Kārlis Streips par aizejošā gada lielākajiem notikumiem pasaulē: Ukrainā turpina vārīties prātam neaptverama korupcija 0
Tuvojas 2023. gada beigas. Pirmdien portāls LA.LV nopublicēja manu komentāru par notikumiem Latvijā šī gada laikā. Šodien pievērsīšos tam, kas darījies mūsu pasaulē.
Protams, mūsu platuma grādos gads ir pagājis saprotot, ka konflikts Ukrainā ir baiss un, ļoti iespējams, tik drīz nebeigsies. Kremļa fašists vairākkārt gada gaitā deva saprast, ka viņš turpinās sūtīt lielgabalu gaļu uz slaktiņu, iekams viņš nebūs sasniedzis savus mērķus.
Cik var spriest, tas nozīmē nelikumīgi okupētās Krimas turpmāku okupāciju, kā arī pāris dienas pirms “speciālās militārās operācijas” atzītās teritorijas iekļaušanu Kremļa fašista valsts teritorijā.
Lieki teikt, tas nav kaut kas tāds, ko Ukrainas kara vadonis Zeļenskis un ukraiņu tauta vēlas pieļaut. Centieni atdalīties no kādreizējās “mātuškas” turpinājās visa gada garumā, tajā skaitā šogad viena no divām pareizticīgajām baznīcām Ukrainā Ziemassvētkus atzīmēja 25. decembrī kopā ar pārējo pasauli un nevis vēlāk.
Ukrainas prezidents likumu par datuma maiņu parakstīja 28. jūlijā.
Šogad 8. janvārī Ukrainas prezidents viesojās Londonā. Tā bija tika otra reize kopš genocīda sākuma, kad viņš devās ārpus savas valsts. Viņš tikās ar karali Čārlzu un premjeru Sunaku. Pēcāk Volodimirs Zeļenskis devās uz Franciju, kur viņš tikās ar Francijas prezidentu Makronu un Vācijas kancleru Šolcu.
20. februārī ASV prezidents Džo Baidens negaidīti uzradās Kijivā, kur viņš tikās ar Zeļenski un ar ukraiņu zaldātiem.
Maijā Zeļenska kungs viesojās Vatikānā un tikās ar Romas pāvestu, Berlīnē, kur viņš tikās ar jau minēto kancleru Šolcu un Londonā, kur bija vēl viena tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru.
16. maijā Ukraina oficiāli pievienojās NATO izcilības centram, kurš uzsver sadarbību kiberaizsardzības projektos.
Jūnijā tika spridzināts dambis Kremļa fašista kontrolētajos Ukrainas dienvidaustrumos. Appludināta plaša teritorija, tūkstošiem cilvēku nācās evakuēties, un uz laiku tapa apdraudēta netālu esoša kodolspēkstacija.
29. jūnijā negaidīti Kijivā ieradās kādreizējais ASV viceprezidents Maiks Penss. Viņš viesojās ne tikai Kijivā, bet arī Bučā un citās smagi bombardētās teritorijās. Pensa kungs tikās ar Volodimiru Zeļenski un nāca ar šādu vēsti:
“Esmu ieradies, jo ir svarīgi amerikāņiem saprast panāktu progresu un faktu, ka atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir atbildis mūsu nacionālajām interesēm. Patiesi ticu, ka patlaban vairāk nekā jebkad mūsu valstī ir vajadzīgi līderi, kuri runās par Amerikas līderības svarīgumu mūsu pasaulē.”
Maiks Penss īsi pirms vizītes bija pieteicis savu kandidatūru ASV prezidenta vēlēšanās, kuras būs nākamgad. Pirms tam viņš Ukrainā bija iepriekšējā prezidenta Trampa laikā, kad, kā varam atcerēties, Amerikas Savienoto Valstu prezidents centās šantažēt kolēģi Kijivā, draudot aizturēt militāru palīdzību, ja draugs Kijivā nepalīdzēs atrast kaitīgu informāciju par Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru.
Penss devās uz Ukrainu, lai uzsvērtu, cik tas būtu nepieciešams. Šī gada vizīte viņam ASV iekšpolitikā nepalīdzēja. Kampaņu kādreizējais viceprezidents pieteica 7. jūnijā un pārtrauca 28. oktobrī.
Amerikas radikālie maniaki viņu ienīst tāpēc, ka 2021. g. 6. janvārī viņš atteicās bloķēt Elektorālās koledžas balsu skaitīšanu Kongresā. Citi atcerējās, kas par klēpja sunīti šis cilvēks bija četros gados, kad viņš bija viceprezidents. Nekas daudzsološs no politiķa viņš nav.
Septembrī prokurori Ukrainā aizgāja pakaļ vienam no valsts lielākajiem oligarhiem, Igoram Kolomoiskim. Uz brīdi iesaldēti 80 miljoni dolāru aktīvos, atņemta Ukrainas pilsonība, un komentāra rakstīšanas brīdī Kolomoiskis joprojām ir cietumā.
Vēršanās pret oligarhiem Zeļenska kunga valdībai ir būtiska tāpēc, ka pēc konflikta beigām viņi cer ātri vien iestāties Eiropas Savienībā un NATO, un tas nebūs iespējams, ka Ukrainā turpinās vārīties prātam neaptverama korupcija. Tā ir bijusi liela problēma kopš PSRS sabrukuma, un viens no Volodimira Zeļenska ievēlēšanas iemesliem 2019. gadā.
Attiecībā uz Eiropas Savienību, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena novembra sākumā teica, ka Ukrainā vispirms jānodrošina tiesisks un ilgstošs miers, un pēc tam varēs sākties tālākas sarunas.
14. decembrī Eiropas Savienības padome oficiāli atvēra iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī pievienoja Gruziju to valstu sarakstam, kuras oficiāli ir kandidātvalstis.
Savukārt 12. novembrī kādreizējais NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens piedāvāja domu, ka Ukraina varētu iestāties aliansē, bet tikai tādā gadījumā, ja tā būs atguvusi savas pilnās robežas, kādas pastāvēja pirms Kremļa fašista agresijas sākuma.
Ukraina oficiālu pieteikumu NATO iesniedza 30. septembrī. Arī tad, ja Kremļa fašista genocīds beigtos rīt un robežas taptu atjaunotas, tas nebūs milzīgi ātrs process, jo vispirms jābūt oficiālam ielūgumam, tad jāparaksta dalībvalsts protokols, tad šis protokols jāratificē visām pārējām NATO dalībvalstīm, un tikai tad valsts var iestāties aliansē.
Nav skaidrs, kas notiks, ja protokols tiks parakstīts. NATO ir vairākas dalībvalstis, kuras pret Ukrainas iekļaušanu aliansē gandrīz noteikti iebildīs. Turcijas valdība tikai dienu pirms šī komentāra rakstīšanas beidzot ratificēja iestāšanās protokolu ar Zviedriju.
Tur vēl vajadzīgs balsojums parlamentā, bet, ja diktators Erdogans tā ir lēmis, tad nav šaubu, ka klēpja sunīši likumdevējā paklausīgi sekos viņa pavēlei.
Ungārija arī vēl nav ratificējusi Zviedrijas iestāšanos aliansē, jo, kā parlamenta rudens sesiju atklājot skaidroja valsts diktators Orbans, Zviedriju nekāda militāra apdraudējuma nav un tāpēc steigas Budapeštas pieejā arī nebūs.
Orbans arī ir bāries par faktu, ka Zviedrija ir skarbi kritizējusi viņa tā dēvēto varas vertikāli Ungārijā. Laiks rādīs, vai NATO partneri viņu pielauzīs piekāpties.
Pasaules uzmanība konfliktam Ukrainā 2023. gada laikā sāka mazināties, cita starpā tāpēc, ka no pavasarī izsludinātā pretuzbrukuma nekas īpašs nesanāca.
Globālā situācija krasi mainījās 7. oktobrī, kad teroristu organizācija Hamās veica uzbrukumu Izraēlas dienvidos un nogalināja 1400 cilvēkus, daudzos gadījumos prātam neaptverami brutālā veidā. Vairāki simti saņemti gūstā un ieviesti Gazas joslā.
Izraēla momentā reaģēja ar bombardēšanu, un pāris mēnešus vēlāk Telavivas mērķis joprojām ir Hamās pilnīga iznīcināšana.
Pirms mēneša Izraēla piekrita četru dienu uguns pārtraukšanai, lai atbrīvotu gūstekņus un Gazas joslā ievestu humanitāru palīdzību.
Padsmit gūstekņi arī tapa atbrīvoti, vairāki simti joprojām ir gūstā.
Savukārt humanitārā palīdzība, kura četru dienu laikā ievesta Gazā, bija piliens ūdens vajadzību okeānā.
Man ir grūti ar šo lietu, jo saskatu iemeslu atbalstīt abas puses šajā konfliktā. Nelaime, ka pasaulē par to izvērtusies masīva pretstāve.
Ja atbalsti Izraēlas tiesības sevi pasargāt, tad tas nozīmē, ka tu atbalsti genocīdu.
Ja bilsti, ka arī palestīniešiem ir cilvēka tiesības, tad tu esi antisemīts un Izraēlas un tās tautas ienaidnieks. Tāds patlaban ir sabiedriski politiskais diskurss.
Kā esmu rakstījis citreiz, personīgi uzskatu, ka Izraēla Rietumkrastā nodarbojas ar aparteīdu, un tas, kas patlaban notiek Gazas joslā – to citādi kā par genocīdu tomēr nenosaukt.
Kopš konflikta sākuma oktobra pirmajā dekādē, Gazas joslā atslēgta ūdens un elektrības padeve, pārtraukta pārtikas preču un medicīnisko preču piegāde.
Aicinu lasītāju iedomāties, kā tas būtu, gandrīz trīs mēnešu garumā dzīvot dzīvoklī bez elektrības un tekoša ūdens. Veikalos nekā nav. Slimnīcās nav materiālu un medikamentu cilvēku ārstēšanai.
Tagad iedomājieties tam klāt faktu, ka jebkurā brīdī tavai mājai varētu uzkrist bumba. Kaimiņiem uzkrita vakar, tev varbūt uzgāzīsies šodien vai šonakt.
Sagrauta vairāk nekā puse visu celtņu Rīgā, un simtiem tūkstoši rīdzinieku kļuvuši par bezpajumtniekiem. Turklāt ap Rīgu sacelts mūris, kas neļauj nevienam no pilsētas teritorijas izkļūt.
Kāda būtu dzīve tādos apstākļos. Precīzi tādos apstākļos nu jau gandrīz trīs mēnešus dzīvo cilvēki Gazā. Viņiem nav kur mukt. Ir robežas šķērsošanas punkti ar Izraēlu un Ēģipti, kas sen ir slēgti. Vienā pusē ir jūra.
Jau labu laiku runāts par faktu, ka Gazas joslā cilvēki ir sākuši mirt badā un noslāpt. Tīra ūdens neesamība nozīmē dažādu infekciozu slimību izplatību.
Neesmu un nekad nebūšu nedz antisemīts, nedz Izraēlas ienaidnieks, bet tas ir genocīds. Tā ir etniska tīrīšana. Tie ir kara noziegumi, un tie ir noziegumi pret cilvēci.
Saprotu, ka Izraēla ir bijusi apdraudēta valsts kopš saviem pirmsākumiem. Taču tas nav un nevar būt aizbildinājums nekontrolētai un barbariskai bombardēšanai zonā, no kuras, kā jau minēju, cilvēkiem nav kur mukt.
Atgriežoties pie Ukrainas, gada otrajā pusē samazinājās ne tikai uzmanība attiecībā uz konfliktu, bet arī gatavība nākt palīgā.
Amerikā Kongresa apakšpalātā kopš gada sākuma ir bijis tāds haoss, ka principā nav pieņemts neviens likums, tajā skaitā nav pieņemta prezidenta Baidena pēdējā palīdzības pakete Ukrainai, Izraēlai, Gazai un citām vajadzībām.
Paredzams, jaunnedēļ pēc Jaunā gada svinībām ASV Senāts pieņems attiecīgo paketi. Kas notiks apakšpalātā, to neņemos spriest. Tas ir trako nams, kurā neprātīgajiem dota kontrole, un tas labi beigties nevar.
Slovākijā šogad vēlēšanās uzvarēja visnotaļ korumpēts kādreizējais politikas kadrs, kurš sakās esam ciešs Kremļa fašista draugs, un kurš ir teicis, ka viņaprāt tālāku palīdzību Ukrainai nevajag dot.
Slovākija, ja kas, ir gan Eiropas Savienības, gan arī NATO dalībvalsts. Abos gadījumos lēmumi prasa vienbalsību. Latvijā mēs saprotam, cik svarīgs ir atbalsts Ukrainai līdz brīdim, kad tautai izdosies savu teritoriju atbrīvot no ienaidnieka.
Pēc Jaunā gada redzēsim, cik labi vai slikti to pašu saprot ārpasaule. Tajā skaitā jādomā par faktu, ka Kremļa fašista režīmam ANO Drošības padomē pieder veto tiesības. Līdz ar to šajā lietā un daudzās citās kādreiz daudzsološā organizācija ir paralizēta un iesaldēta.
Tiesa, pozitīvs pavērsiens šogad bija Polijā, kur tauta beidzot pielika punktu autokrātiskajai un korumpētajai pārvaldes sistēmai. Tā bija laba ziņa.
2023. gadā Pasaules veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 vīruss vairs nav uzskatāms par globālu pandēmiju. Tieši pēdējā laikā konkrēti Amerikā infekciju skaits atkal ir sācis kāpt debesīs. Jācer, tas nenotiks mūsu reģionā.
2023. gadā bija nacionālas vai vietējas vēlēšanas 12 Āfrikas, 12 Ziemeļamerikas, Vidusamerikas un Dienvidamerikas, 14 Āzijas un 28 Eiropas valstīs. Mūsējā nebija viena no tām.
2023. gada laikā plosījās daudzas un dažādas dabas katastrofas. Turcijā un Sīrijā februārī bija masīvas zemestrīces. Zemestrīces arī bija Marokā un Afganistānā.
Ķīnā, Meksikā, Honkongā, Lībijā, Rietumeiropā un citur pasaulē šovasar bija masīvi plūdi. Tas pats notika Kenijā, Somālijā un Etiopijā. Daudzviet citur pasaulē tieši pretēji ūdens pietrūka un veidojās katastrofa lauksaimniecībā.
Nobeigumā pieminēšu faktu, ka šogad tā dēvētais mākslīgais intelekts ir sācis demonstrēt savus muskuļus. Pavasarī sākās un vairāku mēnešu garumā turpinājās Holivudas aktieru un scenāristu streiks, jo ļaudis baidās, ka MI varētu tiem atņemt darbu.
Varu pateikt, tas jau ir pamatīgi atņēmis darbu man. Vairāki kādreizējie tulkošanas klienti ir teikuši, ka viņi turpmāk izmantos mākslīgo intelektu. Saprotu, tas ir lētāk, bet neticu, ka rezultāts ir labāks.
Nesen papētīju ChatGPS sistēmu un uzdevu tai pāris jautājumus latviešu valodā, piemēram, par Edgara Rinkēviča ievēlēšanu valsts prezidenta amatā.
Sistēma atbildēja, ka tā pēdējoreiz modernizēta 2022. gada sākumā un tāpēc atbildēt nevarēs. Taču es lielākoties tekstus tulkoju no latviešu uz angļu valodu, un angļu valodā, cik var spriest, tādu problēmu nav.
Jau sen zinātniskā fantastika ir vēstījusi par domu, ka ar laiku cilvēka būvēti roboti kļūs tik viedi, ka tie sāks kontrolēt visu pasauli.
Vismaz patlaban mākslīgais intelekts tik tālu nav ticis un varbūt arī netiks. Eiropas Savienība par to plāno pieņemt stingrus noteikumus un regulas.
Bet, ja kādam no jums, mani lasītāji, ir tulkojami teksti no latviešu uz angļu valodu vai otrādāk, tad ziniet, ka man tās abas ir mātes valodas, tulkošanā ir 30 gadu pieredze, un labprāt ņemšu pretī visu pēc kārtas. Dodiet ziņu!
Vēlu visiem LA.LV lasītājiem gaišu, veselīgu un veiksmīgu 2024. gadu. Jaunnedēļ būs komentārs par to, kas jaunajā gadā būs gaidāms.
