Karš Ukrainā ieiet jaunā fāzē: Krievija paziņo par jaunu “atbildes triecienu” sākšanu pret Kijivu 0
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 norāda, ka Krievija atkal runā par sarunām un paziņojusi par ierosinātām izmaiņām tā dēvētajā Vitkofa plānā. Par to informējusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve. Vienlaikus uzmanību piesaista fakts, ka publiski minēti 27 punkti, lai gan iepriekš šis plāns tika raksturots kā 28 punktu dokuments. Nav skaidrs, kuru no punktiem Maskava vairs nepiemin vai ir atmetusi.
Kopumā Krievijas nostāja rāda, ka šis plāns Maskavā netiek uztverts kā galīgs risinājums, bet gan kā pamats turpmākām izmaiņām. Tas nozīmē, ka Kremlis saglabā iespēju interpretēt sarunu procesu sev izdevīgā veidā un turpināt izvirzīt prasības Ukrainai.
Vienlaikus ar runām par sarunām Krievija paziņojusi par jaunu “atbildes triecienu” sākšanu pret Kijivu. Pēc šiem paziņojumiem Krievijas militārie blogeri publiski sākuši runāt par nepieciešamību padarīt Ukrainas galvaspilsētu neapdzīvojamu.
Šāda retorika būtiski kontrastē ar kara sākumā paustajiem apgalvojumiem par it kā nepieciešamību “glābt” vai “aizsargāt” krievvalodīgos iedzīvotājus Ukrainā. Tagad arvien biežāk izskan aicinājumi uz totālu iznīcināšanu, nešķirojot, kas atrodas triecienu zonā. Tas vēlreiz apliecina, ka Krievijas deklarētās rūpes par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir bijušas tikai propagandas instruments, nevis patiesa kara motivācija.
Kijiva jau ilgstoši atrodas dažāda mēroga Krievijas triecienu apdraudējumā, tādēļ jauni draudi paši par sevi, visticamāk, nespēj būtiski mainīt Ukrainas sabiedrības vai valsts vadības nostāju. Šie paziņojumi drīzāk izskatās adresēti nevis Ukrainai, bet Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam.
Iespējams, Kremlis cer, ka ar militāra spiediena un ultimātu palīdzību varētu panākt, lai ASV vadība piespiestu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski piekāpties un pieņemt Maskavas nosacījumus. No Krievijas skatpunkta tā varētu būt viena no pēdējām iespējām panākt sev izdevīgu iznākumu bez nepieciešamības pārtraukt karu uz mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.
Frontē situācija pakāpeniski mainās. Lai gan izmaiņas nav krasas, tās arvien vairāk liecina par Ukrainas spēju stabilizēt aizsardzības līniju un turpināt triecienus pa Krievijas militāri un ekonomiski nozīmīgiem objektiem. Šie uzbrukumi ietekmē gan Krievijas kara spējas, gan kopējo noskaņojumu valstī.
Krievijas ekonomiskā situācija un sabiedrības noskaņojums pasliktinās. Tas palielina spiedienu uz Kremli, kuram arvien grūtāk uzturēt priekšstatu par neierobežotām iespējām turpināt karu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir norādījis, ka karš ir jāpārtrauc. Tomēr Krievijas rīcība rāda, ka Maskava joprojām nav gatava atteikties no mērķa panākt Ukrainas kapitulāciju. Kremlis, šķiet, cer, ka šo rezultātu varētu palīdzēt nodrošināt ārējs politiskais spiediens, īpaši no ASV puses.
Iepriekšējie mēģinājumi izdarīt spiedienu uz Ukrainas vadību, iespējams, Putinam radījuši pārliecību, ka ar šantāžas un ultimātu palīdzību vēl ir iespējams panākt sev izdevīgu vienošanos. Tādēļ pēc jaunām provokācijām Krievija atkal mēģina izmantot draudus kā politiska spiediena instrumentu pret Ukrainu.
