli ir darba vidē balstīta.

Kādi uzlabojumi vajadzīgi?

R. Urtāne norāda: to, ka “Iespējamās misijas” līdzdarbība “Mācītspēkam” nākusi par labu, apliecina daudzi fakti. Piemēram, izdevies sasniegt to, ka skolā pēc atlases procesa darbu sāk vismaz 80% kandidātu, bet otrajā gadā pēc skolotāja kvalifikācijas ieguves darbu programmā turpina 90% dalībnieku.

L. Daniela sadarbību ar “Iespējamo misiju” kopumā vērtē kā veiksmīgu: “Mēs daudz mācījāmies viens no otra, bet “Iespējamās misijas” ieguvums, manuprāt, ir tāds, ka viņu idejas tagad tiek īstenotas augstskolā.”

To, ka sadarbība un “Iespējamās misijas” darbība projektā bijusi veiksmīga, savā ziņā apliecina arī tas, ka LU šobrīd uzrunājot tos organizācijas darbiniekus, kas strādāja tieši “Mācītspēkā”, un aicina viņus strādāt LU, kur turpmāk tiks īstenots “Mācītspēks”. Daļa uzrunāto jau piekrituši.

R. Urtāne uzskata, ka “Mācītspēkam” būtu jāattīstās un turpmāk jādomā ne tikai par to, kā ar tā palīdzību risināt “kvantitatīvo problēmu”, proti, skolotāju trūkumu skolās, bet arī jāienes skolās jauna kvalitāte. Piemēram, jāgādā par to, lai “Mācītspēka” skolotāji būtu īpaši sagatavoti cīnīties ar mobingu skolās, kā arī par to, lai jauno skolotāju stundas jau pirmajā darba gadā vērotu pieredzējuši kolēģi un sniegtu ieteikumus. Šobrīd pirmajā programmas gadā tas nav obligāti, tikai otrajā.

L. Daniela piekrīt, ka programmā vajadzīgas izmaiņas. Viņai ir arī citas ieceres. Piemēram, šobrīd otrajā “Mācītspēka” gadā, kad skolotāja kvalifikācija jau iegūta, bet programmas dalībnieki turpina pilnveidoties, viņiem iespējams izvēlēties vienu no diviem ceļiem: vai nu apgūt izglītības vadību, vai arī pedagoģiju. To vietā grib piedāvāt pat četras oficiālas tālākizglītības programmas, izglītības vadību un pedagoģiju papildinot ar iekļaujošo izglītību un mentora prasmju apguvi.

Tikmēr “Iespējamā misija” plāno atsākt īstenot pati savas pedagogu izglītības programmas, tostarp gatavot skolotājus arī bērnudārziem.

Projekts “Mācītspēks”

* Uzsākts īstenot 2019. gadā. 2020./2021. studiju gadā Latvijas Universitātē, Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē uzņemti 100 potenciālie skolotāji, kas gada laikā līdztekus darbam skolā iegūst skolotāja kvalifikāciju.

* Nākamajam studiju gadam atlasīti 122 potenciālie “Mācītspēka” dalībnieki.

* Līdztekus pedagoga algai “Mācītspēka” dalībnieki saņēma arī stipendiju – 199,2 eiro mēnesī. Plānots to paaugstināt, taču šobrīd nav apstiprināts finansējums pat stipendijām līdzšinējā apjomā.

* Ik gadu projektam “Mācītspēks” izlietoti vairāk nekā 400 000 eiro. Lielākā daļa projekta finansējuma nāca no Eiropas Sociālā fonda projekta.

SAISTĪTIE RAKSTI