Kas kopīgs visām TOP izglītības sistēmām? 0
Attiecībā uz izglītības sistēmu salīdzinājumu šobrīd no starptautiskajiem pētījumiem kā visaptverošākie un detalizētākie minami trīs – divi McKinsey&Co pētījumi (2007.1 un 2010. gadā2), kā arī nule iznākušais vairāku izglītības pētnieku kopprojekts Empowered Educators3 (2017). Un tajos visos tiek akcentēts, ka izcilu izglītības sistēmu pamatā ir izcili skolotāji un sistēmas, kas jaunos un esošos skolotājus par tādiem attīsta. Un uzsvars ir uz sistemātisku un pārdomātu attīstīšanu, sākot jau no praksē balstītas pedagoģiskās izglītības, līdz pat darbam skolā, kur speciāli sagatavoti skolotāji-mentori turpina sniegt atbalstu jaunajiem vai pēc padoma prasošajiem skolotājiem. Savukārt pieredzējušie skolotāji sadarbojas ikdienā, kopīgi plāno, viens no otra mācās, vērojot stundas, un dalās pieredzē. McKinsey&Co (2007) pētījumā tika analizētas 25 izglītības sistēmas. 10 sistēmas bija tādas, kuru skolēni iepriekšminētajos starptautiskajos testos uzrādīja visaugstākos rezultātus. Pētījumā tika secināts, ka izglītības sistēmas kvalitātē noteicošo lomu spēlē trīs faktori: 1) skolotāja profesijā nonāk/strādā tikai spējīgākie kandidāti ar atbilstošu motivāciju (izglītības sistēmas kvalitāte nevar pārsniegt tās skolotāju kvalitāti); Savukārt pētījumā Empowered educators ietvaros pētnieki ir rūpīgi aplūkojuši tieši skolotāju sagatavošanas procesu, attīstīšanu un darba organizāciju piecās augsta līmeņa izglītības sistēmās: Somijā, Singapūrā, Kanādā, Šanhajas reģionā un Austrālijā. Šajās sistēmās iezīmējās vienas un tās pašas kopīgās tendences. Attiecībā uz jauno pedagogu sagatavošanu tiek ievēroti trīs galvenie principi: 1) lai kļūtu par pedagogu, ir jāpārvar rūpīga atlase – par pedagogu var kļūt tikai spējīgākie un motivētākie (atlase ir pirms, nevis pēc studijām, turklāt ir valsts noteikts studentu skaita pieprasījums, lai neveidotos pārprodukcija); tas nāk komplektā ar konkurētspējīgu atalgojumu, lai starp “atlasāmajiem” būtu arī spējīgākie; 2) pedagoģijas studijas ir praksē balstītas – topošie pedagogi savu amatu praktizē jau studiju laikā, sākotnēji mācoties un asistējot profesionāliem pedagogiem, vecākos kursos profesionāļu uzraudzībā praktizējas paši. Šeit lielisks video ar Somijas pieredzi; 3) pēc studijām jaunajam pedagogam atbalsts turpinās – jauniņo pirmos 1-2 gadus mentorē un viņam palīdz adaptēties vai nu skolas, vai arī tās pašas augstskolas profesionālis; Par jau esošo skolotāju profesionalitātes uzturēšanas un nemitīgu tās celšanas stūrakmeņiem tiek minēti šādi principi: 1) organizatoriskā kultūra skolas un sistēmas ietvaros, kas paredz ciešu un ikdienišķu kolēģu savstarpēju sadarbošanos, lai mācītos un uzlabotu pasniegšanas kvalitāti; šāda kopdarbošanās reizē ir arī visefektīvākais rīks augstu mācīšanas standartu uzturēšanā atšķirībā no daudziem formāliem kvalitātes standarta mēriem, kas problēmsituācijas identificē novēloti, to uzsver arī šie pētījumi; 2) skolotāju kvalitātes pakāpes un amata pienākumi ir cieši saistīti (netiek piekopta prakse, ka reizi pāris gados tiek iegūta kvalitātes pakāpe un tai neseko pienākumi). Ja esi augsta līmeņa profesionālis, tad tev vai nu jāmentorē jaunie skolotāji skolas vai sistēmas ietvaros, vai jāpiedalās mācību satura izstrādē, vai jāpārrauga kolēģu profesionālā pilnveide, vai jāveic citi konkrēti pienākumi atkarībā no tā, kādu un cik augsta līmeņa kvalifikācijai esi ieguvis (Singapūras pieredze) 3) skolu un skolu sistēmu struktūra, kas paredz karjeras veidošanas iespējas (lai virzītos pa karjeras kāpnēm, nav nepieciešams iegūt amatu skolas vadībā), sniedzot iespēju karjeras laikā attīstīt jaunas prasmes, lai pildītu aizvien augstākas kvalifikācijas pienākumus (skat. iepriekšējo punktu). Protams, bez visām šīm pieminētajām iezīmēm, kas galvenokārt fokusējas uz skolotāja profesionalitāti, liela nozīme ir arī mācību saturam, stundas norisei un vēl lērumam citu detaļu. Taču, kā pierādījies šo TOP valstu praksē, ar augstāk minētajām iezīmēm, ceļot profesijas profesionalitāti, lielākā daļa problēmu atrisinās pašas no sevis.
Kokteilis
2) pārdomāta un nepārtraukta skolotāju attīstīšana par augsti profesionāliem skolotājiem;
3) izglītības sistēma, kas nodrošina, ka katram bērnam ir iespējas saņemt labāko iespējamo izglītību (vienīgais veids, kā sistēmai sasniegt izcilību, ir panākt, ka augstus rezultātus var sasniegt ikviens, neatkarīgi no vecāku ienākumiem, dzīvesvietas un citiem apstākļiem).
