Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: FOTOLIA

Karteļu valsts Latvija? Regulējošās un pārraugošās valsts iestādes piesardzīgi un ārkārtīgi saudzīgi komentē “autobusu karteli” 25

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Šā gada 18. janvārī Konkurences padome (KP) sabiedrību informēja, ka par karteļa vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos tā ir piemērojusi 1,975 miljonu eiro sodu trim pārvadātājiem: AS “Liepājas autobusu parks” (862 700 eiro), AS “Nordeka” (637 600 eiro) un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss” (474 600 eiro). KP ieskatā šīs aizliegtās vienošanās dēļ Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos notikusi sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus deformācija visā Latvijas teritorijā, jo ATD saņēmusi nevis reāli konkurējošus, bet gan konkurentu savstarpēji saskaņotus un konkurenci imitējošus piedāvājumus. Tādā veidā lieta “sakārtota” no 2019. gada ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem ar kopējo līguma summu 447 miljoni eiro.

Lai arī tūlīt pēc paziņojuma par kārtējā karteļa atklāšanu kādā no finanšu ietilpīgām Latvijas tautsaimniecības nozarēm dažādi kategoriski nosodījumi izskanēja, tomēr konkrēto uzņēmējdarbību regulējošās un pārraugošās valsts iestādes savos paziņojumos bija piesardzīgākas, lai neteiktu – saudzīgākas. Piemēram, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs februāra sākumā izteicās, ka viņa vadītā ministrija šā karteļa lietā gaidīšot Valsts kontroles izvērtējumu un atzinumu. Vēl piesardzīgāka savos paziņojumos bija un joprojām ir ATD, kas kā iepirkumu organizatore un pasūtītāja šajā skandalozajā procesā ir iesaistīta vistiešāk. Saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem ATD skaidroja, ka arī tā esot pasūtījusi neatkarīgu izvērtējumu saistībā ar KP lēmuma iespējamām sekām, un tā rezultāti būšot zināmi februāra vidū.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līgumus lauzīs, ja paši pārvadātāji piekritīs?

ATD iepirkums bija izsludināts par sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, kur jāapkalpo 65 miljoni kilometru gadā. Iepirkumā kopējais maršrutu tīkls ir sadalīts 16 daļās jeb lotēs ar apjomu no 2,5 līdz 6 miljoniem kilometru gadā katrā lotē. Vienlaikus iepirkuma nolikums noteica tirgus dalībnieku pakalpojuma apjoma ierobežojumus, ko viens pretendents maksimāli var iegūt konkursā – ne vairāk kā 15 miljoni kilometru gadā.

KP publiskotā informācija liecina, ka “Liepājas autobusu parks” (LAP), “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskais autobuss”, lai katrs iepirkumā spētu iegūt pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai, savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētā lotē. Kā arī par piedalīšanās formu iepirkumā – individuāli vai veidojot apvienības, tādējādi savstarpēji sadalot vienas lotes kilometrus lietas dalībnieku starpā.  Pārkāpuma periodā no 2019. gada notikušas vismaz divdesmit tikšanās, kurās dažādās kombinācijās tikušies visi trīs karteļa dalībnieki. Lietas izmeklētāji fiksējuši arī to, ka vienošanās starp lietas dalībniekiem sistemātiski aktualizēta un attīstīta, izmantojot dažādus saziņas kanālus.

Izskanējušie fakti par pārkāpumos pieķertajiem pārvadājumu karteļa dalībniekiem ir diezgan nepārprotami. Uz tiem reaģējusi arī Saeima – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 21. februārī nolēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanu. Vienlaicīgi arī norādot, ka jebkuru tālāko lēmumu pieņemšanas rezultātā pasažieri ciest nedrīkst.

Reklāma
Reklāma

Visbeidzot tuvākās darbības iezīmēja arī par šo jezgu atbildīgā ATD, pagājušajā ceturtdienā preses konferencē paziņojot, ka KP lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem esot jau piedāvājusi lauzt līgumus uz savstarpējas vienošanās pamata.

Diezgan dīvains piedāvājums, ņemot vērā iepriekš jau izskanējušo informāciju, ka, piemēram, AS “Nordeka” 17. februārī Administratīvajā apgabaltiesā iesniegusi pieteikumu par KP lēmuma apstrīdēšanu. Tātad gatavojas tiesāties, nevis izlīgt vai maksāt sodu. ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš tomēr uzskata, ka direkcijas piedāvājums aizliegtajās darbībās pieķertajiem dalībniekiem varētu būt izdevīgs, jo gadījumā, ja līgumus lauzīs, zaudējumus piedzīšot no līguma pirmās darbības dienas neatkarīgi no brīža, kad tas tiek lauzts.

Kā norādījusi ATD Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva, ja direkcija cels prasību pret KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem par zaudējumu kompensāciju, tie būšot 10% apmērā no iepirkuma līguma ietvaros noteiktās pakalpojuma cenas, kas veidojot aptuveni trīs miljonus eiro par katru līguma darbības gadu. Tādējādi, pārtraucot līgumus uz savstarpējas vienošanās pamata, uzņēmumi varētu saņemt mazāku rēķinu par zaudējumu piedziņu nekā gadījumā, ja tas notiek pēc tiesas lēmuma, kas varētu būt pēc gada, diviem vai trim.

Taču no ATD vadītāju izteikumiem noprotams arī tas, ka viss vēl ilgi var palikt pa vecam – kā jau pie mums tas ir ierasts. Pirmkārt, KP lēmumam esot jākļūst galīgam un vairs nepārsūdzamam. Tikai tad ATD līgumu būšot gatava lauzt. Otrkārt, līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būšot iespējama tikai tajā brīdī, kad iestāšoties pakalpojuma nepārtrauktība. Turklāt vēl par to būšot jāsaņem piekrišana arī no ikviena pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kas veic pārvadājumus katrā konkrētajā lotē, un tā joprojām.

Drūmie pareģojumi jau piepildās

Kad ATD 2019. gadā sāka sludināt jau no paša sākuma pretrunīgi vērtētos iepirkumus uz nākamajiem desmit gadiem, satiksmes organizēšanas eksperti brīdināja – ar šiem ilgtermiņa līgumiem valsts pati sevi nostādīs ķīlnieka lomā, jo naudīgos līgumus ieguvušie pārvadātāji kļūs par pakalpojuma monopolistiem, sāks diktēt savus noteikumus un arī cenas.

Vērā ņemamas konkurences iznīkšanu autobusu pārvadājumos prognozēja līdz jaunu iepirkumu sludināšanai, t. i., pēc gadiem desmit. Taču tagad varam secināt, ka šis process notiek nesalīdzināmi ātrāk. To netiešā veidā apliecina pati ATD, kas jau esot vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad līgumus ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem tiešām pārtrauc.

Izrādījies, ka patlaban no nepieciešamajiem 450 autobusiem pārējie Latvijas pārvadātāji varot piedāvāt 39% jeb 176 autobusus, savukārt no nepieciešamā šoferu skaita pārvadātāji var piedāvāt 13% jeb 83 autobusu vadītājus. Atbilstoši tagad noslēgtajiem līgumiem autobusiem gadā jāizbrauc reisos 31,75 miljoni kilometru, pakalpojuma nodrošināšanā iesaistot vismaz 661 autobusu vadītāju.

Līgumu laušanas gadījumā šoferi, protams, varētu pāriet pie citiem pārvadātājiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka atlikušajiem vietējiem uzņēmumiem autobusu nepietiks. Tādēļ ATD jau esot vērsusies arī pie Igaunijas un Lietuvas pārvadātājiem, lai noskaidrotu viņu interesi un iespējas veikt pārvadājumus Latvijā.

Un tas jau ir absurds! Taču to mierīgi turpina kultivēt tās pašas amatpersonas, kas visas šīs ziepes ievārīja, piesedzoties ar “taisnīgas konkurences veicināšanu” sabiedriskā transporta nozarē un citiem moderniem saukļiem. Ja labi gribētu, situāciju droši vien jau sen varētu uzlabot bez neskaitāmiem “izvērtējumiem”, kas sabiedrības acīs vairāk izskatās pēc laika vilcināšanas, amatpersonu izvairīšanās no atbildības vai arī bēdīgā secinājuma, ka pie mums ekonomikā nekas nopietns bez karteļu vienošanās nenotiek.

Sabiedriskā transporta pakalpojumi reģionos vajadzīgi iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanai. Laikam taču būtu loģiski, ka, piemēram, pašvaldības vai plānošanas reģionu struktūras novadu iedzīvotāju vajadzības zina vislabāk. Decentralizētā valsts budžeta naudas dalīšanas sistēma reģionu pārvadājumiem jau ir pastāvējusi. Labāka vai sliktāka, taču tā darbojās, un iedzīvotāji bija ieraduši, ka sabiedriskais ir kaut kas drošs un pastāvīgs. Ar to varēja rēķināties, taču tagad gandrīz par katru reisu pasažierim pirms iecerētā brauciena jānoskaidro, vai centralizēti “iedalītais” pārvadātājs to nodrošinās vai arī ir atcēlis, neskatoties ne uz kādiem iepriekš dotajiem solījumiem un parakstītajiem līgumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.