Kāpēc Dziesmu svētku dalībniekiem jāpiemaksā par nošu grāmatām? “Vai tiešām tas ir daudz prasīts, ja visu pārējo nodrošina valsts?!” 50
Vienā no TV24 raidījumiem “STOPkadri” raidījuma vadītājs Armands Puče pieminēja dziesmusvētkus. Iespējams, organizatoriem nepatīkamā kontekstā: “Koristes vēstule: Koristiem liek maksāt par Dziesmu svētku nošu grāmatām.”
Andra Ozola, žurnāliste no NRA, cilvēks, kurš savu darbu savieno ar dziedāšanu korī, viņa raksta: “Dziedu parastā Latvijas korī, man bija pārsteigums un neizprotams fakts, ka, gatavojoties lielajam notikumam, vēl liek par kaut ko maksāt. Atminos, ka pagājušajos Dziesmu svētkos tiku pie skaistās, ar zilu prievīti rotātās dziesmu grāmatiņas. Kādā no kopmēģinājumiem Mežaparka estrādē tās tika atrastas kastē un kora pārstāvji mikrofonā aicināja tās saņemt un izdalīt koristiem bez maksas.”
Komentāru raidījumam sniedza Daina Markova, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore: “Jā, koristiem jāmaksā pašiem par šīm grāmatām. Katrā ziņā es teiktu, ka tā ir ļoti draudzīga cena. Ja atceramies 2018. gadu un ekonomisko situāciju tad, atceramies, kā cēlās papīra cenas un drukas cenas tad, – jā, protams, koristiem ir šī grāmatiņa jāiegādājas. Pieci eiro viena grāmatiņa maksā. Kopā tie ir 10 eiro.”
Markova pieņem, ka var būt, ka tā ir kādam liela summa un liels robs ģimenes budžetā, varbūt tā ir, bet viņa gribētu tomēr koristiem un visiem svētku dalībniekiem atgādināt, ka
valsts tomēr rūpējas par to, lai visi būtu paēduši, pašvaldība rūpējas par to, lai visi būtu atbraukuši uz svētkiem, valsts rūpējas par to, lai varētu gulēt bez maksas, maksā par šo labbūtību, par ēdināšanu, un par ļoti, ļoti daudzām lietām tiek maksāts tieši no valsts budžeta.
Markova retoriski vaicā – vai šī tiešām būtu tā lieta, ko var saukt par slaukšanu?
Ņemot vērā, ka bērnu pabalsti ir tik lieli, cik ir, tad grāmatas pirkšana par 10 eiro un vispār fakts kā tāds, ka koristiem par dziedāšanu ir jāmaksā, – vai tas ir adekvāti, jautā raidījums.
Markovs atzīst, ka jautājums ir interesants, bet tas būtu pēcsvētku diskusijas vērts. Viņs vērš uzmanību uz tradīcijas attīstību šeit Latvijā un ārzemēs.
Ārzemēs cilvēki grib dziedāt un tur viņi paši ieguldās tik daudz, cik vajag, ja vēlas dziedāt diasporas svētkos.
“Šobrīd ir tā, ka valsts sedz būtībā lielāko daļu svētku izmaksum” vēlreiz akcentē Markova.
