Publicitātes foto

Velosipēds otrreiz nav jāizgudro 0


Visi zinām parunu par to, ka gudrais mācās no citu kļūdām, muļķis – no savējām. Līdzīgs princips darbojas arī saistībā ar labās prakses pārņemšanu – ja kāds cits velosipēdu jau ir izgudrojis (lasi – izveidojis izcilu izglītības sistēmu), kāpēc mums to izgudrot vēlreiz (lasi – nepārņemt labās iestrādes, kas jau pierādījušās efektīvas esam, pielāgojot savām iespējām/vajadzībām, tā vietā, lai paši muļļātos vairākas desmitgades, līdz nonāktu pie līdzīgiem secinājumiem)?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās 13
“Latvijā ir akūta odu krīze” – kamēr cilvēki šausminās par odu “mākoņiem”, tikmēr entomologs uzsver, ka nekas pārdabisks nenotiek
RAKSTA REDAKTORS
Krista Draveniece: Inga Spriņģe, lūdzu, nemelojiet!
Lasīt citas ziņas

Dažs gan jau minēs, ka Latvija ir krasi atšķirīga no vairākām pētījumos minētajām Āzijas pilsētvalstiņām gan ienākumu, gan kultūras, gan iedzīvotāju blīvuma un daudz citu aspektu ziņā, un minēs pareizi, taču nenoliedzams ir fakts, ka pētījumos minētie un praksē pārbaudītie principi nodrošina skolēniem sasniegt izcilus mācību rezultātus un ir piemērojami ne tikai Āzijā.

Ja kādu ļoti mulsina Āzija, tad cita, uz līdzīgiem pamatprincipiem būvēta izcila izglītības sistēma darbojas tepat kaimiņos – Somijā4. Ne velti aizvien biežāk dažādos plašsaziņas līdzekļos tieši izglītības kontekstā dzirdam un redzam atsaukšanos uz Somijas labo piemēru. Īpaši tiek izcelti Somijas panākumi nevienlīdzības novēršanā5.

CITI ŠOBRĪD LASA

Somijas izrāviena stāsts ļoti atgādina Latvijas pozīcijas šobrīd. To izcili akcentē un pamato Zanes Oliņas pirms pāris gadiem tapušais raksts par Somijas izglītības sistēmu un paralēles ar Latviju. Raksta nobeigumā minēts, ka arī mums šāds Somijas sapnis var kļūt par realitāti.


Zane Oliņa:

“Somijas izglītības modeļa veiksmes stāsts sakņots somu kā nācijas vienotā apņēmībā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvai izglītībai visiem bērniem, viņu spējā konstruktīvi un neatlaidīgi strādāt ilgtermiņā, lai attīstītu augsti profesionālu un atbildīgu skolotāju un skolu kopienu, kas spēj nodrošināt galveno – katra bērna vajadzībām un potenciālam piemērotu izglītību. Ja mēs kā sabiedrība esam gatavi pieņemt pašus svarīgākos pamatprincipus, uz kādiem balstīts somu vispārējās izglītības modelis, spējam vienoties par svarīgākajām darbībām, lai tur nokļūtu, un, galvenais, protam strādāt sadarbībā un neatkarīgi no politiskās piederības iet uz mērķi, es domāju, ka arī mums šāds sapnis var kļūt par realitāti.”

Darbojoties skolotāja amatā, bija un ir patiess prieks redzēt, ka izpratne Latvijā par izcilas izglītības sistēmas nepieciešamību un priekšnoteikumiem daudzviet jau ir. Jau šobrīd vienā daļā skolu skolotāji aktīvi piekopj šīs iepriekšminētās TOP izglītības sistēmu prakses un skolu vadības ir atvērtas pārmaiņām (kaut vai šīs simts drosmīgās pilotskolas jaunajā kompetenču projektā). Taču, ja gribam izcilu izglītības sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību katram bērnam, tas nevar palikt pašiniciatīvas līmenī, tam jākļūst par normu sistēmas līmenī.

Nākamajos rakstos ieskats, kā uz šī fona izglītības sistēma tiek organizēta Latvijā, kādi ir mūsu lielākie trumpji, izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, lai virzītos pretim izcilībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.