Iepirkumu eksperte Ieva Lācenberga-Rocēna skaidro, ka agrāk notikušai publiskā iepirkuma līguma laušanai var būt dažādi apstākļi un iemesli, taču jaunā Publisko iepirkumu norma pieprasa, ka visos šajos gadījumos izpildītājs jāizslēdz no publiskā iepirkuma procesa.
Iepirkumu eksperte Ieva Lācenberga-Rocēna skaidro, ka agrāk notikušai publiskā iepirkuma līguma laušanai var būt dažādi apstākļi un iemesli, taču jaunā Publisko iepirkumu norma pieprasa, ka visos šajos gadījumos izpildītājs jāizslēdz no publiskā iepirkuma procesa.
Publicitātes foto

Lai izvairītos no tāda mēroga skandāliem kā būvnieku kartelis, tapuši likuma labojumi 1

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Vangas prognozes 2025.gadam. Cilvēki bēgs no ASV, zemūdens zemestrīces un pasaules gala sākums 181
Veselam
Sieri, kurus var ēst svara zaudēšanas laikā, vienlaikus neapēdot liekas kalorijas 5
Lasīt citas ziņas

Vēlme izvairīties no tāda mēroga skandāliem kā Konkurences padomes pērn atklātais būvnieku kartelis un nepieciešamība ierobežot aizliegtās darbībās vainoto uzņēmēju tiesības piedalīties citos publiskajos iepirkumos, radījusi Publisko iepirkumu likuma labojumus, kurus daudzi publisko iepirkuma speciālisti uzskata par pārmērīgiem un konkurenci ierobežojošiem.

Jaunais Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42. panta labojums prasa izpildītāja obligāto izslēgšanu no publisko iepirkumu līguma gadījumā, ja pasūtītājs vienpusēji lauzis līgumu, ir pretrunā šā likuma mērķim par vienlīdzīgas attieksmes un konkurences nodrošināšanu, kā arī efektīvu publiskā finansējuma izmantošanu. Virkne ieinteresēto pušu – publiskie un privātie publiskā iepirkuma dalībnieki, iepirkumu eksperti, uzņēmēju organizācijas, Ārvalstu investoru padome un pašvaldības – norāda uz likumā iekļautajos izslēgšanas noteikumos ietverto vienpusējā līguma laušanas obligātā noteikuma nesamērīgumu. Šāds noteikums palielinās administratīvās izmaksas, padarīs ilgāku iepirkumu procesu un kropļos konkurenci, viņi uzskata.

CITI ŠOBRĪD LASA

PIL 42. panta labojuma būtība ir šāda: pasūtītājs izslēgs kandidātu vai pretendentu no dalības rīkotajā iepirkumā, ja kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir vienpusēji atkāpies no noslēgtā tiesiskā darījuma.

PIL šāds vienpusējs izslēgšanas nosacījums bija arī agrāk, tomēr tas bija izvēles nosacījums, kuru pasūtītājs varēja iekļaut nolikumā un to varēja piemērot attiecībā uz līgumiem, ko konkrētais pasūtītājs vienpusēji lauzis jeb izmantojis tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Iepirkumu eksperte Ieva Lācenberga-Rocēna vērš uzmanību – ja, piemēram, uzņēmēju apvienībā ir kāds uzņēmums vai apakšuzņēmums, ar kuru kāds no publiskajiem pasūtītājiem ir vienpusēji lauzis līgumu, tad šāda apvienība riskē ar trīs gadu izslēgšanu no publiskajiem iepirkumiem.

“Piemēram, ja komersants sagatavojis neatkarīgu piedāvājumu, lai piedalītos kādas pašvaldības konkursā, bet kāda cita pašvaldība ir lauzusi līgumu ar personu apvienību, kuras dalībnieks ir bijis šis komersants, pastāv risks, ka komersants no iepirkuma var tikt izslēgts. Ja pirmajā gadījumā tas var tikt skaidrots ar personu apvienības biedru solidāro atbildību par saistību izpildi, tad gadījumā, kad izslēgšanu var attiecināt arī uz komersantu, uz kuras iespējām līguma izpildītājs – cits komersants – balstījies kvalifikācijas prasību izpildē, tad izslēdzamo personu loks būtiski pieaug.”

Eksperte norāda arī uz konkurences aspektu – izslēgšanas noteikuma piemērošanas termiņš ir trīs gadi. Likuma labojumu anotācijā ir norādīts, ka pasūtītājam nav pienākuma meklēt vai pieprasīt informāciju, pasūtītājs izslēgšanas iemeslu esamību vērtē tikai tad, ja tā rīcībā ir minētā informācija. Ja pasūtītāja rīcībā nav šādas informācijas, tad tas pārbaudi neveic, savukārt, ja šāda informācija tomēr ir pieejama, tad pasūtītājam ir pienākums vērtēt, cik būtisks ir bijis iepriekš lauztā līguma pārkāpums, un vai tas rada slēdzamā līguma neizpildes riskus. Ar likuma izmaiņām tiek ieviests arī līgumu reģistrs, ko uztur Iepirkumu uzraudzības birojs, un reģistrā uzkrātā informācija būs pamatojums arī ziņām par lauztiem līgumiem. Bažas radot tas, ka vienu līguma laušanu var dažādi interpretēt dažādi pasūtītāji.

“Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nekad nav atbalstījusi tik plašu un nekontrolējamu pieeju. It īpaši tāpēc, ka kameras godprātīgie uzņēmēji parasti šajās situācijās vēršas tiesā, tiesājas ar pasūtītājiem,” uzsver LTRK iepirkumu grupas vadītāja Katrīne Pļaviņa-Mika.

Reklāma
Reklāma

Būvnieki: bija politisks uzstādījums

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons teic, ka, pēc būvnieku domām, uzņēmumu ar sliktu reputāciju atturēšanai no piedalīšanās publiskajos iepirkumos ir jāizmanto pirms vairākiem gadiem izveidotais būvkomersantu klasifikācijas modelis, kur būvniekus pēc 15 nosacījumiem dala klasēs no pirmās līdz piektajai. Pasūtītājs var norādīt, kurā klasē iekļautie būvnieki drīkst piedalīties iepirkumā. Šāda kārtība darbojoties arī citās valstīs. “Taču valsts pārvalde šādu piedāvājumu vērtēt negribēja,” uzskata G. Miķelsons.

Būvniecības nozarē darbojas apmēram 350 pasūtītāju. G. Miķelsons teic, ka gan viņi, gan arī iepirkumu komisiju locekļi, ierēdņi pēdējo gadu laikā ir tā iebiedēti, ka baidās uzņemties atbildību par lēmumiem. “Paredzu, ka viss beigsies ar to, ka pasūtītājs būs atbildīgs par gala lēmumu. Viņam no dažādi interpretējamajām normām būs jāizdomā, vai iepriekš pretendentam ir bijis profesionālās darbības pārkāpums vai arī agrāk līgums ir izbeigts nepareizi vai arī ir pieļauti konkurences pārkāpumi. Tie, kas šo likuma normu apstiprināja, paši nekad nav piedalījušies publiskajos iepirkumos,” uzskata G. Miķelsons. Viņš uzsver, ka jaunā PIL norma mazinās konkurenci, paildzinās naudas, tostarp arī ES fondu līdzekļu, apriti tautsaimniecībā, sadārdzinās iepirkumus.

Viņaprāt, vēl viens būtisks jaunajā normā iekodēts risks ir Latvijas uzņēmēju nostādīšana nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Lietuvas būvnieki var piedalīties iepirkumā Latvijā ar daudz mazāku dokumentu paketi tāpēc, ka Latvijas pasūtītājs nevar to visu pārbaudīt. “Iznāk, ka valsts ar šādu gājienu ir izdarījusi žestu, ka latviešu uzņēmējiem būtu vieglāk reģistrēties Lietuvā un darboties Latvijā ar projektiem ar Lietuvas uzņēmumu tāpēc, ka tad, žargonā runājot, viņu birokrātiski nemocīs ar izziņām,” secina Būvniecības partnerības padomes priekšsēdētājs.

Sasteigts lēmums

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) zaļās ekonomikas un enerģētikas darba grupas vadītāja Dace Cīrule “Latvijas Biznesam” teic, ka jaunais labojums nav līdz galam izdiskutēts, tas ir sasteigts, tāpēc daudzus uzņēmējus dzen panikā. “Mērķis šiem labojumiem bija labs, tomēr izpildījums ir tāds, ka tie, kuriem būs jāpiemēro šī norma, līdz normas spēkā stāšanās brīdim nav saņēmuši praktiskās vadlīnijas un skaidrojumus, kā tieši tos piemērot. Turklāt pasūtītāji riskē ar nelāgām sekām – ja norma būs piemērota nepareizi, gaidāmi lieli zaudējumi,” secina FICIL eksperte. FICIL uzskata, ka jāizveido vadlīnijas šīs likuma normas piemērošanai.

“Izslēgšanas noteikums var pagarināt iepirkuma procesu tāpēc, ka neviens pretendents nevēlas, ka viņu izslēdz no kāda iepirkuma, jo īpaši, ja iemesls ir neizpildītas līguma saistības. Pretendents mēģinās pierādīt, ka pasūtītājs ir atkāpties nepamatoti. Ja kāds līgums tiešām no pasūtītāja puses ir vienpusēji izbeigts, tad attiecībā uz iepirkumiem nebūs vairs svarīgi, cik tas ir pamatoti vai nepamatoti pieņemts, jo izslēgšanas gadījums būs iestājies un pasūtītājam būs pamatots iemesls izslēgt tajā vainoto uzņēmumu no dalības iepirkumā,” teic Balvu novada iepirkumu eksperte Inga Puriņa-Eglīte. Viņa piebilst, ka vienpusēju atkāpšanos no līguma izpildes uzņēmumiem vajadzēs apstrīdēt civiltiesiskā kārtībā un pieļauj, ka lēmumus par izslēgšanu no dalības iepirkumos apstrīdēs arī tāpēc, lai paildzinātu iepirkumu procesu un radītu pasūtītājiem neērtības un lieku skaidrošanos ar Iepirkumu uzraudzības biroju.

Pasūtītājam jābūt tiesnesim

Arī AS “Latvijas valsts meži” Iepirkumu daļas vadītāja Irēna Jurisone paredz, ka jaunās tiesību normas piemērošana varētu ievērojami apgrūtināt pasūtītāja darbu un būtiski paildzināt iepirkuma procedūras norisi. “Publisko iepirkumu likumā ir paredzēts informācijas ieguves avots noteiktā izslēgšanas noteikuma pārbaudei – tas ir IUB Publikāciju vadības sistēmā izveidotais līgumu reģistrs. Tomēr šajā līgumu reģistrā būs informācija vien par to iepirkumu līgumiem, kuri noslēgti kopš 2023. gada 1. janvāra. Tādējādi minētā reģistra informācija nebūs pietiekama, lai pilnvērtīgi pārbaudītu, vai iepriekšējo triju gadu laikā kāds no pasūtītājiem nav vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma. Citu rīku, kā pārbaudīt šo informāciju, pasūtītājiem nav. Līdz ar to nav izslēdzama situācija, ka šī informācija nāks klajā vēlāk, pēc tam, kad pasūtītājs jau būs pieņēmis lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šajā gadījumā nav izslēgtas sūdzības no konkurentu puses, kā rezultātā iepirkuma līgums ilgstoši netiks noslēgts,” brīdina I. Jurisone. Viņa piebilst, ka faktiski pasūtītājam būs jāvērtē pierādījumu pietiekamība un tas, vai pieļautie pārkāpumi nav maznozīmīgi – proti, būs jāstrādā par tiesnesi. Kā pasūtītājs to spēs izvērtēt un cik laika tam būs nepieciešams, tas esot atklāts jautājums.

Kā mazināt riskus

I. Lācenberga-Rocēna un citi eksperti publisko iepirkumu dalībniekus papildus aicina nopietni izvērtēt likumā ieviesto izmaiņu ietekmi un laikus iestāties par savu interešu aizsardzību. Gadījumos, kad līguma izpildes laikā rodas problēmas, nepieciešams laikus informēt pasūtītāju par iemesliem, panākot un noformējot vienošanos par risinājumu. Gadījumos, kad komersants saņem paziņojumu, ka pasūtītājs vienpusēji atkāpjas no līguma, vērtējams ir pasūtītāja pamatojums, sniedzot iebildumus vai vēršoties tiesā ar prasību par līguma atzīšanu par spēkā esošu.

Viņa aicina piegādātājus jaunajās iepirkuma procedūrās izvērtēt arī līguma projektā iekļautos nosacījumus par pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, kas parasti ir visai vispārīgi un attiecināmi arī uz nelieliem saistību izpildes kavējumiem, kuriem samērīgi būtu piemērot kavējuma līgumsodu. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija un Konkurences padome redakcijai sūtītajā komentārā jauno PIL normu atzina par nepieciešamu un riskus tajā nesaskatīja.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.