Inese Lībiņa-Egnere: Kauna traips Eiropas Padomei 0
Tā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) lēmumu atjaunot Krievijai balsstiesības nosauc EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Mūsu valsts parlamentārieši stingri iebilda pret notikušo, izplatot par to paziņojumu, kuram pievienojās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Slovākijas deputāti. Kas veicinājis atmaigšanu pret Krieviju, vai tas nav signāls arī Eiropas Savienības politikas maiņai un kā turpmāk rīkosies Latvijas delegācija, skaidro tās vadītāja.
Kopš Krievijai pēc Krimas aneksijas 2014. gadā EPPA atņēma balsstiesības, tā vairākkārt ir taustījusies un meklējusi iespējas atgūt zaudēto.
Laikam Eiropas valstu modrība piecos gados ir mazinājusies, jo mēģinājums atgriezties asamblejā ir izdevies.
Par savu atbalstu Krievijas Federācijai īpašā ziņojumā jau iepriekš bija vienojušās lielās valstis, to skaitā Vācija un Francija, kas procesuāli nodrošināja vairākumu asamblejas balsojumā. Eiropas Padome ir izveidota, lai nodrošinātu cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu, tāpēc situācijā, kad viena Eiropas valsts uzbrūk otrai ar militāru spēku un tomēr tai dod tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, ir spļāviens mūsu tiesiskuma pīlāriem un kauna traips visai Eiropas Padomei (EP).
Formāli lielu lomu nospēlēja finansiāli apsvērumi, jo Krievija, kas vairākus gadus neveic iemaksas EP budžetā un ir parādā jau 100 miljonus eiro, apsolījusi parādu dzēst. EP ir liels aparāts ar daudziem darbiniekiem, tāpēc budžeta iztrūkuma dēļ, iespējams, būtu jāsamazina ierēdniecība. Mūsu delegācija sanāksmēs teica, ka esam gatavi šādiem nepopulāriem lēmumiem, taču EP tā vietā, lai ciešāk savilktu jostas, izvēlējās citu ceļu.
EP valstis meklē veidu, kā apsēsties ar Krieviju pie viena galda, un cer panākt progresu attiecībās, lai tā beidzot sāktu pildīt tā saucamo Minskas vienošanos.
Mums kā pieredzējušākiem Kremļa politiskās elites vērotājiem šķiet: ir naivi pat cerēt, ka Krievija tikai tāpēc vien, ka tai atjaunotas balsstiesības, sāks respektēt EP pieņemtās rezolūcijas, kuras tā līdz šim nav pildījusi.
Gribētos cerēt, ka šo EP lēmumu varam stingri nodalīt no Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis bija panākt, lai Krievija sajustu, ka nosodījums ir reāls arī ekonomiski, un būtu spiesta pārdomāt savu rīcību, bet, tās atceļot, vairs netiktu izdarīts nekāds spiediens un situācija kļūtu pavisam ļauna, tāpēc mēs to nedrīkstam pieļaut!
Sarunās par šo jautājumu prezidējošā valsts Francija apgalvo, ka šo divu organizāciju – EP un ES – sankcijas nav saistītas, to paudis arī Vācijas ārlietu ministrs un citas augstākās amatpersonas. Mums atliek uzticēties un turēt viņus pie vārda.
Mūsu delegācijas turpmākajam lēmumam jābūt ļoti racionālam, lai parādītu, ka iestājamies par tiesiskuma principiem, un palīdzētu Ukrainai.
Tikai emocionāli aizcirst aiz sevis EPPA durvis un neatrasties pie sarunu galda nešķiet pareizi, jo tā mēs atvieglosim dzīvi Krievijai, nevis otrādi. Par turpmāko rīcību vajadzētu vienoties visām Baltijas valstīm, kas ļautu izskanēt daudz skaļāk, un varbūt pievienotos vēl kādas valstis. Līdz nākamai EPPA sesijai, kas notiks oktobra pirmajā nedēļā, jāsagaida Ukrainas parlamenta 21. jūlija vēlēšanu rezultāti un līdz ar to viņu jaunais delegācijas sastāvs, ar kuru būs jāstrādā kopā. Tāpat nepieciešams koordinēties ar Gruziju, kura novembrī no Francijas pārņem prezidentūru.
Šajā jautājumā esam mazākumā, tāpēc jārīkojas gudri, lai mūs labāk sadzirdētu un lai katrs solis, ko speram, dod vislielāko iedarbību. Varam būt gandarīti, ka Latvijas delegācija, kurā darbojas pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas, balsojumā pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu bija vienotā pozīcijā.
Uzziņa
Eiropas Padome un Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija
Eiropas Padome (EP), dibināta 1949. gadā, ir vecākā starptautiskā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 valstis.
Tā nav Eiropas Savienības institūcija.
Mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Latvija par EP dalībvalsti kļuva 1995. gadā.
EP ir vairākas institūcijas, piemēram, Parlamentārā asambleja, Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, Cilvēktiesību tiesa.
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā darbojas Saeimas deputāti: Inese Lībiņa-Egnere (vadītāja), Artuss Kaimiņš, Linda Ozola, Marija Golubeva, Dana Reizniece-Ozola, Boriss Cilēvičs.
Avots: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
