Krievijas Aizsardzības ministrijas fotallēts; redzama Krievijas taktiskā raķete Iskander-M militāro mācību Zapad 2017 laikā Lugas poligonā Sanktpēterburgas apgabalā, Krievijā, 2017. gada 18. septembrī. Ilustratīvs attēls
Krievijas Aizsardzības ministrijas fotallēts; redzama Krievijas taktiskā raķete Iskander-M militāro mācību Zapad 2017 laikā Lugas poligonā Sanktpēterburgas apgabalā, Krievijā, 2017. gada 18. septembrī. Ilustratīvs attēls
epa07108046 (FILE) – A handout photo made available by the Russian Defence Ministry on 19 September 2017 shows Russian tactic missile Iskander -M during Zapad 2017 military exercises on Luga range in St. Petersburg region, Russia, 18 September 2017 (reissued 20 October 2018). According to media reports, the Trump administration has told US allies that it wants to withdraw from the landmark Reagan-era Intermediate-range Nuclear Forces Treaty, or INF. EPA/KONSTANTIN ALYSH / DEFENCE MINISTRY HANDOUT HANDOUT HANDOUT EDITORIAL USE ONLY/NO SALES

VIDEO. Kas notika ar otro “Orešņik” raķeti? Svētdienas uzbrukums krieviem izmaksāja astronomisku summu 0

Pievieno LA.LV

Krievija 24. maija nakts uzbrukuma laikā, iespējams, bija palaidusi divas “Orešņik” vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes pret Ukrainu. Viena no raķetēm, iespējams, nedarbojās pareizi un nokrita īslaicīgi okupētajā Doņeckas apgabala teritorijā, ziņo ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW).

9 skarbas dzīves patiesības, kuras 70. un 80. gados dzimušie bija spiesti apgūt grūtā ceļā
Rutulis nav bijis apmierināts ar prokuratūras piedāvāto sodu – lietu par dzēruma ļembastu izskatīs tiesa 68
Kokteilis
Neoficiālie padomju laiku bagātnieki: neticami, bet tieši šo profesiju pārstāvji dzīvoja kā nieres taukos 23
Lasīt citas ziņas

25. maijā tika publicēts kāds video, kas varētu liecināt par otrās raķetes palaišanu.

Daži avoti norāda, ka raķete varētu būt nokritusi netālu no okupētās Avdijivkas vai Jasinuvatas –
CITI ŠOBRĪD LASA

aptuveni 40 kilometru attālumā no frontes līnijas, vēsta portāls Unian.ua.

Ja šī informācija apstiprināsies, tas nozīmētu, ka ievērojama daļa “Orešņik” lietojumprogrammu varētu darboties ar tehniskām kļūmēm, pirms tās sasniedz mērķus.

Saskaņā ar Ukrainas projekta “ArmyInform” aplēsēm, Krievijas kopīgais trieciens 23.-24. maijā varētu būt izmaksājis aptuveni 361 miljonu ASV dolāru. No šīs summas aptuveni 50 miljoni ASV dolāru atvēlēti vienas “Orešņik” raķetei.

Ja otrās raķetes palaišana tiktu apstiprināta oficiāli, uzbrukuma kopējās izmaksas varētu pieaugt līdz aptuveni 411 miljoniem dolāru.

Atgādinām, ka 24. maija naktī Krievija izmantoja aptuveni 90 raķetes un 600 dažāda veida dronus. Palaišanas tika veiktas, piemēram, no Kapustinjaras poligona. Tiešsaistē izplatījās arī ziņojumi par diviem “Orešņik” raķešu palaišanas gadījumiem – viena trāpīja Bila Cerkvas apgabalā, otra it kā nokrita okupētajā Doņeckas apgabalā. Vienlaikus Ukrainas Gaisa spēki akcentē, ka oficiāli apstiprināta tikai vienas palaišana.

Aviācijas eksperts Bohdans Dolince uzskata, ka Krievijas triecienam Ukrainai ar “Orešņik” raķeti bija psiholoģisks mērķis, nevis militāra nozīme.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.