Kas atradās noslēpumainajā kastītē, ko meklēja Brīvības pieminekļa būvnieki? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem, divas dienas pirms 18. novembrī gaidāmās svinīgās Brīvības pieminekļa pamatakmens likšanas Rīgā, Brīvības pieminekļa komiteja presē publicēja uzsaukumu “Brīvības piemineklis – tautas piemineklis”.
Tajā cita starpā bija teikts: “Šajos grūtos laikos no tautas neviens neprasa lielus upurus, bet, ja ikviens dos no sava mazuma to mazāko daļu, tad līdzekļu būs pārpilnam. Brīvības augļus bauda visi Latvijas iedzīvotāji, un Brīvības piemineklis ir tautas piemineklis. Visai tautai jāpiedalās ar ziedojumiem un savu gribu Brīvības pieminekļa celšanā. Nedrīkst būt Latvijā mājas un cilvēka, kas nebūtu piedalījies pieminekļa celšanā.”
Pieminekļa būvniecību uzsāka pasaules ekonomiskās krīzes izsaukto saimniecisko grūtību un bezdarba apstākļos par spīti tam, ka vajadzīgais finansējums vēl nemaz nebija savākts.
Kā zināms, to ieguva ziedojumos monumenta tapšanas gaitā. Pirms būvniecības bija aprēķināts, ka piemineklim vajadzēs 900 tūkstošus latu, taču atklāšanas brīdī 1935. gadā noskaidrojās, ka tas izmaksājis 2,4 miljonus.
Jebkurā gadījumā šos izdevumus pilnībā sedza ziedojumi, kuros bija izdevies savākt aptuveni trīs miljonus latu. Tā laika avīzēs lasāms, ka strādnieki līdz pēdējam brīdim, pat vēl 1931. gada 16. novembrī būvbedrē turpināja meklēt kastīti ar zelta monētām, kura, kā apgalvoja nostāsti, 1909. gadā bija iemūrēta agrāk Brīvības pieminekļa vietā stāvējušā Pētera I pieminekļa pamatos.
“Patlaban strādnieki vēl bez panākumiem urbjas pieminekļa masīvos pamatos. Tie ir 6 metri gari un līdz 4 pēdas plati,” minētajā dienā atzīmēja “Jaunākās Ziņas”. Bija doma atrašanas gadījumā “apslēpto mantu” iekļaut pieminekļa celtniecības fondā.
